Eiropas Komisija izstrādājusi stratēģiju, kas palīdzēs saglabāt starptautisko aktivitāti cīņā ar klimata pārmaiņām. Paziņojumā ierosināts ES bez kavēšanās realizēt pagājušajā decembrī noslēgto Kopenhāgenas vienošanos, jo īpaši tūlītējo finansiālo palīdzību jaunattīstības valstīm.
Vienlaikus ES jāturpina centieni panākt stingru un juridiski saistošu globālu nolīgumu, kurā visas valstis apņemtos veikt nopietnus pasākumus cīņai pret klimata pārmaiņām. Lai to paveiktu, Kopenhāgenas vienošanās jāpārnes uz ANO sarunām un jānovērš Kioto protokola trūkumi. Pārliecinot partnerus ANO sarunās, būtiska ir aktīva ES ārējā darbība, un to, cieši sadarbojoties ar Padomi un gūstot Eiropas Parlamenta atbalstu, uzņemsies Komisija.
"Šodien pieņemtajā paziņojumā ir izklāstīta skaidra stratēģija, kas jādara, lai rosinātu intensīvākas starptautiskās sarunas un iesaistītu mūsu partnerus kopīgajā darbā. Aicināšu nākamo Eiropadomi atbalstīt izstrādāto stratēģiju, ņemot vērā arī turpmākas apspriedes ar svarīgākajiem pasaules mēroga partneriem, kuras esmu lūdzis veikt komisārei Hēdegordai," norādīja Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.
Kā izteicās Klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda: "Klimata pārmaiņas var ierobežot tikai tad, ja visi lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji apņemas rīkoties juridiski saistoša globāla līguma ietvaros. Kopenhāgenā pasaulei tika dota lieliska iespēja, kas netika pilnībā izmantota. Tagad mums priekšā ir otra iespēja, un jādara viss iespējamais, lai Kankunā vienotos par konkrētiem un redzamiem rezultātiem. Pārliecinošākā priekšzīme, ko Eiropa var parādīt, ir konstruktīva, mērķtiecīga rīcība, kļūstot par klimata politikas ziņā vadošo reģionu pasaulē. Vienlaikus šāda politika paaugstinās mūsu energoapgādes drošību, stimulēs "zaļāku" ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbavietas."
Kopenhāgenas vienošanās ir posms ceļā uz ES mērķi noslēgt juridiski saistošu globālu klimata nolīgumu, kuram jāstājas spēkā pēc Kioto protokola pirmā saistību termiņa beigām 2013. gadā. Pieņemtajā dokumentā tiek apstiprināts ES pamatmērķis - ierobežot globālo sasilšanu zem 2°C.
Patlaban vienošanās paredz rūpnieciski attīstīto un jaunattīstības valstu, kas izraisa 80 % siltumnīcefekta gāzu emisiju pasaulē.
Eiropas Komisija Starptautiskajās sarunās vēlas panākt, ka globālais nolīgums paredz augstas pakāpes vides integritāti un faktiski ierobežo sasilšanu zem 2 °C. Kioto protokols joprojām paliek ANO procesa pamatā, taču jārisina tajā konstatētie nopietnie trūkumi un jāpalielina iesaistīto valstu skaits. Ja tas netiek pilnveidots, jo īpaši attiecībā uz mežsaimniecības emisiju uzskaiti un nacionālo emisiju tiesību pārpalikumu no 2008.-2012. gada perioda, rūpnieciski attīstīto valstu pašreizējie emisiju samazināšanas mērķi var izrādīties pilnīgi nevērtīgi, teikts stratēģijā.
Komisija uzskata, ka ES jārāda priekšzīme, 3. martā ierosinātās "Eiropa 2020" stratēģijas ietvaros veicot konstruktīvus pasākumus un kļūstot par klimata politikas ziņā vadošo reģionu pasaulē. ES ir apsolījusi līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un palielināt šo mērķi līdz 30 %, ja citas lielās ekonomikas uzņemsies līdzvērtīgas saistības.
Gatavojoties Eiropadomes jūnija sanāksmei, Komisija veiks analīzi par praktiskām rīcībpolitikām, kas jāīsteno, lai panāktu emisiju samazinājumu par 30 %. Pēc tam Komisija izstrādās stratēģiju ES pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku līdz 2050. gadam. Atbilstoši "Eiropa 2020" stratēģijai mūsu mērķis ir rast racionālus risinājumus, kas ne vien ierobežos klimata pārmaiņas, bet arī paaugstinās energoapgādes drošību un veidos darbavietas.
Lai vairotu ES uzticamību un palielinātu finansējuma saņēmējvalstu iespējas risināt klimata pārmaiņu jautājumus, bez kavēšanās jārealizē ES apņemšanās ik gadu 2010.-2012. gada periodā piešķirt 2,4 miljardus eiro jaunattīstības valstīm kā tūlītēju finansiālu palīdzību. Komisija ir gatava piedalīties, nodrošinot ES palīdzības koordinēšanu.