Sibīrijas mēris: draudīgs, bet Eiropā ļoti rets

Bīstamās slimības Sibīrijas mēris nosaukuma parādīšanās ziņu lentēs satrauc iedzīvotājus Latvijā, īpaši pēc zviedru mediju ziņotā par deviņu liellopu nāvi no Sibīrijas mēra divās Zviedrijas fermās.

Mēra uzliesmojums reģistrēts Krievijas ziemeļos, Jamalas - Ņencu autonomajā apvidū, kur miruši 2500 briežu. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Juris Perevoščikovs norāda, ka Sibīrijas mēra saslimšanas gadījumi Eiropā tiek reģistrēti, taču tie ir ļoti reti.

Pēdējais uzliesmojums bija 2012. gadā, kad vairākas valstis ziņoja par Sibīrijas mēri, 13 no 20 inficētajiem bija heroīna lietotāji un inficējās ar šo narkotisko vielu, kas bija kontaktā ar sporām, kuras pārnēsā bīstamo slimību. «Arī Latvijā šī slimība ir zināma, taču pēdējie gadījumi reģistrēti vēl sešdesmitajos gados,» saka SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

Bīstama slimība

Sibīrijas mēris ir bīstama infekcijas slimība, ar ko visbiežāk inficējas zālēdāji, tostarp arī mājdzīvnieki. Bet cilvēks savukārt var inficēties no slima mājdzīvnieka - govīm, aitām, kazām, zirgiem, cūkām, kuriem mēra baktērija atrodas asinīs un iekšējos orgānos un kuri izdala slimības ierosinātājus ar izkārnījumiem un atdalījumiem no mutes un nāsīm. Cilvēks inficējas no dzīvniekiem, nonākot tiešā kontaktā ar slimajiem dzīvniekiem, tos kopjot vai arī kontaktējoties ar dzīvnieku produktiem - vilnu, ādu, gaļu. SPKC skaidro, ka ar mēri galvenokārt slimo personas, kuras strādā ādas, kažokādu, vilnas rūpniecībā, kā arī lopkopji, veterināri.

BBC ziņo, ka Krievijas ziemeļos, pateicoties netipiski siltajai vasarai, atkususi zeme un sporas, kuras satur mēra baktēriju, un nonākušas augsnē un augos, kurus barībā izmanto aļņi. Jamalas - Ņencu apvidū reģistrēti vairāk nekā 20 cilvēku saslimšanas gadījumu ar Sibīrijas mēri, miris viens bērns. Saslimušie ir briežkopji vai viņu ģimenes locekļi, kuri arī uzturā lieto briežu gaļu, nereti nepietiekami termiski apstrādātu. Mēris plaši skāris briežus - miruši jau vairāk nekā 2500 dzīvnieku.

Tomēr arī Eiropā nupat ir reģistrēti vairāki liellopu nāves gadījumi ar Sibīrijas mēri - tas noticis Zviedrijā divās fermās.

Eiropā - reti

Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka Sibīrijas mēris, lai cik arī draudoši tas izklausītos, Eiropā tiek konstatēts ļoti reti, taču teorētiski tāda iespēja pastāv. Sporas, kuras izplata mēri, var saglabāties gadu desmitus (Krievijā, piemēram, mēris uzliesmojis pēc 75 gadiem) un kaut kādu vides pārmaiņu rezultātā tās var «aktivizēties» vidē, tās ir ļoti izturīgas pret fizikāliem un ķīmiskiem aģentiem. Sibīrijas mēra sporas ir izmantotas un var tikt izmantotas kā bioloģiskais ierocis. Cilvēks otram šo slimību nenodod.

«Latvijā šī slimība nav jaunums, laikā no 1940. līdz 1960. gadam bija inficēšanās gadījumi gan cilvēku vidū, gan dzīvniekiem,» saka epidemiologs, «taču, laikus pamanot dzīvniekiem šo slimību un veicot atbilstošus pasākumus, tā tika izskausta.» Slimības ierobežošanai būtiski ir tieši veterinārmedicīnas pasākumi, kā arī svarīgi ir principā iznīcināt slimos dzīvniekus, lai nepaliktu nekādu iespēju veidoties sporām - kaut pēc desmitiem gadu. Vairākās valstīs, ieskaitot Latviju, saglabājušās Sibīrijas mēra potenciālās inficēšanās vietas - lopu kapsētas, kur bija apglabāti no Sibīrijas mēra kritušie mājlopi un kur augsnē var saglabāties izraisītāja sporas (Krievijas medijos pašlaik aktīvi norit diskusija, kas notiek ar lopu kapsētām - neviens nezina, kādas infekcijas tās «glabā»).

J. Perevoščikovs uzsver, ka pašlaik Eiropā ir pietiekami stingra uzraudzības sistēma un «mēs pilnībā varam paļauties uz zviedru kolēģiem, kuri rīkosies atbilstoši priekšrakstiem un izdarīs visu, lai infekciju apturētu». Par praktiski neiespējamu speciālists uzskata, ka mēris varētu «atceļot» no zviedru saimniecībām pie mums, tāpat arī no Krievijas ziemeļiem. «Pieļauju, ka tur viss jau ir norobežots un ne es, ne jūs tur nevaram tikt klāt,» saka J. Perevoščikovs.

Inficējušies no heroīna

Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2012. gadā 29 Eiropas valstis iesniedza datus par Sibīrijas mēri. Tas bija līdz šim pēdējais slimības uzliesmojums. Kopumā tika ziņots par 20 mēra gadījumiem: divi reģistrēti Bulgārijā, divi Dānijā, viens Francijā, četri Vācijā, četri Grieķijā, viens Spānijā un seši Lielbritānijā. 13 gadījumu reģistrēti cilvēkiem, kuri lietoja mēra sporas saturošu heroīnu. «Heroīns tika glabāts ādas iepakojumā, un šī āda bija kontaktā ar mēra izraisītāju,» saka epidemiologs. Pret Sibīrijas mēri ir vakcīna, taču tā nav pieejama Latvijā, jo nav aktuāla. Vēl padomju laikos vakcinēja cilvēkus, kuri strādāja fabrikās ar ādu vai lopkopjus, tagad sākta iedzīvotāju vakcinācija pret mēri Krievijā.

Sibīrijas mēris

Sibīrijas mēris, liesassērga jeb Sibīrijas čūla (latīņu: anthrax) ir akūta, bīstama infekcijas slimība, kuru ierosina baktērija Bacillus anthracis. Izraisītājiem vidē rodas sporas, kas ir ļoti izturīgas pret fizikāliem un ķīmiskiem aģentiem un var saglabāties dzīvnieku ādā, vilnā un augsnē vairākus gadu desmitus.

Inficēšanās gadījumi

Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs:

2008. gadā 2

2009. gadā 14

2010. gadā 32

2011. gadā 5

2012. gadā 20

.