Britu leiboristi sāk izraudzīties līderi

KANDIDĀTI. Uz leiboristu līdera amatu pretendē pašreizējais partijas vadītājs Džeremijs Korbins (pa kreisi) un parlamenta deputāts Ouvens Smits © AP

Aptuveni 640 000 britu leiboristu partijas biedriem un atbalstītājiem vakar izsūtīti vēlēšanu biļeteni, lai viņi varētu piedalīties lielākās opozīcijas partijas līdera vēlēšanās.

Uzvarētāja vārds tiks paziņots tikai 24. septembrī, bet kandidāti uz amatu ir divi - pašreizējais partijas vadītājs Džeremijs Korbins, kurš ir gana populārs partijas ierindas biedru vidū, taču ir grūti iedomājams kā valsts premjerministrs, un parlamenta deputāts, bijušais pensiju lietu ministrs Ouvens Smits, kuru atbalsta partijas vadošie politiķi.

23. jūnija referendums, kurā Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vairākums nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, atstājis nozīmīgu iespaidu uz valsts iekšpolitisko ainavu. Vadītāju maiņa notikusi gan valdošajā konservatīvo partijā, gan Brexit atbalstījušajā Apvienotās Karalistes Neatkarības partijā (UKIP), bet leiboristi jau gandrīz mēnesi atrodas krīzes situācijā. 67 gadus vecais Dž. Korbins, kuram, kā norāda ITV, «svarīgāki ir principi, nevis vara», saskāries ar dumpi partijas iekšienē - viņam tiek pārmesta nespēja mobilizēt vēlētājus uz balsojumu par valsts palikšanu ES sastāvā un neefektīva politiskā darbība. Kritiķi norāda, ka partijas kreisā spārna veterāns joprojām dzīvo pagātnē, uzskatot, ka panākumus iespējams gūt, vien pateicoties skaļiem un skaistiem saukļiem. Jau pēc referenduma viņam neuzticību izteica aptuveni 80% parlamentā un vietējās varas struktūrās ievēlēto leiboristu deputātu, kas arī noveda pie jaunām partijas vadītāja vēlēšanām.

Kā norāda britu politologi, Dž. Korbins nekādus secinājumus pēc neveiksmīgās referenduma kampaņas nav izdarījis un turpina bārstīt populistiskus, bet neizpildāmus solījumus. Svētdien beidzamajā mītiņā pirms partijas balsojuma sākšanās viņš solījis vēl vairāk stiprināt arodbiedrības un mazināt uzņēmumu valžu varu, runājis par to, ka «strādājošie rūpnīcās, zvanu centros un vietējās pašpārvaldēs» zina, kā uzlabot ekonomisko stāvokli, bet neviens viņos neieklausās, apgalvojis, ka, kļūstot par premjeru, dos lielākas pilnvaras vietējām varasiestādēm, aizstās Lordu palātu ar vēlētu parlamenta otro palātu un tā tālāk. Taču, kā uzsver Dž. Korbina kritiķi, šīs runas ir absolūti bez jebkāda seguma, jo pašreizējais leiboristu līderis, kā mēdz sacīt angļu valodā runājošās zemēs, ir neievēlams. Proti, viņa vadībā partijas izredzes uzvarēt vēlēšanās vai pat gūt tādus panākumus, lai spētu piedalīties valdošās koalīcijas veidošanā, līdzinās nullei. Pēc tam, kad 2015. gada februārī Dž. Korbinu ievēlēja par leiboristu līderi, partijas biedru skaits ir strauji audzis, taču, kā norāda Sky News, daudzi leiboristiem simpatizējušie oficiāli iestājās partijā vien tādēļ, lai nākamajās vēlēšanās nobalsotu pret Dž. Korbinu. Tomēr potenciālo balsotāju rindās netrūkst arī tādu, kuri tic viņa utopiskajām idejām, viņu atbalsta arī vairums arodbiedrību, un nebūs liels pārsteigums, ja Dž. Korbins uzvarēs vēlēšanās. Spilgtu partijas līderu, piemēram, Londonas mēra Sadika Hana un Skotijas leiboristu partijas vadītājas Kezjas Dagdeilas, izteikumi liecina, ka šāds iznākums var novest pie oficiālas partijas sašķelšanās.

Svarīgākais