82 gadus vecais Japānas imperators Akihito vakardienas televīzijas uzrunā runājis par savu cienījamo vecumu un ne īpaši labo veselības stāvokli, kas aizvien vairāk traucē viņam pildīt savus pienākumus.
Valsts konstitūcija stingri aizliedz monarham nodarboties ar politiku un nākt klajā ar politiskiem paziņojumiem, tādēļ viņš pat nav pieminējis iespējamo atteikšanos no troņa, taču mājiens ir saprasts pareizi - Japānas valdības vadītājs Šindzo Abe paziņojis, ka valdība un parlaments sāks analizēt iespējas, kādi grozījumi likumos jāveic, lai nepieciešamības gadījumā imperators varētu atkāpties un nodot savus pienākumus pēctecim.
Imperators, kurš Krizantēmu tronī kāpa 1989. gadā, tikai otro reizi uzstājās televīzijā ar uzrunu tautai - pirmā reize bija 2011. gada martā pēc traģiskās zemestrīces, cunami un katastrofas Fukušimas atomelekrostacijā, atgādina BBC. Akihito runas tēma nebija liels noslēpums, jo jau aptuveni pirms mēneša Japānas laikraksti vēstīja, ka imperators labprāt atteiktos no troņa un savus pienākumus (tie lielākoties ir ceremoniāli) nodotu 56 gadus vecajam kroņprincim Naruhito. Taču Japānas konstitūcija un likums par imperatora ģimeni šādu iespēju neparedz. Gandrīz 2600 gadu garajā karaļnama vēsturē (Akihito ir 125. Japānas imperators) gan bijis gadījums, kad imperators atteicies no troņa - 1817. gadā tā rīkojās imperators Kokaku -, tolaik spēkā bija citi likumi. Tā kā konstitūcija aizliedz Akihito atklāti mudināt valdību un parlamentu grozīt likumus, savā desmit minūšu garajā runā (tā tika ierakstīta iepriekš) viņš izvēlējies vispārīgus formulējumus, piemēram, paziņojot, ka pienākumu pildīšana ar katru gadu kļūst grūtāka. Jāatgādina, ka 2003. gadā Akihito tika veikta operācija, lai apturētu prostatas vēzi, bet 2012. gadā viņam izdarīja samērā sarežģītu sirds operāciju. «Es esmu satraukts par to, ka var pienākt brīdis, kad valsts simbola pienākumu pildīšana kļūs pārāk grūta, lai tai varētu veltīt visus spēkus, kā bijis līdz šim,» imperatora sacīto citē vācu raidstacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa. Viņš arī piebildis, ka šādā situācijā neko daudz nelīdz reģenta iecelšana, jo ceremoniālo pienākumu loks, kuru pildīšanu iespējams uzticēt reģentam, ir ierobežots. AFP atgādina, ka troņmantnieks Naruhito jau tagad iespēju robežās palīdz tēvam, taču likums neļauj kroņprincim uzņemties vairāk pienākumu.
Universitātes Kanto Gakuin eksperts monarhijas jautājumā Naotaka Kimizuka sarunā ar Reuters sacījis, ka imperators, šķiet, mēģinājis mudināt valdību un parlamentu vai nu veikt nepieciešamos grozījumus likumā par imperatora namu, vai arī pieņemt atsevišķu likumu, kas ļautu viņam nodot troni pēctecim. «Izklausījās, ka imperators saka: «Lūdzu, pasteidzieties,»» - savos personīgajos iespaidos dalījies N. Kimizuka, prognozējot, ka attiecīgas izmaiņas likumos varētu tikt izdarītas jau nākamajā gadā. To, ka imperatora viedoklis ir sadzirdēts, apliecinājis arī premjers Šindzo Abe, tomēr atturējies apspriest kādus konkrētus valdības soļus. Tikmēr ziņu aptaujas Kyodo rīkotajā aptaujā 85,7% respondentu atzinuši, ka imperatoram jādod tiesības atteikties no troņa, ja viņš jūt, ka vairs nespēj pildīt savus pienākumus, un tikai 10,8% ir pārliecināti, ka jāsaglabā pašreizējā kārtība. Š. Abem problēmas gan var radīt tas, ka tā uzskata liela daļa viņa pamata elektorāta - labējā spārna nacionālisti.
BBC norāda, ka gaidāmas arī asas diskusijas par to, cik plašas pārmaiņas nepieciešams veikt. Piemēram, 2006. gadā jau sākās strīdi par to, vai arī sievietēm nebūtu nepieciešams dot tiesības mantot troni, kuras pieklusa tikai pēc tam, kad pasaulē nāca ilgi gaidītais imperatora mazdēls. Savā runā Akihito pieminējis arī nepieciešamību padarīt imperatora pienākumu pārņemšanu vienkāršāku un neievilkt to uz ilgu laiku. Viņš atminējies, kāda nenoteiktība valdījusi 1989. gadā. Hirohito bija smagi slims mēnešiem ilgi, pils ārsti regulāri publiskoja ziņas par viņa veselības stāvokli, un, tā kā tās nebija iepriecinošas, bieži vien sabiedrībai nācās atcelt dažādas ieplānotās svinības un pat kāzu ceremonijas. «Pašreizējo imperatoru šī situācija ļoti nomāca, tādēļ viņš jau tad sāka domāt par to, ka varas nodošanas procedūru nepieciešams padarīt vienkāršāku,» televīzijas kompānijai NHK sacījis Kioto universitātes profesors Isao Tokoro. Akihito arī atzinis, ka pēc viņa tēva nāves imperatora ģimene un pilī strādājošie izjutuši lielu spiedienu, jo saskaņā ar tradīcijām bija jāievēro gadu ilgas sēras.
No imperatora runas var noprast, ka viņš ir gatavs atteikties no daļas šo tradīciju un vēlas, lai formālais valdnieks varētu savas pilnvaras nodot pēctecim tad, kad pats saprot, ka vairs nespēj pienācīgi pildīt savus pienākumus. Starptautiskās ziņu aģentūras atgādina, ka līdzīgu precedentu pirms pāris gadiem izdevās radīt ne mazāk konservatīvas un tradīcijām bagātas vides pārstāvim - Romas pāvests Benedikts XVI atkāpās no amata, paverot ceļu jauna pāvesta ievēlēšanai. Pārmaiņas, uz kurām mudina Akihito, ir jo svarīgākas, ņemot vērā to, ka Japānā, gluži tāpat kā citur pasaulē, cilvēku vidējais mūža garums kļūst aizvien ilgāks.