Sarkozī jau atkal sola ieviest kārtību Francijā
Vakar Francijā pārdošanā nonākusi bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī grāmata Tout pour la France (Visu Francijai), kas uzskatāma par viņa manifestu pirms nākamajā gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.
Potenciālos vēlētājus eksprezidents, kurš cer balotēties no Republikāņu partijas, mēģina piesaistīt, sludinot stingru politiku, kas vērsta uz imigrācijas samazināšanu, noziedzības apkarošanu un ekonomisko uzplaukumu. Socioloģiskās aptaujas gan liecina, ka vairākums franču nevēlas redzēt N. Sarkozī Elizejas pilī, taču tas pats sakāms arī par pašreizējo prezidentu sociālistu Fransuā Olandu un Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu.
2012. gadā tobrīd prezidenta amatā piecus gadus nostrādājušais un ārkārtīgi nepopulārais N. Sarkozī vēlēšanās zaudēja F. Olandam, īsi pēc šīs sakāves paziņojot par aiziešanu no politikas, atgādina AFP. Tomēr pauze nebija ilga, un jau 2014. gadā N. Sarkozī atsāka politisko darbību, un viņa paziņojums par iesaistīšanos 2017. gada kampaņā bija tikai laika jautājums. Socioloģisko pētījumu kompānijas Ifop eksperts Frederiks Dabī norādījis, ka šī ir pirmā reize mūsdienu Francijas (kopš 1958. gada) vēsturē, kad eksprezidents, zaudējis vienās vēlēšanās, tomēr nolemj vēlreiz kandidēt uz augsto amatu.
Tiesa, 61 gadu veco N. Sarkozī vēl ir pāragri dēvēt par prezidenta amata kandidātu. 20. novembrī (un, visticamāk, arī 27. novembrī, kad paredzēta balsošanas otrā kārta) viņam būs jāiztur iekšējā atlase cīņā ar vēl gandrīz desmit politiķiem, kuri paziņojuši, ka vēlas saņemt labēji centriskās Republikāņu partijas nomināciju. Starp šiem pretiniekiem par galvenajiem favorītiem līdz šim ticis uzskatīts bijušais premjerministrs, bet pašlaik Bordo mērs Alēns Žipē un vēl viens bijušais premjers (starp citu, tieši N. Sarkozī prezidentūras gados) Fransuā Fijons.
Taču pēc Parīzes un Nicas terora aktiem, pēc mācītāja noslepkavošanas Normandijas baznīcā, pēc skandāliem ar burkini aizliegumiem Francijas kūrortos N. Sarkozī, šķiet izvēlējies pašu piemērotāko brīdi, lai iesaistītos priekšvēlēšanu cīņā un pārtvertu iniciatīvu. Bijušais iekšlietu ministrs sevi pozicionē kā stingru politiķi, kurš beidzot spēs ieviest valstī kārtību un sniegt frančiem to, ko viņi vēlas vairāk par visu - drošības sajūtu. Ifop veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums valsts iedzīvotāju uzskata, ka drošības jautājums pašlaik ir svarīgākais, aizēnojot ekonomiskās problēmas un bezdarba līmeni, kas joprojām nekrītas. Reuters norāda, ka savā jaunajā grāmatā N. Sarkozī nepārprotami saista drošības jautājumus ar nekontrolējamo imigrāciju, kas liecina, ka viņš plāno spēlēt Nacionālās frontes laukumā un savā pusē pārvilināt tieši M. Lepēnas mērenāk noskaņotos piekritējus. Jāatgādina, ka arī savas prezidentūras laikā N. Sarkozī un viņa valdība ne reizi vien aizņēmās no Nacionālās frontes idejas, kuras paši iepriekš bija dēvējuši par rasistiskām un ekstrēmistiskām.
Šāda prakse gan ir raksturīga arī citām Eiropas valstu partijām, kuras mēdz dēvēt par tradicionālajām, turklāt pašam N. Sarkozī pašam nācies iejusties radikāļa ādā. «Tas nebija nemaz tik sen, kad mūs, kad runājām par imigrāciju, franču nacionālo identitāti un pilsonības atņemšanu, sauca par fašistiem. Taču noskaņojums ir mainījies, tautas masas pauž savu neapmierinātību, aizvien skaļāk un skaļāk paziņojot, ka nu reiz ir gana,» Reuters citē eksprezidenta sacīto kādā mītiņā jūnijā.
Savā grāmatā N. Sarkozī raksta, ka plānojot «dramatiski samazināt» Francijā ieceļojušo migrantu skaitu un tuvāko piecu gadu laikā pilnībā izskaust ekonomisko migrāciju. Ārzemniekiem, kuri vēlas iegūt Francijas pilsonību, valstī būs jānodzīvo desmit gadu līdzšinējo piecu gadu vietā, tāpat N. Sarkozī solījis apturēt migrantu ģimeņu apvienošanas programmu (kas Francijā legāli dzīvojošajiem dod tiesības uzaicināt uz valsti ne tikai tuvākos, bet arī attālus radiniekus) līdz brīdim, kamēr «Eiropas Savienība izstrādās sakarīgu imigrācijas politiku». Tāpat viņš rosinājis izveidot īpašu tiesu, kas nodarbotos tikai ar apsūdzībām, kas saistītas ar teroristisku darbību. Attiecīga pieredze Francijai jau ir kopš 1963. gada, kad speciāla tiesa skatīja ar galēji labējās kaujinieku organizācijas OAS, kas iebilda pret neatkarības piešķiršanu Alžīrijai, uzbrukumiem saistītās lietas. Vienlaikus N. Sarkozī aicinājis veikt grozījumus kriminālkodeksā, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas jau pēc 16 gadu vecuma sasniegšanas (pašlaik - 18 gadu), un paredzot daudz bargākus sodus recidīvistiem.