Pirmo reizi beidzamā ceturtdaļgadsimta laikā Uzbekistāna valsts svētkus – Neatkarības dienu – šodien atzīmēs bez prezidenta Islama Karimova uzrunas. Saskaņā ar oficiālo versiju, 78 gadus veco valsts vadītāju piemeklējis insults un pašlaik viņš atgūstoties no slimības, saskaņā ar neoficiālo – I. Karimovs jau esot miris vai vismaz kļuvis rīcībnespējīgs.
Lai kā arī būtu, ņemot vērā viņa cienījamo vecumu, ir skaidrs, ka šī ēra tuvojas beigām, un daudzi politologi gaida, kurš no potenciālajiem pēctečiem šodien uzrunās uzbekus svētkos, kuru pasākumi, pretēji izplatītajām baumām, tomēr notiks.
Lai gan atsevišķi sazvērestības teoriju cienītāji pieļauj iespēju, ka I. Karimovam nekas nekait un svētku priekšvakarā viņš sarīkojis lojalitātes pārbaudi valdošajām aprindām, vairākums politologu gan Maskavā, gan Pekinā, gan Vašingtonā uzskata, ka pašlaik Uzbekistānā jau sācies varas maiņas process. Un pats svarīgākais ir, lai tas notiktu pietiekami mierīgi un strīdus starp dažādiem klaniem savās interesēs neizmantotu islāmistu radikāļi.
Maz informācijas, daudz baumu
Oficiālas informācijas par I. Karimova veselības stāvokli joprojām ir gaužām maz. Prezidenta jaunākā meita Lola KarimovaTillajeva, kura apstiprināja, ka tēvam bijis insults, vakar izplatītā paziņojumā apsveica tautiešus Neatkarības dienā un deva mājienu, ka I. Karimovs vēl varētu atgriezties pie savu pienākumu pildīšanas. «Es vēlētos izmantot iespēju un no sirds pateikties visiem par jūsu labajiem, sirsnīgajiem un gaišajiem atbalsta vārdiem un novēlējumiem mūsu prezidentam drīzāk atveseļoties,» viņa ierakstījusi savā Instagram kontā. Valdība oficiāli pavēstījusi, ka prezidents «atrodas stacionārā», gan nesniedzot sīkāku informāciju par to, kurā slimnīcā viņš ievietots, savukārt Taškentas mērs Rahmonbeks Usmanovs vakar pilsētas vadītāju sanāksmē, kurā apsprieda gaidāmos svētku pasākumu, paziņojis, ka prezidenta stāvoklis pēc insulta ir stabilizējies un «Karimovs uz īsu brīdi pat piecēlies no gultas».
Informācijas aģentūra Fergana.ru, kas jau pirmdienas pievakarē vēstīja par I. Karimova nāvi, beidzamajās dienās nav sniegusi nekādu sīkāku skaidrojumu par tās apstākļiem, bet Krievijas laikraksts Izvestija vakar, atsaucoties uz «drošiem avotiem», vēstīja, ka I. Karimovs joprojām neesot nācis pie samaņas, ir pieslēgts ierīcēm, kas dzīvību uztur mākslīgi, un viņa nāve esot tikai laika jautājums. Tomēr Lenta.ru atgādina, ka baumas par I. Karimova veselības problēmām izplatījās gan 2009., gan 2010., gan 2015. gadā, turklāt pirms gada trimdā dzīvojošie uzbeku opozīcijas pārstāvji pat apgalvoja, ka prezidents atrodoties komā...
Krievijas interneta ziņu vietne Politekspert.ru vakar vēstīja, ka Uzbekistānā dots rīkojums aizturēt cilvēkus, kuri izplata baumas par prezidenta stāvokli, taču tas esot samērā grūti realizējams uzdevums. «Uzbekistāna ir valsts, kurā valda baumas,» sarunā ar AP sacījis Kārnegi starptautiskā miera fonda analītiķis Pols Stronskis, atgādinot, ka jau vairāk nekā 10 gadu valstī nav drukātu un elektronisko opozīcijas mediju, taču kontrole pār internetu nebūt neesot tik stingra kā, piemēram, Ķīnā.
Gaida oficiālo aizstājēju
Neatkarības dienas priekšvakarā I. Karimovs allaž bija devies nolikt ziedus pie Neatkarības un humānisma pieminekļa, kas atrodas Taškentas Neatkarības laukumā. RIA Novosti vēsta, ka vakar šo procesiju vadījis premjerministrs Šavkats Mirzijevs, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz prezidenta amatu - protams, gadījumā, ja I. Karimovs patiešām vairs nespēs pildīt savus pienākumus. Zīmīgi gan, ka vakar atcelta gan tradicionālā valsts līderu došanās uz Represiju upuru memoriālu (Šahidlar Hotirasi), kur I. Karimovs parasti ticies ar sabiedrības pārstāvjiem un jauniešiem, gan vienā no Taškentas laukumiem plānotais valdības koncerts par godu Neatkarības dienai, uz kuru tiek aicināti arī ārzemju diplomātiskā korpusa pārstāvji. Tas vedina uz domām, ka pagaidām Uzbekistānas politiskā elite nav gatava kādu no amatpersonām pozicionēt kā I. Karimova aizvietotāju.
Lenta.ru atgādina, ka 2010. gada decembrī Uzbekistānas konstitūcijā tika iekļauts būtisks labojums, kas nosaka - gadījumā, ja prezidents nespēj pildīt savus pienākumus (tas attiecas arī valsts līdera nāvi), viņa funkcijas pārņem parlamenta augšpalātas jeb Senāta priekšsēdētājs. Viņa uzdevums ir vadīt valsti nākamos trīs mēnešus, līdz tiek ievēlēts nākamais prezidents. Pašlaik Senāta priekšsēdētājs ir bijušais tieslietu ministrs Nigmatulla Juldaševs, kuram neesot ambīciju kļūt par valsts vadītāju, uzsver Gazeta.ru aptaujātie politologi.
Ja tieši viņš šodien apsveiks Uzbekistānas iedzīvotājus 25. gadadienā kopš neatkarības pasludināšanas, tā būšot zīme, ka I. Karimovs patiešām vairs nespēs atgriezties amatā un varas maiņas process jau sācies. Taču no otras puses - Vidusāzijas valstis nav nekāds likumības etalons. Klasisks piemērs ir Turkmenistāna, kur 2006. gadā pēc prezidenta Saparmurata Nijazova nāves saskaņā ar konstitūciju valsts vadītāja pienākumus būtu jāsāk pildīt parlamenta vadītājam Evezgeldi Atajevam, taču Drošības padome, norādot uz krimināllietu, ko pret spīkeru steigšus bija ierosinājusi ģenerālprokuratūra, iecēla šajā amatā Gurbanguli Berdimuhamedovu, kurš šo amatu saglabā vēl šobaltdien. Bet pats I. Karimovs Uzbekistānas līdera amatā bijis kopš tālā 1989. gada, kad kļuva par vietējās komunistiskās partijas Centrālkomitejas pirmo sekretāru. Kad pēc PSRS sabrukuma Uzbekistāna kļuva par neatkarīgu valsti, likumā tika noteikts, ka prezidents amatā var atrasties ne ilgāk kā divus piecu gadu termiņus, taču vēlāk sarīkotajā referendumā vairākums nobalsoja par šī ierobežojuma atcelšanu, un 2015. gadā I. Karimovu jau kārtējo reizi ievēlēja par prezidentu.
Kas nomainīs Karimovu?
Skopās ziņas no Uzbekistānas vakar liecināja, ka iedzīvotāji turpina gatavošanos Neatkarības dienas svinībām - dažādi svētku pasākumi no ceturtdienas līdz sestdienai notiks gan Taškentā, gan citās valsts pilsētās. «Uzbeki jau sen zināja, ka šāds brīdis pienāks, tāpēc neviens nav īpaši pārsteigts, taču tajā pašā laikā neviens nezina, kas notiks tālāk. Ir divi galvenie jautājumi: pirmkārt, vai eksistē kāds varas pārņemšanas plāns, par kuru mēs nezinām, un, otrkārt, ja tāds patiešām ir, vai ieinteresētās puses pie tā pieturēsies,» sarunā ar AFP norādījis Vašingtonas universitātes asociētais profesors Skots Rednics. Ne mazāk svarīgi, protams, ir tas, kā jūtas pats I. Karimovs, ja vien viņš vēl ir dzīvs. Vai prezidents, kurš jau «ceļas no gultas», ir gatavs nodot varu pēctecim un samierināties, ka viņa ēra ir beigusies? Vai viņš ir pietiekami spēcīgs, lai spētu ietekmēt pēcteča izvēli? Vai, jūtot, ka I. Karimovs tomēr lolo cerības atgriezties prezidenta amatā, kāds nepalīdzēs viņam ātrāk atvadīties no šīs dzīves?
Ierobežotās informācijas dēļ atbildes uz šiem jautājumiem nav un nevar būt, tāpēc politologiem atliek tikai nodoties minējumiem, bet situācijas attīstībā visvairāk ieinteresēto valstu (Krievijas, Ķīnas, ASV) līderiem nogaidīt, izliekoties, ka nekas īpašs nav noticis un vara Uzbekistānā joprojām ir I. Karimova rokās. Vakar Uzbekistānas oficiālā ziņu aģentūra vēstīja, ka par godu Neatkarības dienai saņemtas tieši I. Karimovam adresētas apsveikuma telegrammas gan no ASV prezidenta Baraka Obamas, gan Ķīnas līdera Si Dziņpina. Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Kremlim nav detalizētākas informācijas par I. Karimova veselības stāvokli, bet vicepremjere Olga Goloģeca vakar sarunā ar RIA Novosti norādījusi, ka Uzbekistānas varas iestādes neesot vērsušās pie Krievijas ar lūgumu par medicīniskām konsultācijām, iekārtām vai medikamentiem.
RBK atgādina, ka I. Karimovs savu pēcteci prezidenta amatā nav nosaucis. Šīs desmitgades sākumā tika uzskatīts, ka amats rezervēts viņa vecākajai meitai Gulnārai, kura sevi spēja vienlaikus pozicionēt kā uzņēmēju, popdziedātāju, dizaineri un pat diplomāti. Taču 2012. gadā G. Karimova krita tēva nežēlastībā, jo kopā ar gados jaunajiem domubiedriem esot centusies koncentrēt savās rokās pārāk daudz varas - gan ekonomiskās, gan politiskās. Pretenzijas par līdzdalību korupcijas shēmās pret viņu esot arī Rietumu tiesībsargāšanas struktūrām, un pašlaik G. Karimova joprojām atrodoties mājas arestā - drīzāk Taškentā nekā Londonā, kā vēstījusi
Izvestija. Prezidenta jaunākā meita L. KarimovaTillajeva nekad neesot uzskatīta par reālu pretendenti uz augsto amatu, tomēr izplatījušās baumas, ka pašlaik viņa sākusi spēlēt pati savu spēli.
Kā ticamākie I. Karimova pēcteči tiek saukti premjers Š. Mirzijevs un vicepremjers, finanšu ministrs Rustams Azimovs, par kura arestu arī ticis baumots pēdējās dienās. Tiek uzskatīts, ka Š. Mirzijevs ir nosacīti prokrievisks, bet R. Azimovs nosacīti prorietumniecisks, taču politologi vienprātīgi uzsver, ka atslēgas vārds ir «nosacīti» - Uzbekistāna tradicionāli bijusi viena no tām Vidusāzijas valstīm, kas centusies saglabāt patstāvību un nenonākt pārāk lielā atkarībā no pasaules lielvarām. Par vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem valstī tiek uzskatīts Nacionālā drošības dienesta vadītājs Rustams Inojatovs, taču, kā norāda RBK - šķiet, ka viņš pats negrasās rauties pie varas, bet labprātāk spēlētu pelēkā kardināla lomu. Politologs Adžars Kurtovs intervijā TASS norādījis, ka visiem varas pretendentiem Uzbekistānā ir kas kopīgs - viņi ir ieinteresēti, lai pārejas posms būtu pēc iespējas mierīgāks un valstī, kur dzīvo 32 miljoni cilvēku, nesāktos nekārtības, kas ļautu lielāku ietekmi iegūt ar teroristu grupējumu Islāma valsts saistītajiem radikāļiem vai līdzīgas ideoloģijas piekritējiem, kuri jau gadiem karo Taleban un AlQaeda rindās Afganistānā un Pakistānā.