Oktobrī beidzas Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais termiņš amatā, un jau šodien valsts parlamentā sāksies jauna prezidenta ievēlēšanas process, kas var izvērsties par maratonu.
Balsošanas pirmajai kārtai ir reģistrēti trīs kandidāti, un ļoti maz ticams, ka kāds no viņiem saņems ievēlēšanai nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu. Igaunijas likumi pieļauj, ka uz nākamajām divām vēlēšanu kārtām tiek pieteikti jauni kandidāti, turklāt politologi prognozē, ka parlamentā prezidentu ievēlēt tāpat neizdosies un pirms elektoru kolēģijas balsojuma parādīsies jauni pretendenti uz amatu.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repša, kuru atbalsta Centra partija, parlamenta spīkers Eiki Nestors, kuru atbalsta valdošajā koalīcija esošās Reformu partija un sociāldemokrāti, kā arī bijušais tieslietu kanclers, jurists Allars Jekss, kuru atbalsta Tēvzemes savienība un Res Publika - šie trīs kandidāti tiks iekļauti vēlēšanu biļetenos pirmajā balsošanas kārtā, taču Igaunijas savdabīgā likuma dēļ tas nebūt nenozīmē, ka kāds no viņiem nomainīs T. H. Ilvesu prezidenta amatā. Piemēram, valdošā koalīcija jau paziņojusi, ka gadījumā, ja neviens no kandidātiem pirmajā kārtā neiegūs 68 deputātu atbalstu, tā otrajai kārtai deleģēs nevis E. Nestoru, bet gan Reformu partijas pārstāvi, bijušo premjeru un ES komisāru Sīmu Kallasu. AFP atgādina, ka kandidāta reģistrēšanai nepieciešams vismaz 21 deputāta atbalsts, katrs deputāts drīkst atbalstīt tikai vienu kandidātu, un, tā kā Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts, vairāk kandidātu par četriem nemaz nevar būt. Taču likums neliedz deputātiem pirms nākamās kārtas atsaukt parakstus vienam kandidātam un atbalstīt citu - pateicoties tam, S. Kallasam ir labas izredzes kandidēt vēlēšanās.
Reformu partijas un sociāldemokrātu darījums jau izraisījis skandālu. Uz vakar vakarā ieplānotajām debatēm Igaunijas sabiedriskajā medijā (ERR) tikuši uzaicināti ne tikai tie trīs kandidāti, kuri piedalīsies vēlēšanu pirmajā kārtā, bet arī S. Kallass. Tas izraisījis Konservatīvās Tautas partijas politiķa Marta Helmes neapmierinātību. Viņam pagaidām nav izdevies balotēties vēlēšanām, jo M. Helmem atbalstu pauduši tikai septiņi viņu pārstāvošās partijas deputāti, taču, ja parlamentā prezidentu neievēlēs, M. Helme, domājams, spēs saņemt 21 elektoru kolēģijas locekļa atbalstu un kļūt par kandidātu šajā balsošanas posmā. Viņš uzskata, ka ERR uz debatēm bija jāaicina vai nu visi potenciālie kandidāti, kuri vēlēšanās plāno iesaistīties vēlāk, vai arī neviens. ERR padomnieks žurnālistikas ētikas jautājumos Tarmu Tammerks sarunā ar Delfi.ee norādījis, ka šīs debates tiek rīkotas pirms balsojuma parlamentā, tāpēc uz tām aicināti vien tie politiķi, par kuriem varēs balsot deputāti, bet ne visi elektoru kolēģijas locekļi. Viņš gan atzinis, ka vēlēšanu likuma dēļ ir grūti saprast, kurš kurā brīdī ir kandidāts, taču tas jau esot jautājums, kas jāatrisina pašiem deputātiem. Teorētiski iespējams, ka arī M. Helme pirms otrās vēlēšanu kārtas savāc 21 deputāta atbalstu...
Laikraksts Postimees pēc gandrīz visu deputātu aptaujāšanas prognozējis, ka nevienam no kandidātiem trijās balsošanas kārtās tā arī neizdosies saņemt vismaz divu trešdaļu deputātu atbalstu, un tas nozīmē, ka par prezidentu būs jābalso elektoru kolēģijai. Igaunijai tas nav nekas jauns, jo kopš 1996. gada, kad spēkā stājās pašreizējā vēlēšanu sistēma, tikai pirms pieciem gadiem T. H. Ilvesu uz otro termiņu izdevās ievēlēt parlamentā. Elektoru kolēģijā ir pārstāvēti visi 101 parlamenta deputāts un 235 pašvaldību delegāti - 10 no Tallinas, 7 no Tartu, pa diviem no Pērnavas, Narvas, Kohtlajerves, Vīlandes, Rakveres, Kuresāres un Viru un pa vienam no pārējām 204 pašvaldībām. Elektoru kolēģijai jāpulcējas ne vēlāk kā 30 dienas pēc trešās balsojuma kārtas parlamentā, un, kas svarīgākais - pirms šī balsojuma iespējams izvirzīt jaunus kandidātus, kuriem nepieciešams 21 elektoru atbalsts. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūst vairāk par pusi elektoru kolēģijas locekļu balsu, tad otrajā pietiek ar vienkāršu vairākumu.
«Ja viss nonāks līdz elektoru kolēģijai, iznākumu prognozēt ir neiespējami,» sarunā ar AFP sacījis Tallinas universitātes politologs Tonis Sārts. Viņš skaidrojis, ka šādā gadījumā var parādīties ne tikai kandidāti, kuri jau pieļāvuši savu līdzdalību vēlēšanās - piemēram, ārlietu ministre Marina Kaljurandi, kura, saskaņā ar TNS Emor veiktās aptaujas datiem, ir populārāka par savu partijas biedru S. Kallasu, vai neatkarīgais eiroparlamentārietis Indreks Tarands, bet arī tādi, kuri par saviem nodomiem vēl nav paziņojuši. Jāpiebilst, ka ar vēlēšanu likumu ir neapmierināta liela daļa Igaunijas sabiedrības un politiķu, kuri uzskata, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība veicina dažādu aizkulišu darījumu slēgšanu. «Partiju mērķi ir atšķirīgi. Piemēram, sociāldemokrāti cer, ka prezidentu ievēlēs parlamentā, bet Tēvzemes savienība un Res Publika savu kārti likusi uz balsošanu elektoru kolēģijā,» skaidrojis T. Sārts, atgādinot, ka A. Jekss pāris pēdējo mēnešu laikā paviesojies vairāk nekā 70 pašvaldībās.