Trampa nacionālās drošības problēmas – tikai Islāma valsts un imigrācija

ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa runa, kas bija veltīta nacionālās drošības jautājumiem, atkal devusi iemeslu kritiķiem apgalvot, ka viņš absolūti nav piemērots augstajam amatam.

Šoreiz D. Tramps tikai nolasīja sagatavoto runu, iztiekot bez improvizācijām, kas parasti nozīmē klajus apvainojumus, taču iebildes ir tieši pret runas saturu. Kā draudus ASV nacionālajai drošībai kandidāts identificējis tikai teroristu grupējumu Islāma valsts un pieaugošo imigrāciju, nekam citam uzmanību nepievēršot, turklāt viņa ierosinājumi, kā risināt šīs problēmas, ir ļoti diskutabli.

Savu nostāju nacionālās drošības jautājumos miljardieris izklāstīja Jangstaunas pilsētā Ohaio štatā. Kā norāda vācu raidstacija Deutsche Welle, šī vieta nebija izvēlēta nejauši. Ohaio ir viens no tā dēvētās Rūsas joslas štatiem, kur, sarūkot rūpniecības apjomiem, strauji mazinājies strādnieku jeb zilo apkaklīšu dzīves līmenis. Tieši šī ar pašreizējo stāvokli neapmierinātā sabiedrības daļa ir D. Trampa potenciālais elektorāts 8. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Vienlaikus gan Ohaio, gan tuvējie Pensilvānijas un Mičiganas štati tiek uzskatīti par svārstīgajiem, tādiem, kas var noteikt balsošanas iznākumu, un pašlaik socioloģiskās aptaujas liecina par D. Trampam nepatīkamu tendenci - visās trijās pavalstīs viņš popularitātes ziņā nopietni atpaliek no Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones.

Beidzamo nedēļu laikā par D. Trampa nepiemērotību prezidenta amatam izteikušies arī daudzi pazīstami Republikāņu partijas pārstāvji, un tas licis viņa kampaņas vadītājiem mazliet mainīt akcentus, vēsta CNN, norādot, ka beidzamajā kandidāta runā absolūti nekorekti izteikumi vairs nav atskanējuši. Piemēram, runājot par Islāma valsti, viņš vairs nav uzstājis, ka tās dibinātāji ir pašreizējais prezidents B. Obama un kādreizējā valsts sekretāre H. Klintone. Savu apgalvojumu viņš ir mazliet mīkstinājis, nu sakot, ka «Islāma valsts augšupeja ir tiešs prezidenta Obamas un valsts sekretāres Klintones pieņemto politisko lēmumu rezultāts», un piebilstot, ka par to liecina sabrukusī Lībija, pilsoņu karš Sīrijā un teroristu aktivizēšanās Ēģiptē. Tieši Islāma valsti kandidāts nosaucis par lielāko draudu ASV drošībai, uzsverot, ka cīņā pret šo grupējumu ASV nepieciešams apvienoties pat ar valstīm, kurām ir atšķirīgas stratēģiskās intereses, piemēram, Krieviju.

Interesanti, ka cīņu pret starptautisko terorismu viņš salīdzinājis ar aukstā kara gadu cīņu pret komunismu, piebilstot, ka pret Islāma valsti ASV jācīnās kopā ar NATO. «Iepriekš es esmu sacījis, ka NATO ir novecojusi, tādēļ, ka tā pienācīgi necīnījās pret teroristiem. Taču pēc šiem maniem komentāriem viņi mainījuši savu politiku, izveidojot jaunu nodaļu, kas seko līdzi terora draudiem, un tas ir labi,» klāstījis republikāņu kandidāts. Viņa atbalstītāji šo izteikumu uzņēmuši ar urravām, priecājoties, ka D. Trampam jau izdevies kaut ko reālu paveikt, bet politologi atzinuši, ka izteikumu absurdums ir acīm redzams. Uzstājot uz enerģiskāku cīņu pret Islāma valsti, D. Tramps gan nav paziņojis, kā tā izpaudīsies, aizrādot, ka publiski savus nodomus atklāt nedrīkst, jo tie var nonākt ienaidnieka ausīs. Vienu ideju gan viņš pieminējis - vienkāršoti sakot, D. Tramps rosinājis atslēgt teroristiem internetu un telefonus, lai viņi nevarētu sazināties. Deutsche Welle aptaujātie eksperti gan uzskata, ka šāda plāna realizēšana būtu katastrofa, jo, tieši uzraugot teroristu saziņu, rietumvalstu izlūkdienesti iegūst informāciju un spēj novērst plānotus terora aktus.

BBC norāda, ka runā, kas bija pozicionēta kā programmatiska, D. Tramps pilnīgi ignorējis tādus jautājumus kā Ķīnas militārās varenības pieaugumu, Krievijas neprognozējamību, ASV ekonomiskās konkurētspējas samazināšanos un tās sabiedrības šķelšanos - it kā tiem nebūtu nekāda sakara ar nacionālo drošību. Toties neproporcionāli liela uzmanība pievērsta draudiem, ko radot nekontrolēta imigrācija. Šoreiz D. Tramps atturējies no Meksikas robežžoga piesaukšanas un vairs nav apgalvojis, ka iebraukšana ASV būtu jāliedz visiem musulmaņiem - tā vietā viņš nācis klajā ar ideju «rūpīgi pārbaudīt» visus, kuri vēlas doties uz ASV, un nepiešķirt vīzas cilvēkiem, kuri neatzīst tādas amerikāņu pamatvērtības kā reliģiskās izvēles brīvību, dzimumu līdztiesību, homoseksuālistu un citu minoritāšu tiesības. Gadījumā, ja D. Tramps kļūs par prezidentu, tikšot izstrādātas speciālas anketas, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir pietiekami uzticams, lai viņu ielaistu ASV, bet tikmēr tikšot pārtraukta vīzu izsniegšana «pasaules bīstamāko un nestabilo reģionu, kas nodarbojušies ar terorisma eksportu, iedzīvotājiem» - šo reģionu sarakstu sastādīšana tikšot uzticēta Valsts departamentam un Iekšējās drošības ministrijai. Uz ziņu aģentūru jautājumiem, cik šāds plāns varētu izmaksāt un cik cilvēkus nāktos iesaistīt tā realizēšanā, D. Trampa priekšvēlēšanu kampaņas štābs nav vēlējies atbildēt. Bet H. Klintones pārstāvji jau norādījuši uz D. Trampa liekulību - pats kandidāts ne reizi vien izcēlies ar izteikumiem, kas liecina, ka viņš nav dzimumu līdztiesības piekritējs, bet viceprezidenta amata kandidāts Maiks Penss, būdams Indiānas štata gubernators, ir parakstījis likumu, kas ierobežo seksuālo minoritāšu tiesības.