Tieši pirms nedēļas notikušajā Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā lielākais uzsvars tika likts uz nepieciešamību glābt planētu un rūpēties par apkārtējo vidi.
To, ka šie lozungi ir pareizi, neviens neapšauba, tomēr ir bažas, ka tie var palikt tikai skaļu runu un saukļu līmenī. Kritiķi norāda, ka Brazīlijas un Rio amatpersonas līdz galam nav novedušas teju nevienu solīto projektu, kam bija jāuzlabo ekoloģiskā situācija, un gandrīz vai vienīgā pozitīvā vēsts ir tā, ka šonedēļ tomēr noraidīta ideja par jauna dambja celtniecību Tapažosas upes baseinā.
Gluži kā vairumā citu pasaules valstu, arī Brazīlijā ir milzum daudz neatrisinātu ekoloģisku problēmu, kuru esamību olimpiāde tikai izceļ gaismā. Par vides piesārņojumu atgādina burātāju bailes doties netīrajos Guanabaras līča ūdeņos, par nepārdomāto mežu izciršanu - jaunais olimpiskais golfa laukums, par floras un faunas daudzveidības samazināšanos - it kā pieradinātā jaguāra, kas piedalījās olimpiskās lāpas stafetē, likvidēšana. Savukārt iezemiešu cilšu pārstāvju līdzdalība atklāšanas ceremonijā spilgti kontrastē ar faktu, ka valstī gatavojas pieņemt likumus, kas ļaus vieglāk šīs ciltis padzīt no viņu tradicionāli apdzīvotajām zemēm - kā allaž attīstības, progresa un labas peļņas vārdā.
Skaisti žesti un neizpildīti solījumi
«Nepietiek ar to, ka mēs pārtrauksim kaitēt planētai, ir laiks sākt to dziedēt. Un mūsu olimpiskais vēstījums ir šāds: Zemes iedzīvotāji, mums ir jāstāda, jāglābj mūsu planēta!» - sacīts spēļu rīkotāju paziņojumā. Katra no 207 delegācijām saņēma pa vienai sēklai un augsni, lai topošajā Sportistu mežā iestādītu kādu Brazīlijai raksturīgu koku.
Taču tas bija tikai žests - tikpat skaists, cik simbolisks. Turklāt daudzi vides aizsardzības aktīvisti Brazīlijā to iztulkojuši kā varasiestāžu vēlmi slēpt pašiem savu neizdarību un solījumu nepildīšanu. Riodežaneiro štata universitātes okeanoloģijas profesors Dāvids Zī sarunā ar Reuters, piemēram, atgādinājis, ka pirms pāris gadiem Rio mērs Eduardo Paess un citas amatpersonas solīja līdz olimpiādes sākumam pilsētas robežās sastādīt 24 miljonus dažādu stādu, lai tie izaugot kompensētu papildu oglekļa dioksīda izmešus, kas saistīti ar tik liela pasākuma rīkošanu. Uzsākot šo projektu, tika rīkota masveida PR kampaņa, iesaistot avīzes un televīzijas, taču pakāpeniski entuziasms noplaka, un līdz spēļu sākumam bija sastādīti vien 5,5 miljoni stādu. Jāšaubās, vai 207 koki var kompensēt šo neizdarību.
Rio amatpersonas, protams, aizbildinās ar ekonomisko krīzi, taču tā nebija šķērslis, lai ierīkotu jaunu golfa laukumu, lai gan tikpat labi spēļu vajadzībām varēja pielāgot kādu no jau esošajiem diviem lielajiem, 18 bedrīšu laukumiem. Biologs un vides aktīvists Marčellu Mellu intervijā britu avīzei The Guardian norādījis, ka golfa laukuma ierīkošanai izvēlēta pati nepiemērotākā vieta - Marapendi rezervāts, kas ir mājvieta ne tikai Brazīlijā bieži sastopamiem putniem un dzīvniekiem, bet arī vairākām endēmiskām sugām, kas nekur citur, ne Brazīlijā, ne pasaulē, nav atrodamas - tauriņiem, priedēm utt. M. Mellu golfa laukuma izbūvi tieši šajā vietā nosaucis par «noziegumu pret vidi», un viņam neesot nekādu šaubu, ka projekts tiek īstenots nekustamo īpašumu attīstītāju interesēs. Pēc olimpiādes ap jauno golfa laukumu droši vien kā sēnes pēc lietus sāks augt bagātnieku privātmājas un lepni hoteļi, bet šīs attīstības vārdā turpināsies mežu izciršana. Interesanti, ka neilgi pirms spēļu sākuma golfa laukuma apsaimniekotājiem nācies nolīgt piecus cilvēkus, kuru uzdevums ir no laukuma padzīt kaimanus, kas vēlējušies atgriezties ierastajā dzīvesvietā. Bet golfa treniņu laikā sportisti jūsmojuši ne tikai par retas sugas pūcēm, kas nevēlas pamest savu ligzdu netālu no kādas bedrītes, bet arī pasaulē lielāko grauzēju kapibaru, kas apmetusies vienā no laukuma dīķiem.
Jāpiebilst, ka vieta, kur pašlaik atrodas golfa laukums, ir daļa no slavenā Atlantijas meža, kas kādreiz stiepies līdz pat Paragvajas robežai. Lai gan plašāka sabiedrība ir daudz vairāk noraizējusies par pasaules plaušu jeb Amazones mūžamežu izciršanu, tieši Atlantijas mežam civilizācija nodarījusi lielākos postījumus. No sākotnējās aptuveni 120 miljonu hektāru lielās platības atlikuši ne vairāk kā 10 miljoni hektāru, turklāt kādreiz varenais mežs nu sadalīts sīkās saliņās, radot nepiemērotus dzīves apstākļus daudzām dzīvnieku un putnu sugām.
Notekūdeņi turpina plūst
«Ieguvumi vides aizsardzības jomā tika minēti starp galvenajiem, ko dos spēļu rīkošana, taču beigu beigās viss tika pamests novārtā,» intervijā Reuters norādījis D. Zī. Izmantojot dažādas ātras iedarbības ķimikālijas uz laiku izdevies normalizēt ūdens kvalitāti Guanabaras līcī un Rodrigo de Freitas lagūnā, taču ir skaidrs, ka tas ir tikai īstermiņa risinājums - ūdenī ik dienu nonāk tonnām kanalizācijas un notekūdeņu, savu artavu dod arī līča piekrastē esošo rūpnīcu radītais piesārņojums. Līdz šim oficiālas sportistu sūdzības nav bijušas, jo atlēti jau pāris beidzamos gadus tika psiholoģiski gatavoti sacensībām ekstremālos apstākļos, kad aiz jahtas borta var peldēt ne tikai dažādas drazas, bet arī nobeigušās zivis. Olimpiādes rīkotājiem atliek vien turēt īkšķus, lai neuznāktu kāda spēcīgāka vētra, jo tā var uzvandīt metriem biezo dūņu slāni, kurā sasūcies gadu desmitiem krājies indīgais kokteilis.
Kad Rio ieguva tiesības rīkot olimpiādi, varasiestādes solīja, ka līdz 2016. gadam tiks uzbūvētas astoņas jaunas ūdens attīrīšanas ierīces un 80% notekūdeņu pirms nokļūšanas līcī izies caur tām. Pašlaik nākas konstatēt, ka ar pilnu jaunu darbojas tikai viena jauna attīrīšanas ierīce. Kā intervijā Reuters skumji sacījis viens no piekrastes iedzīvotājiem: «Ja tās neuzbūvēja tagad, tad neuzbūvēs nekad.»
Iezemiešus vēlas pārvietot
Olimpiādes rīkotāji centušies uzsvērt, ka šo lielo pasākumu atbalsta arī iezemieši, kuri iesaistīti gan olimpiskās uguns stafetē, gan dažādos kultūras un mākslas pasākumos. Taču vācu raidstacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa norāda, ka šī šķietamā idille krietni atšķiras no skarbās realitātes. «Iezemiešu aktīvisti apgalvo, ka valdība cenšas radīt iespaidu par harmonisku un mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Brazīlijas pamatiedzīvotājiem, taču patiesībā prezidenta vietas izpildītājs Mišels Temers jau gatavo bezprecedenta uzbrukumu Amazones baseinā mītošajām ciltīm,» raksta Deutsche Welle.
Brazīlijas iezemiešu asociācijas nacionālā koordinatore Sonja Guažažara atgādinājusi, ka kopš 1988. gada valsts konstitūcijā noteikts - pamatiedzīvotājus nedrīkst padzīt no viņu tradicionāli apdzīvotajām vietām, kā izņēmumu minot vien karu vai epidēmijas. Taču pašreizējā valdība, šķiet, ir gatava šos noteikumus pārskatīt, izņēmumiem pievienojot arī «stratēģiski svarīgus projektus», ar kuriem var saprast jebko ienesīgu - sākot ar jaunu hidroelektrostaciju celtniecību, turpinot ar derīgo izrakteņu ieguvi un beidzot ar to, ka zeme nepieciešama stratēģiski svarīgo eksporta preču, piemēram, sojas pupiņu vai biodegvielas iegūšanai izmantojamo augu ražošanai. Sojas pupiņas nav pieminētas nejauši, jo maijā lauksaimniecības ministra amatā tika iecelts viens no Brazīlijas bagātākajiem cilvēkiem, sojas industrijas karalis Bleiro Magi, kas, protams, tagad cenšas darboties savās biznesa interesēs. Bet saskaņā ar tām pāris tūkstošu hektāru meža vai pāris desmitu cilvēku lielas iezemiešu cilts liktenis ir absolūti nebūtisks, salīdzinot ar iespēju gūt peļņu no atbrīvotajām teritorijām. Pastāv bažas, ka iezemiešiem, kuri aizstāv savas tiesības dzīvot neskartā, no senču senčiem mantotā zemē, nu nāksies cīnīties ne tikai pret nelegālajiem kokrūpniekiem un fermeriem, bet arī valdības atbalstītajiem stratēģisko projektu realizētājiem. Un vārds «cīņa» šajā gadījumā nav nekāds tēlains apzīmējums - kopš 2012. gada olimpiskajām spēlēm Brazīlijā nogalināti vismaz 150 iezemieši, kuri centušies pretoties savu zemju pārņemšanai.
Talismans un realitāte
Par Rio olimpiādes talismanu izvēlēts Vinīsius, kas pēc izskata atgādina kādu izdomātu animācijas filmu tēlu, bet nereti tiek salīdzināts ar atkal modē nākušajiem pokemoniem. Olimpiādes rīkotāju doma gan bijusi krietni dziļāka - Vīnīsiass ir «visu Brazīlijā mītošo dzīvnieku krustojums», un vajadzības gadījumā var demonstrēt gan jaguāra, gan kaimana, gan tapira, gan kapibaras vai citu dzīvnieku labākās īpašības.
Ideja, lai šādā veidā propagandētu zaļu olimpiādi, ir lieliska, taču to absolūti sabojājis izpildījums. Jūlijā pasaules medijus aplidoja vēsts, ka olimpiskās lāpas stafetes laikā Manausā nācies likvidēt jaguāru mātīti, vārdā Žuma. Pieradinātais dzīvnieks (starp citu, jaguārs ir visas Brazīlijas izlases talismans) kopā ar savu kopēju piedalījies stafetē, bet izbēdzis, radot draudus cilvēkiem, un tādēļ arī nogalināts, raksta EcoWatch. Dažādas vides aizstāvju biedrības nekavējās paust savu sašutumu par notikušo, norādot, ka pieķēdētu dzīvnieku izmantošana šādos kumēdiņos liela ļaužu pūļa priekšā nozīmē to mocīšanu. Turklāt savvaļas jaguāru skaits visā plašajā Brazīlijā nepārsniedz 15 000 īpatņu, un drīz vien šos dzīvniekus var nākties ierakstīt apdraudēto sugu sarakstā. Olimpiādes rīkotāji steidza atvainoties par incidentu, apsolot, ka nekas tamlīdzīgs vairs nenotiks, un pagaidām savu solījumu ir pildījuši, taču tas nenozīmē, ka komerciālu mērķu vārdā faunai un florai nekādas briesmas vairs nedraud.