Spēles Brazīlijā kā dzīres mēra laikā

PROTESTI. Olimpiādes pretinieki ne tikai pauduši iebildes pret lielajiem izdevumiem, bet arī centušies izjaukt olimpiskās uguns stafeti © SCANPIX

Vēl nepiemērotāku brīdi, lai Brazīlijā rīkotu olimpiskās spēles, būtu grūti iedomāties.

Valsti pārņēmusi lielākā ekonomiskā recesija kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, iedzīvotāji ir neapmierināti ar labklājības līmeņa krišanos, milzīgajiem ar olimpiādi saistītajiem izdevumiem un to, ka liela daļa šīs naudas nokļuvusi korumpētu amatpersonu rokās. Sagaidāms, ka jau īsi pēc olimpiādes parlaments oficiāli izteiks neuzticību prezidentei Dilmai Rusefai, kura pašlaik atstādināta no amata.

Lēmumu par to, ka 2016. gada vasaras olimpiāde notiks Rio, Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma 2009. gada oktobrī. Tolaik šķita, ka Brazīlijas ekonomika turpinās savu vareno augšupeju, pateicoties kurai strauji bija audzis brazīliešu dzīveslīmenis, un miljoniem cilvēku, kuri vēl nesen uzskatīja sevi par trūcīgiem, nu jau lepni pozicionējās kā vidusšķiras pārstāvji, ņemot gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus, ko dāsni piedāvāja bankas. Globālā finanšu krīze jau bija sākusies, taču brazīlieši tās sekas sāka izjust vien pēc pāris gadiem, kad strauji samazinājās izejvielu cenas pasaules tirgos un kļuva skaidrs, ka uzpūstajam ekonomiskās attīstības burbulim Brazīlijā nav reāla seguma. Papildus tam kļūdas pieļāva kreisā valdība, zēla un plauka korupcija, un pašlaik Brazīlija, neraugoties uz tās iedzīvotāju tradicionālo dzīvesprieku un bezrūpību, atrodas īstā ekonomiskā un politiskā depresijā.

Socioloģisko aptauju kompānijas Datafolha nesen veiktā aptauja liecina, ka 50% brazīliešu pašlaik iebilst pret spēļu rīkošanu, bet 63% ir pārliecināti, ka finansiālie ieguldījumi olimpiādes rīkošanā tā arī neatmaksāsies. Pat neraugoties uz to, ka Rio ir spējusi sarīkot relatīvi lētas spēles, kas izmaksājušas aptuveni 10 līdz 12 miljardus dolāru. Salīdzinājumam - Pekinas olimpiāde izmaksāja 44 miljardus dolāru, bet Soču spēles (turklāt tās bija ziemas spēles ar krietni mazāku dalībnieku skaitu) - aptuveni 51 miljardu dolāru. Jau kopš gada sākuma daudzās Brazīlijas pilsētās regulāri notiek demonstrācijas, kuru dalībnieki norāda, ka valstij krīzes laikā lietderīgāk būtu bijis naudu atvēlēt skolu un slimnīcu uzturēšanai vai citiem sociāliem mērķiem, nevis šķērdēt to olimpiādes rīkošanai. Gluži tāpat kā Soču gadījumā, lielāko niknumu izraisa ziņas, ka daļu olimpiskajiem objektiem vai transporta infrastruktūrai atvēlēto līdzekļu piesavinājušās negodīgas amatpersonas, ka bijusi plaši izplatīta korupcija, kuras rezultātā pie ienesīgiem kontraktiem tikušas kompānijas ar apšaubāmu reputāciju, kas tā arī nav spējušas paveikt solīto. Piemēram, viena no ieplānotajām Rio metro līnijām joprojām tiek būvēta, un nevienam nav skaidrs, kad šo projektu izdosies pabeigt - nākamgad vai vēl pēc pāris gadiem.

Brazīlijas prezidenta pienākumu pildītājs Mišels Temers jau atzinis, ka labi apzinoties - spēļu atklāšanas ceremonijā viņu, visticamāk, izsvilps. Taču vēl lielāks pārbaudījums viņu gaida vēlāk, septembrī, kad Senāta konstitucionālais vairākums nobalsos par impīčmentu D. Rusefai. Pēc oficiālas stāšanās prezidenta amatā M. Temeram un valdībai nāksies ķerties pie pavisam nepopulāriem pasākumiem, ieviešot taupības režīmu, jo tas, šķiet, ir vienīgais reālais veids, kā pārvarēt ekonomisko krīzi.



Svarīgākais