Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs nācis klajā ar virkni ierosinājumu, kuru mērķis ir paaugstināt drošības līmeni valstī, īpaši uzsverot, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir islāmistu radikāļu radīto draudu novēršana.
Līdz ar policistu skaita palielināšanu, karavīru iesaistīšanu kārtības uzturēšanā un plašāku videonovērošanas sistēmu izmantošanu, ko atbalsta arī koalīcijas partneri no Sociāldemokrātiskās partijas, konservatīvie vēlas noteikt vismaz daļēju aizliegumu seju aizsedzošo musulmaņu galvassegu (burku) valkāšanai un pieņemt stingrākus likumus attiecībā uz dubultpilsonību.
Vācu raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa norāda, ka ministram sarosīties likuši gan divi jūlijā notikušie terora akti, par kuriem atbildību uzņēmies grupējums Islāma valsts, gan fakts, ka šos uzbrukumus savās interesēs nav kavējusies izmantot labējā, pret musulmaņiem noskaņotā partija Alternative fur Deutscland (AfD). Tā pārmetusi valdībai kļūdas migrantu uzņemšanas un integrēšanas politikā, rosinājusi migrantus pārvietot uz Eiropas piekrastes salām, bet nule kā aicinājusi arī aizliegt mošeju minaretu celtniecību. Kopš pagājušā gada sākuma Vācijā ieradušies vairāk nekā miljons migrantu, liela daļa no kuriem ir islāmticīgie, un medijos ik pa laikam parādās vēstis par viņu un vietējo iedzīvotāju domstarpībām. AfD strauji audzējusi savu popularitāti, un aptaujas liecina, ka septembrī paredzētajās vēlēšanās MēklenburgāPriekšpomerānijā un Berlīnē tā var pretendēt attiecīgi uz 20% un 15% vēlētāju balsu.
Tādēļ nav nejaušība, ka pēc piektdien notikušās CDU pārstāvošo federālo zemju iekšlietu ministru sanāksmes žurnālistus kopā ar T. de Mezjēru uzrunāja tieši šo federālo zemju iekšlietu ministri Lorencs Kafjers un Franks Henkels, kuru taisnošanās, ka tas nekādā veidā neesot saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu, Deutsche Welle likusies diezgan bērnišķīga. Ne mazāk dīvaina varētu šķist arī kancleres Angelas Merkeles uzsvērtā norobežošanās no drošības jautājumu apspriešanas (viņa paziņojusi, ka pilnvaras izstrādāt priekšlikumus piešķirtas iekšlietu ministram), tomēr Vācijas valdības vadītājas rīcība ir vienkārši izskaidrojama. Drošības jautājums pašlaik tiek saistīts ar islāmistu radikāļu draudiem, bet tie, savukārt, ar milzīgo no musulmaņu valstīm ieceļojušo migrantu skaita pieaugumu. Lielā mērā šo ļaužu (gan kara bēgļu, gan ekonomisko migrantu, gan arī potenciālo teroristu) ierašanos sekmēja A. Merkele, pavēstot par atvērto durvju politiku, taču, neraugoties uz acīm redzamajām šā soļa negatīvajām sekām, kanclere savu kļūdu nevēlas atzīt.
T. de Mezjērs un federālo zemju iekšlietu ministri piektdien formulējuši rekomendācijas, kuras jau rudens sesijā likumu formā būtu jāpārvērš Vācijas parlamentam. Viens no ierosinājumiem, par kuru nav domstarpību valdošajā lielajā koalīcijā, ir policijas spēku palielināšana par 15 000 cilvēku (tas gan ir ilgstošs process, kas prasīs vairākus gadus) un lielāka finansējuma piešķiršana policijai, lai tā varētu iegādāties modernāku aprīkojumu. Tāpat ir skaidrs, ka jau drīzumā tiks uzsākta atsevišķu Vācijas bruņoto spēku apakšvienību apmācība, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu iesaistīties terora aktu seku novēršanas pasākumos, piedalīties teroristu aizturēšanā un tamlīdzīgi. Diezgan diskutabls ir T. de Mezjēra un viņa kolēģu ierosinājums paplašināt videonovērošanas kameru tīklu - kā piemērs šajā ziņā tiek minēta Lielbritānija. Reuters atgādina, ka pēc XX gadsimta totalitāro režīmu (nacistu un vēlāk VDR komunistu) izvērstās absolūtās izsekošanas vācieši ļoti negribīgi uztver iejaukšanos savā privātajā dzīvē. Taču vakardien intervijā Bild am Sonntag T. de Mezjērs uzsvēris, ka vismaz lidostās un dzelzceļa stacijās būtu nepieciešams uzstādīt novērošanas kameras, kas ļautu laikus atpazīt aizdomās turētus teroristus, bet gadījumos, ja terora akts jau noticis, - noskaidrot vainīgos. Tāpat viņš uzsvēris, ka masu pasākumu apmeklētājiem nāksies rēķināties ar zināmām neērtībām un garākām rindām, uzslavējot ikgadējā Bavārijas alus festivāla Oktoberfest rīkotājus, kuri jau paziņojuši - šogad pasākumā netiks ielaisti apmeklētāji ar lielām somām un mugursomām, bet pie ieejas festivāla teritorijā apmeklētājus pārbaudīs. «Ikviens muzeja apmeklētājs jau sen pieradis, ka prāvāka soma vai mugursoma jāatstāj pie ieejas. Mums ir jāpierod pie tādiem pastiprinātiem drošības pasākumiem kā garākas rindas, stingrāka kontrole un personalizētas biļetes. Tas ir kaitinoši un neērti, prasa laiku, taču es to neuzskatu par brīvības ierobežošanu. Ja mums nāktos atcelt Oktoberfest, tā gan būtu brīvības ierobežošana,» intervijā sacījis ministrs.
Domājams, ka visi šie priekšlikumi gūs vairākuma atbalstu parlamentā, taču to pašu nevar sacīt par CDU ministru ierosinājumu ieviest daļēju musulmaņu galvassegu jeb burku aizliegumu. Atzīstot, ka pilnīgs aizliegums varētu būt pretrunā ar konstitūciju, T. de Mezjērs un viņa domubiedri rosinājuši aizliegt valkāt burkas skolās, universitātēs un valsts iestādēs, vadot transporta līdzekli un piedaloties demonstrācijās. Tāpat ministri rosinājuši pakāpeniski atteikties no dubultpilsonības iespējas, bet tiem dubultpilsoņiem, kuri saistīti ar teroristiem, nekavējoties atņemt Vācijas pilsonību. Pret šiem priekšlikumiem asi iebilst ne tikai kreisā opozīcija, bet arī CDU koalīcijas partneri.