Lai gan daudziem Latvijas iedzīvotājiem varētu šķist, ka īstas vasaras šogad nemaz nav bijis, globālie dati liecina par ko citu. Mūsu planētas sasilšana turpinās, un 2016. gada jūlijā vidējā gaisa un ūdens virsmas temperatūra uz Zemes pārspējusi visus līdzšinējos rekordus. Lai gan līdz gada beigām ir vēl pieci mēneši, speciālisti ir pārliecināti, ka 2016. gads ieies vēsturē kā karstākais, kopš sākta novērojumu veikšana.
Par jūlijā pārspēto rekordu paziņojusi gan ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes pārvalde (NASA), gan ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras novērošanas pārvalde (NOAA). AFP norāda, ka abas šīs organizācijas datus vāc neatkarīgi viena no otras, to izmantotās metodikas ir nedaudz atšķirīgas, tāpēc mazliet atšķiras arī rezultāti, taču secinājums ir nepārprotams - pagājušais mēnesis ieies vēsturē kā karstākais uz mūsu planētas vismaz beidzamajos 137 gados, kopš tiek veikti regulāri novērojumi. Pēc NOAA datiem, vidējā gaisa un ūdens temperatūra uz Zemes jūlijā par 0,87 grādiem pēc Celsija pārsniegusi XX gadsimta vidējos rādītājus. «Jūlijs tradicionāli ir gada karstākais mēnesis, un arī šogad tas nesarūgtināja,» sacīts NOAA ziņojumā, kurā norādīts, ka līdz šim karstākā mēneša (pagājušā gada jūlija) rekords pārsniegts par 0,11 grādiem pēc Celsija.
Ziņojumā, protams, pieminēti tikai vidējie rādītāji, jo situācija dažādos reģionos ir atšķirīga. Ļoti spēcīgi karstuma viļņi, temperatūrai par vairākiem grādiem pārsniedzot normu, piemeklējuši Indonēziju, Āzijas dienvidus, Jaunzēlandi un Persijas līča reģionu. Piemēram, Kuveitā vairākas dienas pēc kārtas gaisa temperatūra pārsniegusi 45 grādus, bet 22. jūlijā Mitribahā reģistrēts šā gada rekords - 52,5 grādi pēc Celsija. Bahreinā mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniegusi 36 grādus pēc Celsija - nekas tāds nav novērots kopš 1902. gada, kad šajā valstī sāka regulāri reģistrēt gaisa temperatūru. Arī lielākajā daļā Spānijas teritorijas šovasar bijis karstāks nekā ierasts, vairāki karstuma viļņi vasaras laikā sasnieguši Parīzi. Par vidējiem rādītājiem augstāka temperatūra bijusi arī daudzviet Dienvidamerikā - augustā par to, ka dienvidu puslodes ziema īpaši neatpaliek no ziemeļu puslodes vasaras, nācās pārliecināties Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniekiem. Taču netrūkst arī vietu, kur jūlija temperatūra bijusi zemāka par normu - tas attiecas gan uz ASV ziemeļrietumu daļu, gan Kanādas austrumiem un Dienvidamerikas dienvidiem, gan Krievijas centrālo un ziemeļu daļu, Kazahstānu un Indiju, raksta AFP.
The Guardian norāda, ka arī augustā situācija daudzviet saglabājas līdzīga, un, kā norādījis Melburnas universitātes klimata speciālists Deivids Keroli, visticamāk, 2016. gads karstuma ziņā nesīs jaunus rekordus. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) klimata izpētes programmas vadītājs Deivids Karlsons sacījis, ka zinātniekiem situācija šķiet ļoti satraucoša. «Šogad notiekošais mūs vedina uz domām, ka planēta uzkarst daudz straujāk, nekā mēs bijām lēsuši. Mums nav tik daudz laika, kā domājām,» viņš sacījis, atgādinot par pērn Parīzes klimata konferencē izvirzītajiem mērķiem, kuru sasniegšanai būtu jāpalēnina globālās klimata izmaiņas. The Huffington Post norāda, ka zinātnieki ar nepacietību gaida gada pēdējo mēnešu datus. Tikai vasaras sākumā Klusajā okeānā vājinājās klimatiskais fenomens El Nino, kas izraisa okeāna virsmas ūdeņu sasilšanu, un daļa ekspertu cer, ka karstais jūlijs bijis saistīts tieši ar El Nino un tagad situācija varētu normalizēties. Tomēr jāatzīst, ka šīs cerības nav diez ko lielas.