Sīrijas nemiernieki ziņo par aplenkuma pārraušanu

OPOZĪCIJAS PRIEKI. Izplatoties ziņām par aplenkuma pārraušanu, tajos Alepo rajonos, ko kontrolē opozīcija, sākās stihiskas svinības © SCANPIX

Pret Sīrijas prezidenta Bašara Asada spēkiem karojošie nemiernieki paziņojuši, ka viņiem izdevies pārraut Alepo pilsētas aplenkuma loku.

Ja šīs ziņas patiešām atbilst patiesībai, tad Sīrijas pilsoņu karā noticis kārtējais pavērsiens, jo beidzamo mēnešu laikā Sīrijas valdības spēkiem ar Krievijas aviācijas un Hezbollah kaujinieku palīdzību bija izdevies pārņemt iniciatīvu.

Starptautisko ziņu aģentūru sniegtā informācija par notiekošo Alepo apkaimē ir samērā pretrunīga, arī ASV Valsts departaments vakar atteicies sniegt kādus komentārus, jo «situācija ir ļoti mainīga». Par to, ka vairāk nekā trīs nedēļas ilgušo aplenkumu izdevies pārraut, paziņojusi Londonā bāzētā Sīrijas opozīcijas aktīvistu grupa Syrian Observatory for Human Rights, taču vērts atgādināt, ka tā iepriekš ne reizi vien izplatījusi nepatiesu informāciju un vairāk nodarbojas ar propagandu. AFP korespondents, kas atrodas Alepo austrumu daļā, vakar vēstījis, ka opozīcijas kaujinieku vidū patiešām izplatījušās ziņas par aplenkuma pārraušanu un B. Asada pretinieku vidū pat sākušās svinības. Tomēr jau vakarrīt kļuvis skaidrs, ka intensīvas kaujas turpinās, un šoseja, kas Alepo savieno ar Damasku, joprojām nevarot tikt izmantota, lai piegādātu pārtikas un munīcijas krājumus nemierniekiem vai no pilsētas evakuētu tos civiliedzīvotājus, kuri atrodas opozīcijas kontrolētajos rajonos - tos turpina bombardēt Sīrijas un Krievijas kara aviācija un apšaudīt Sīrijas armijas artilērija.

«Nemiernieku koalīcija, kas sevi dēvē par Iekarošanas armiju, patiešām beidzamo 48 stundu laikā ir guvusi nozīmīgus militāros panākumus. Taču joprojām ir jautājums, vai tā spēs noturēt jauniegūtās pozīcijas,» sarunā ar BBC norādījis Londonas Ekonomikas skolas Tuvo Austrumu politikas profesors Favazs Džerdžs. Savukārt Sīrijas oficiālā ziņu aģentūra SANA vēstījusi, ka likumīgajai valdībai lojālajiem spēkiem jau izdevies atgūt kontroli pār pilsētas Ramusi rajonu, kur atrodas ne tikai vairākas kara skolas, bet arī nozīmīgas munīcijas un citu krājumu noliktavas. Nemiernieki gan vakar vēstījuši, ka lielākā daļa šī rajona joprojām atrodas viņu kontrolē, vienlaikus atzīstot, ka šīs pozīcijas intensīvi bombardē Sīrijas un Krievijas gaisa kara spēki.

Saskaņā ar ANO rīcībā esošo informāciju, pašlaik Alepo palikuši no 250 000 līdz 280 000 civiliedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem izmisīgi cenšas glābt savas dzīvības, saglabājot nosacītu neitralitāti un neatbalstot nedz valdības, nedz opozīcijas spēkus. Kaujās Alepo ir iesaistīti visdažādākie bruņotās opozīcijas grupējumiem - sākot ar sekulāri un šī reģiona apstākļiem diezgan liberāli noskaņotajiem Brīvās Sīrijas armijas kaujiniekiem un beidzot ar starptautiskās teroristu organizācijas Al-Quaeda vietējās filiāles jeb Jabhat al-Nusra karotājiem.

Paradoksāli, bet viņus oficiāli par teroristu organizāciju nevēlas atzīt pat ASV, kas pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem tieši Al- Quada pasludināja par saviem galvenajiem ienaidniekiem. Tā vietā šīs kustības karotājus Rietumos dēvē par «mēreno opozīciju», atvēlot viņiem vietu pie sarunu galda par Sīrijas krīzes mierīgu noregulējumu. Pašlaik gan ir skaidrs, ka šīs sarunas kārtējo reizi ir izgāzušās, jo konfliktā sākusies jauna fāze un visas iesaistītās puses maksimāli cenšas izmantot iekšpolitiskos sarežģījumus Turcijā. Pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš allaž atbalstījis Sīrijas opozīciju, lielāku uzmanību pievērš iekšējo politisko pretinieku apkarošanai. Tas atraisa rokas Sīrijas kurdiem, kuri par savu galveno ienaidnieku uzskata nevis B. Asadu, bet gan Islāma valsti. Taču tajā pašā laikā vēl lielāku ietekmi uz radikālāk noskaņotajām opozīcijas grupām iegūst Persijas līča monarhijas. Šajā kontekstā ļoti intriģējošas šķiet Krievijas prezidenta Vladimira Putina un R. T. Erdogana sarunas, kas paredzētas 9. augustā Sanktpēterburgā. Tieši Turcija, kuras valdību par represijām, kas izvērstas pēc puča, kritizē Eiropā, pašlaik ir vairāk ieinteresēta attiecību uzlabošanā starp abām valstīm, un tas nozīmē, ka Krievija (un arī B. Asada valdība) var cerēt uz kādu piekāpšanos.



Svarīgākais