Eiropas Savienība (ES) nedrīkst pakļauties Turcijas šantāžai, pirmdien mudināja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, šādi reaģējot uz Ankaras draudiem, ka tā izstāsies no imigrācijas vienošanās, ja ES tās pilsoņiem drīzumā nenodrošinās bezvīzu režīmu.
"Mēs nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut, ka mūs iebiedē," laikrakstam "Österreich" sacīja kanclers. Ārlietu ministrs Sebastiāns Kurcs savukārt norādīja, ka ES "nedrīkst ne par vienu milimetru piekāpties" Turcijas prasībām.
Arī Vācijas politiskie līderi otrdien noraidījuši iespēju, ka ES varētu piešķirt Turcijas pilsoņiem tiesības blokā ieceļot bez vīzām, pirms Ankara būs izpildījusi visus priekšnosacījumus.
"Bezvīzu režīmam ir nosacījumi, un tie ir zināmi visām pusēm," sarunā ar laikrakstu "Rheinische Post" uzsvēra ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, piebilstot, ka Turcijai joprojām ir "paveicams darbs".
Sākotnēji bija iecerēts, ka prasība Turcijas pilsoņiem saņemt vīzas, lai ieceļotu ES, tiks atcelta jau jūlijā, taču šis termiņš tika pārcelts, jo Ankara vēl nebija panākusi visu 72 izvirzīto kritēriju izpildi, tostarp pārskatījusi savu pretrunīgi vērtēto pretterorisma likumu.
Attiecības starp ES un Turciju ievērojami pasliktinājušās pēc jūlijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma, kuram sekoja plaša iespējamo pučistu vajāšanas kampaņa, kas izsaukusi bažas par likuma varas un vārda brīvības apdraudējumu.
Attiecības starp Berlīni un Ankaru šonedēļ vēl vairāk saasinājās, Vācijas Konstitucionālajai tiesai noraidot prasību atļaut Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam tiešraidē uzrunāt viņa atbalstītāju svētdien Ķelnē sarīkotā mītiņa dalībniekus.
Tajā pašā laikā Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu intervijā vācu laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitun" pirmdien piedraudēja izstāties no pretrunīgi vērtētās vienošanās ar ES par nelegālās imigrācijas plūsmas apturēšanu, ja bloks līdz oktobrim neizpildīs savu solījumu ieviest bezvīzu režīmu. Uz to Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls reaģēja, paziņojot, ka Berlīne un Brisele "neļaus sevi šantažēt".
Austrijas kanclers Kerns arī atzina, ka viņam izteikti nāves draudi, jo viņš atļāvies vērsties pret turku ekstrēmo nacionālismu. Pirms pāris dienām sociālajā tīklā "Facebook" Kerns kritizēja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, jo viņš iedrošinājis turku Eiropas diasporas protestus viņa atbalstam. Vīnē šāda protesta akcija pārauga vardarbībā, un tās dalībnieki uzbruka kurdu restorānam.
Kaut arī Austrijā, atšķirībā no Turcijas, tiesības protestēt tiek aizsargātas, Vīne ar visu likuma bardzību vērsīsies pret tiem, kas kūda uz vardarbību, skaidroja kanclers. "Tieši tāpat reliģisku motīvu ļaunprātīga izmantošana, lai attaisnotu autoritāru politiku, mūsu valstī ne tik vien nav normāla, bet ir absolūti nepieņemama," uzsvēra Kerns.
Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trim miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.