Grenlandē kušana draud atsegt aukstā kara gadu atkritumus
Viens no mūsu planētas reģioniem, kur globālās sasilšanas sekas novērojamas īpaši skaidri, ir Grenlande.
Šā mēneša sākumā šveiciešu un kanādiešu zinātnieki brīdināja, ka ledāju kušana šajā salā var draudēt ar ekoloģisku katastrofu, ja vidē nonāks toksiskie materiāli, kurus savulaik amerikāņu militāristi apglabāja zem šķietami droša ledus slāņa.
Cīrihes un Jorkas universitāšu pētnieku publikācija izdevumā Geophysical Research Letters likusi atsaukt atmiņā jau sen aizmirstus aukstā kara ēras notikumus. 1959. gadā Grenlandes ziemeļrietumos, aptuveni 200 kilometru no piekrastes, tika ierīkota amerikāņu militārā bāze Camp Century. Interneta ziņu vietne LiveScience.com norāda, ka oficiāli šajā bāzē, daļa no kuras atradās zem ledus, tika veikti zinātniskie pētījumi un pārbaudīti arktiskajiem apstākļiem piemēroti celtniecības materiāli. Taču tas bija tikai aizsegs. Patiesībā amerikāņu militāristi bija iecerējuši zem Grenlandes lediem ierīkot kodolraķešu palaišanas iekārtas. Programmas Project Iceworm ietvaros bija plānots uzbūvēt 4000 kilometru garu zemledus tuneli, kurā atrastos 600 ballistisko raķešu palaišanas šahtas. Pēc Karību jeb Kubas raķešu krīzes 1962. gadā Dānijas valdība pret šo projektu iebilda, un gadu vēlāk ASV aizsardzības ministrija to svītroja no saviem plāniem.
1967. gadā Camp Century ekspluatācija tika oficiāli pārtraukta, taču tās mantojums, kas gandrīz 50 gadu atradies zem ledus, jau šī gadsimta laikā var par sevi atgādināt. «Klimata izmaiņu dēļ bīstamie atkritumi, kas šķita uz mūžīgiem laikiem noglabāti, var par sevi atgādināt,» sarunā ar Reuters norādījis Kanādas Jorkas universitātes klimatologs un glaciologs Viljams Kolgens. Lai gan pamestos atkritumus pašlaik vēl sedz aptuveni 35 metrus bieza ledus kārta, Grenlandes ledāju kušanas dēļ tie, vēlākais, pēc 75 gadiem būs atsegti, uzskata zinātnieki, piebilstot, ka šī ir pati optimistiskākā prognoze. Ledāju kušanas ātrums aizvien palielinās, un nebūs pārsteigums, ja virs vecās Camp Century ledus pilnībā nokusīs jau pēc pāris desmitiem gadu.
Aptuveni 0,55 kvadrātkilometrus plašajā teritorijā amerikāņu karavīri aprakuši līdz pat 200 000 litru dīzeļdegvielas, ievērojamu daudzumu būvmateriālu, kuru sastāvā ir arī azbests, un vismaz 240 000 litru notekūdeņu. Daļa no tā ir ūdens, kas izmantots nelielā kodolreaktora (tas nodrošināja bāzes vajadzības pēc enerģijas) dzesēšanai, taču, kā norāda LiveScience.com, šie atkritumi ir tikai vāji radioaktīvi. Lielākas bažas rada citi toksiskie materiāli - polihlorētie bifenili (PCB) jeb ķīmiskie savienojumi, kas pagājušā gadsimta otrajā pusē tika plaši izmantoti elektroiekārtās. ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) ir brīdinājusi, ka šie savienojumi ir bīstami dzīvu būtņu imūnsistēmai, reproduktīvajai un nervu sistēmai.