Gads kopš bēgļu kampaņas. Pagaidām neizdodas

Šodien aprit gads, kopš pasaules mediju pirmās lappuses aplidoja fotogrāfija ar Vidusjūras krastā izskalotu beigtupuisēnu – Alanu Kurdi, un sākās globāla kampaņa bēgļu atbalstam, kas atbalsojās arī Latvijā. Tajā pašā dienā tobrīd vēl valdošā partija Vienotība aktrises Katrīnes Pasternakas balsī paziņoja: «Atbildība. Līdzcietība. Gods. Šobrīd šīs ir mūsu trīs zvaigznes.»

Tomēr Brīvības pieminekļa zvaigznes nebūt nav kļuvušas par latviešu viesmīlības simbolu, kā to bija iedomājusies Vienotība, valdībai apņemoties Latvijā uzņemt 776 bēgļus no Itālijas, Grieķijas, Turcijas un Ungārijas. Šī kvota gan vēlāk samazinājās līdz 531 personai. Ne tāpēc, ka valdība būtu ieklausījusies Latvijas iedzīvotāju viedoklī. Vienkārši Ungārijai nelūgtie cilvēku pūļi jau bija izgājuši cauri, un tā atteicās piedalīties kopīgā migrantu apsaimniekošanā. Taču nepieciešamības gadījumā katrai valstij var tikt atjaunota tās sākotnējā kvota. Arī Latvijai.

Patvērums 23 personām

Migrantu pārvietošanas mehānisms vairākumā valstu buksē, jo sīrieši un ziemeļafrikāņi jau nevēlas uz kuru katru valsti - ka tik prom no kariem. Viņi vēlas prom no kara tieši uz bagāto Eiropu. Beļģiju, Franciju, Vācijā pērn ieradās miljons, bet šogad tiek prognozēti 300 000. Turklāt tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi. Pārējie - ekonomiskie migranti.

Latvija uz citu nepopulāro galamērķu fona nebūt nav pēdējā vietā pārvietoto personu skaita ziņā. Kamēr vidēji Eiropas Savienībā kvota izpildīta knapi 2% apjomā, Latvija var lepoties vai attiecīgi žēloties jau par desmit un vairāk procentiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka ES pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju pārvietotas 63 personas no Grieķijas un Itālijas un vēl sešas personas pārmitinātas no Turcijas. Patvēruma piešķiršanas procedūra ilgst vairākus mēnešus, un pagaidām bēgļa statuss piešķirts vien piecām personām, bet vēl 18 personām - alternatīvais statuss. Bēglis var palikt Latvijā pavisam, pārējiem būs jāatgriežas, kad situācija viņu dzimtenē uzlabosies. Kopumā starptautisko aizsardzību Latvijā līdz 23. augustam pieprasījuši 177 cilvēki - tātad gan tie, kurus pārvieto valdības, gan tie, kas pārvietojas paši, ar viltotu dokumentu un noziedznieku palīdzību.

Viņi jādabū laukā

Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma skaidro, ka Latvija atpaliek no pārvietošanas grafika objektīvu iemeslu dēļ un nav tā, ka mūsu valsts būtu supernepopulāra. Kavēšanās ar atlasi notiek Itālijas pusē. Mūsu pusē savukārt cita kavēšanās - bēgļu centrā Muceniekos notiek plaši remontdarbi. Latvijai nesokas arī ar integrācijas pasākumiem. Atklājies, ka ar mazu pabalstu latviešu valodu nezinošam musulmanim noīrēt dzīvokli ir teju neiespējami. Un tad, kā atzīst Zvannieku biedrības dibinātājs mācītājs Juris Cālītis, notiek sliktākais, kas var būt. «Viņi sāk veģetēt tajā centrā un apgūst visus kopīgos netikumus. Tāpat kā tas notiek bērnunamos. Tāpēc ir jābūt kaut kādai sistēmai, kā mēs dabūjam viņus no turienes laukā.» Un nevis vienkārši jāizmet cilvēki uz ielas, bet jāpalīdz viņiem sākt patstāvīgu un labu dzīvi svešā vidē. Pagaidām tas neizdodas.

Skandalozie plakāti aizvākti

Vērtējot šo gadu no bēgļu tematikas viedokļa, mācītājs atzīst, ka zināms progress tomēr ir vērojams. Elementāras organizatoriskas lietas valdība ir spējusi sakārtot. Sabiedrībā arī tiek aktīvi diskutēts par bēgļu jautājumu.

Cita lieta, ka šī diskusija brīžam aiziet gluži aplamā gultnē arī pašu migrantu atbalstītāju vainas dēļ. Skandalozie plakāti, kas teju vai mudināja latviešus kara gadījumā pamest savu zemi, ir aizvākti, tāpat kā kampaņas Mēs darītu tāpat! galvenais organizators. Ir aizdomas, ka arī kampaņotāju izziņotais straujais sabiedrības atbalsta kāpums bēgļiem ir tikai socioloģisks izdomājums, jo objektīva pamata tam nav. Ne terora akti, ne ziņas par ikdienā migrantu pastrādātajiem noziegumiem iedzīvotāju optimismu nevairo. Vakar Vācijā, piemēram, kāds bēglis patversmē gājis bojā, mēģinot aizdedzināt savu sievu.

Tomēr mācītājs Juris Cālītis uzskata, ka nav nekādas jēgas ar kriminālziņām barot bailes. Mums vienkārši jārēķinās ar šo cilvēku arvien lielāku klātesamību. «Pasaule ir radikāli mainījusies, un, ja kāds domā, ka ir iespējams dzīvot pilnīgā noslēgtībā, tā ir ilūzija.»

Grieķija ziņo, ka pēdējās dienās to atkal pārplūdinājuši migranti.