Lai gan ASV un Eiropas Komisijas pārstāvji turpina apgalvot, ka pastāv izredzes līdz gada beigām noslēgt stingri noslepenoto un pretrunīgi vērtēto Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu, Vācijas un Francijas augsta ranga amatpersonu izteikumi liecina, ka tas būs sarežģīti, ja ne neiespējami.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels ir paziņojis, ka tirdzniecības sarunas ir izgāzušās, bet Francijas ārējās tirdzniecības ministrs Matiass Fekls informējis, ka Francija aicinās pašreizējās sarunas oficiāli pārtraukt un sākt visu procesu no jauna. Šādai nostājai piekritusi arī Nīderlandes tirdzniecības ministre Liliāna Ploumena.
Intervijā radiostacijai RMC Francijas ministrs M. Fekls sacījis, ka 23. septembrī, kad Bratislavā uz sanāksmi pulcēsies Eiropas Savienības valstu tirdzniecības un ārējās tirdzniecības ministri, viņš savus kolēģus aicinās pieņemt lēmumu par TTIP sarunu pārtraukšanu. «Ir skaidrs, ka mums viss jāsāk no jauna, uz labiem pamatiem,» sacījis ministrs, norādot, ka Francijā šim līgumam pašlaik nav politiskā atbalsta. Pēc dažām stundām to faktiski apstiprinājis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka sarunu pabeigšana līdz gada beigām nav iespējama.
Savu kolēģi atbalstījusi Nīderlandes tirdzniecības ministre L. Ploumena. Sarunā ar interneta ziņu vietni Dutchnews.nl viņa uzsvērusi, ka sarunas nevirzoties uz priekšu, jo ASV nav gatavas piekāpties tajos jautājumos, kas ir ļoti svarīgi Eiropai - tas attiecas gan uz pārtikas drošību, gan līguma ekoloģiskajiem un sociālajiem aspektiem. «Bez amerikāņu pretimnākšanas vienošanos, manuprāt, nebūs iespējams panākt,» sacījusi L. Ploumena. Viņa arī uzsvērusi, ka pēdējā laikā «daudziem Eiropā kļuvis skaidrs, ka tirdzniecības politikā nepieciešams jauns pavērsiens». Pēc ministres domām, līgums jāizstrādā pilnīgi citādi, ir jābūt lielākai atklātībai un jāpieliek pūliņi, lai arī ierindas cilvēki saprastu, kādi būs ieguvumi no šīs vienošanās noslēgšanas.
Deutsche Welle atgādina, ka sarunas starp Eiropas Savienību un ASV rit jau kopš 2013. gada, taču izpratne par to, kas tad īsti iestrādāts līgumā, esot tikai retajam. Tas saistīts ne tikai ar specifisko terminoloģiju, bet to, ka sarunas notiek stingrā slepenībā un pat ES dalībvalstu parlamentāriešiem iepazīties ar vienošanās projektiem nav tik vienkārši. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ medijos pārsvarā tiek kultivēti vieni un tie paši mīti. Līguma piekritēji apgalvo, ka tā noslēgšana abām pusēm dos vairāk nekā 100 miljardu dolāru vērtus ekonomiskos ieguvumus, bet pretinieki uzsver, ka vienošanās būs izdevīga tikai lielajām starpnacionālajām korporācijām, bet ne patērētājiem un darba ņēmējiem Eiropā, norāda Reuters. Lētāku, bet sliktākas kvalitātes preču un ģenētiski modificēto pārtikas produktu ieplūšana Eiropā, ražošanas jaudu pārcelšana uz ASV, vēl lielāka amerikāņu kultūras invāzija - šādus draudus parasti piemin TTIP pretinieki.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vairums eiropiešu pret TTIP vienošanās izturas ja ne krasi negatīvi, tad ar lielām aizdomām, un uz to nācies reaģēt arī amatpersonām. Francijas sociālistu valdība un prezidents F. Olands pret vienošanos skeptiski izturas jau labu laiku, bet nu faktiski notikusi šķelšanās arī Vācijas valdībā - kamēr kanclere Angela Merkele un viņas konservatīvo vairākums turpina atbalstīt vienošanos, sociāldemokrātu līderis Z. Gabriels svētdien intervijā ZDF paziņojis: «Man šķiet, ka sarunas ar Savienotajām Valstīm de facto jau ir izjukušas, lai gan neviens nevēlas to atzīt.» Vācijas vicekanclers norādījis, ka pēc 14 sarunu raundiem nav izdevies saskaņot nevienu no 27 vienošanās sadaļām, un cerēt, ka pēkšņi notiks kāds būtisks pavērsiens un vienošanos izdosies noslēgt līdz ASV prezidenta Baraka Obamas otrā termiņa beigām, kā to joprojām vēlas Baltais nams, ir samērā naivi. CNBC norāda, ka Vācijas un Francijas amatpersonas īpaši neslēpj sarunu gaitu apgrūtina ASV protekcionisms un nevēlēšanās ņemt vērā Eiropas valstu intereses.
Arī citviet ES attieksme pret TTIP ir skeptiska, jo vairāk pēc tam, kad par izstāšanos no savienības nobalsojuši vēlētāji teju vai kvēlākajā līguma atbalstītājā Lielbritānijā. Ja teikšana būtu ES valstu valdībām, visticamāk, sarunas patiešām tiktu pārtrauktas, taču, kā norāda Deutsche Welle, šis jautājums pašlaik ir Eiropas Komisijas kompetencē, un tā, šķiet, vēlas pierādīt, ka spēj līdz galam novest vismaz kādu projektu. «Lai gan tirdzniecības sarunas prasa laiku, process turpinās, ir novērojams stabils progress,» pirmdienas vakarā paziņojis EK preses sekretārs Margaritis Šinis. Viņš uzsvēris, ka EK ir apņēmības pilna noslēgt vienošanos līdz gada beigām, un centies kliedēt bažas, paziņojot, ka tas noteikti «nenotiks uz Eiropas drošības, veselības, sociālo un datu aizsardzības standartu vai mūsu kultūras daudzveidības rēķina». Problēma vien tā, ka sarunas turpinās slepenībā, un konstatēt to, vai šis solījums patiešām ir izpildīts, būs iespējams vien pēc līguma noslēgšanas - kad, kā mēdz sacīt, vilciens jau būs aizgājis.
Nav gan īsti skaidrs, kā un vai vispār iespējams apturēt EK piešķirto mandātu TTIP sarunu risināšanai. Attiecīgu lēmumu varētu pieņemt ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē, taču viņu samits Bratislavā ieplānots jau 16. septembrī, tātad vēl pirms tirdzniecības ministru tikšanās. Interesanti, ka dienu pēc šā samita vairākās Vācijas pilsētās paredzētas lielas demonstrācijas, kuru dalībnieki gatavojas protestēt gan pret TTIP, gan līdzīgu līgumu ar Kanādu (CETA), kura noslēgšana tuvojas beigu fāzei.