Vēršoties pie Lietuvas tautas Neatkarības atjaunošanas 20.gadadienā, Krievijas disidents, Cilvēktiesību institūta prezidents Sergejs Kovaļovs atzinis, ka viņam nākas atkārtot tos pašus vārdus, ko viņš sacījis Seima zālē tieši pirms divdesmit gadiem: "Piedodiet mums!"
"Būtiskākie atslēgvārdi, ko atceros no savas toreizējās īsās uzrunas toreiz, 1990.gada 11.martā, bija - " Piedodiet mums!". Laiks iet, un divdesmit gados daudz kas mainījies, bet ziniet - šos vārdus man nākas atkārtot arī tagad," Seima svinīgajā sēdē sacījis Kovaļovs. "Ko es domāju ar "mums"? Pirmām kārtām - mūs, krievus, jo Padomju Savienībā krievi bija vairākumā, noteicošajā vairākumā. Viņi atļāvās uzņemties "vecākā brāļa" lomu. Nevaru teikt, ka mēs uz saviem "mazākajiem brāļiem" tolaik skatījāmies kā uz tuviniekiem."
Pēc viņa teiktā, Krievijai jālūdz piedošana, ka tā līdz pat šim laikam vairās no vārda "okupācija", runājot par Baltijas valstīm. "Mēs kaut ko liekulīgi sadomājam - kaut ko tādu, kas mūs atbrīvo no nepieciešamības izrunāt šos vārdus un oficiālā līmenī atvainoties. Taču bez tā nav domājamas labas un sirsnīgas attiecības," sacījis Kovaļovs.
"Kas es tāds esmu, lai atvainotos par Krieviju? Mūsu prezidenti taču nesteidzas to darīt," viņš turpinājis, pievēršoties 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā, kad padomju karaspēka īpašās vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.
"Zināmā mērā par labu savai tautai un valstij man jāteic, ka nākamajā dienā, 14.janvārī, Maskavas ielās izgāja cilvēku pūlis, daudzi lēsa, ka tur bija pusmiljons cilvēku, manuprāt, to neviens nevar precīzi saskaitīt. Domāju, ka bija vairāk nekā 100 000 cilvēku, un vismaz šie 100 000 maskaviešu aizšķērsoja ceļu tālākai vardarbībai Viļņā un arī Rīgā un Tallinā," uzsvēris pazīstamais Krievijas cilvēktiesību aizstāvis.
Pēc viņa vārdiem, tas nav bijis vienīgais brīnums, kas noticis Krievijā - otrs sekojis tā paša gada augustā. "Diemžēl pagaidām vairāk šādu brīnumu nav bijis, un man atkal jāsaka - piedodiet mums, piedodiet par bezgodīgo, liekulīgo nekā nedarīšanu, piedodiet, ka mēs panesam savu neleģitīmo varu, piedodiet, ka pie mums atkal ir politieslodzītie un tieši pašlaik norisinās politiskās prāvas (..) un mēs izliekamies to neredzam, un atļaujamies samierināties ar to," sacījis Kovaļovs.