Tramps gatavojoties atteikties no imigrantu deportēšanas
Nepieciešamība ASV prezidenta vēlēšanās saņemt arī afroamerikāņu un latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāju balsis pēdējās nedēļas laikā novedusi pie acīmredzamām izmaiņām republikāņu kandidāta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņā.
Radies iespaids, ka viņš ir gatavs atteikties arī no sava skaļākā un visvairāk kritizētā solījuma - ievēlēšanas gadījumā deportēt no ASV aptuveni 11 miljonus imigrantu, kuri valstī ieceļojuši nelikumīgi. Interesanti, ka šis pavērsiens notiek jauna (jau trešā) D. Trampa kampaņas vadītāja uzraudzība - Polu Menefortu, kura vārds saistīts ar korupciju Viktora Janukoviča laiku Ukrainā, nomainījusi Kellīenna Konveja.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 8. novembrī, un pagājušās nedēļas nogalē publicētie Reuters/Ipsos aptaujas rezultāti liecina, ka demokrātu kandidāti, bijušo ASV valsts sekretāri un pirmo lēdiju Hilariju Klintoni tajās gatavojas atbalstīt 42% vēlētāju, bet D. Trampu - vien 34%. Vēl būtiskāk ir tas, ka D. Tramps no savas sāncenses par vismaz vairākiem procentpunktiem atpaliek faktiski visos tā dēvētajos svārstīgajos štatos, kuros ASV vēlēšanu sistēmu īpatnību dēļ parasti arī izšķiras vēlēšanu liktenis. «Republikāņu kandidātam ir jāmēģina uzrunāt [etniskās] minoritātes, kuras viņa naidīgā retorika ir atsvešinājusi,» norāda AFP. Lai gan pārliecinošs vairākums latīņamerikāņu un afroamerikāņu vēlēšanās parasti balso par demokrātiem, republikāņu kandidātam ir ļoti svarīgi iegūt kaut nelielas viņu daļas atbalstu vai vismaz sēt šajos ļaudīs šaubas par demokrātu kandidāta atbilstību prezidenta amatam.
Tieši šāds mērķis acīmredzot bija D. Trampa vizītei plūdos cietušajā Luiziānā - štatā, kur, saskaņā ar oficiālās statistikas datiem, 32,5% iedzīvotāji ir tumšādainie. Vietējie demokrātu partijas aktīvisti, protams, kritizēja D. Trampu par to, ka viņš ar savu ierašanos tikai atraujot cilvēkus no dabas katastrofas seku likvidēšanas darbiem (plūdos gāja bojā 13 cilvēki, bet 86 000 cietušo pieprasījuši federālo palīdzību). Taču pats kandidāts izmantoja iespēju, lai norādītu, ka nedz H. Klintone, nedz pašreizējais prezidents Baraks Obama, kurš pagājušajā nedēļā bija atvaļinājumā Marta Vinjardas kūrortā un «nespēja atrauties no golfa laukuma», neesot uzskatījuši par nepieciešamu apmeklēt Luiziānu. Vēlāk, uzstājoties priekšvēlēšanu mītiņā Mičiganā, D. Tramps teica kaislīgu runu, kritizējot demokrātu administrācijas attieksmi pret afroamerikāņu kopienām. «Ko gan jūs varat zaudēt, mēģinot balsot par ko jaunu, piemēram, Trampu? Ko jūs varat zaudēt? Jūs dzīvojat nabadzībā, jums ir sliktas skolas, jums nav darba, 58% jauniešu ir bezdarbnieki. Ko, pie velna, jūs varat zaudēt?» D. Trampa sacīto citē Bloomberg. AFP norāda, ka D. Trampam nekavējoties atbildējis tumšādainais H. Klintones štāba pārstāvis Marlons Māršals, norādot, ka afroamerikāņi var zaudēt visu, jo D. Tramps «apstrīdējis pirmā afroamerikāņu prezidenta pilsonību, pielabinājies baltādainajiem rasistiem un savulaik iesūdzēts tiesā par rasu diskrimināciju, izvēloties pircējus saviem nekustamajiem īpašumiem». Cerības saņemt nozīmīgu afroamerikāņu atbalstu vēlēšanās D. Trampam ir niecīgas, pat par Mitu Romniju 2012. gadā nobalsoja tikai 6% tumšādaino, kuri devās uz vēlēšanām, taču, kā saka - mēģināts nav zaudēts.
Bet par vēl lielāku pārsteigumu D. Tramps parūpējies sestdien, tiekoties ar pazīstamiem republikāņus atbalstošiem latīņamerikāņu izcelsmes uzņēmējiem un politiskajiem aktīvistiem. Vairāki šīs sanāksmes dalībnieki medijiem stāstījuši, ka viņiem radies iespaids - republikāņu kandidāts, kurš vēl pagājušā gada augustā solīja uzvaras gadījumā deportēt no ASV 11 miljonus nelegālo imigrantu (liela daļa no viņiem ir latīņamerikāņi, kuri ieceļojuši no Meksikas), tagad ir gatavs atkāpties no sava nodoma. «Tramps atzina, ka šie 11 miljoni cilvēku, kuri jau atrodas valstī, ir liela problēma un viņu deportēšana ir gan nehumāna, gan praktiski neiespējama,» spāņu valodā raidošajam televīzijas kanālam Univision sacījis Teksasas jurists Džeikobs Montijs, kurš specializējas imigrācijas jautājumos. Vēl vairāki sanāksmes dalībnieki norādījuši, ka D. Tramps, šķiet, apdomājot iespēju, kā legalizēt šos ieceļotājus vai vismaz daļu no viņiem. Tas nenozīmē automātisku pilsonības piešķiršanu, bet kādu oficiālu statusu, kas cilvēkiem ļaus justies samērā droši.
Republikāņu kandidāta štāba pārstāvji D. Trampa izteikumus nav vēlējušies precizēt, norādot, ka imigrantu jautājumā pozīcija tiks definēta tuvāko dienu vai nedēļas laikā. K. Konveja intervijā CNN centusies mazināt ažiotāžu, apgalvojot, ka «Donalda Trampa vakar sacītais maz atšķiras no viņa iepriekšējām publiskajām runām, ieskaitot uzrunu republikāņu partijas konventā pagājušajā mēnesī Klīvlendā. Viņš sacīja, es citēju, ka nepieciešams taisnīgi un humāni attiekties pret aptuveni 11 miljoniem nelegālo imigrantu, kuri atrodas valstī.» Tomēr The Christian Science Monitor vakar norādījusi, ka CNN divas reizes uzdevusi K. Konvejai tiešu jautājumu - vai ideja par imigrantu deportāciju gadījumā, ja D. Tramps kļūs par prezidentu, paliek spēkā, bet viņa abas reizes izvairījusies no konkrētas atbildes. Tas vedinot uz domām, ka būtiskas izmaiņas kampaņas vēstījumā tomēr ir sagaidāmas.
«Tramps arī iepriekš ir mainījis savu viedokli par atsevišķiem jautājumiem. Maigi izsakoties, viņš nav konsekvences paraugs. Taču šis jautājums iepriekš ieņēmis centrālo vietu viņa kampaņā, un kursa maiņa būs uzskatāma par lielu pārsteigumu,» vakar rakstīja The Washington Post. Cits jautājums, vai ar pielaidīgāku attieksmi pret ieceļotājiem no Meksikas un citām Latīņamerikas zemēm pietiks, lai iegūtu nozīmīgu spāņu valodā runājošo vēlētāju atbalstu 8. novembrī - it īpaši ņemot vērā iepriekšējos D. Trampa izteikumus. Bloomberg atgādina, ka Fox News 11. augusta aptaujas rezultāti liecinājuši - 66% no reģistrētajiem latīņamerikāņu vēlētājiem atbalsta H. Klintoni un tikai 20% gatavi balsot par D. Trampu. Jāatgādina, ka pirms četriem gadiem republikānim M. Romnijam nepietika pat ar 27% latīņamerikāņu vēlētāju atbalstu.