Turcijas amatpersonas ar sūrošanos par dubultstandartiem un vārda brīvības pārkāpšanu reaģējušas uz to, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa aizliegusi Ķelnē notikušā demokrātijas atbalsta mītiņa laikā uz lielā videoekrāna translēt Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un citu turku politiķu uzrunas. Vakar paskaidrojumu sniegšanai uz Turcijas ārlietu ministriju bija aicināts Vācijas pilnvarotais sūtnis Ankarā.
Svētdienas vakarā Ķelnē notikušajā demonstrācijā aptuveni 20 000 dalībnieku, lielākoties turku diasporas pārstāvji, pauda atbalstu R. T. Erdogana demokrātiskajai valdībai un nosodīja 15. jūlija militārā apvērsuma mēģinājumu, vēsta AFP. Pasākuma organizētāji bija iecerējuši, ka mītiņa kulminācija būs paša prezidenta uzruna video tiešraidē, taču tikai pāris stundas pirms pasākuma Konstitucionālā tiesa aizliedza šādu translāciju. Tiesas lēmumā bija norādīts, ka tā varētu uzkurināt nevajadzīgas kaislības, jo vairāk tāpēc, ka tajā pašā laikā Ķelnē tika rīkotas vairākas, tiesa - krietni mazākas, demonstrācijas, kuru dalībnieki protestēja pret R. T. Erdogana režīma izvērsto represiju vilni. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers atbalstījis tiesas lēmumu, norādot, ka nav nekādas nepieciešamības Turcijas iekšpolitiskās domstarpības pārnest uz Vācijas zemi.
Taču Turcijas amatpersonas uz aizliegumu reaģējušas ar Vācijai adresētiem pārmetumiem. R. T. Erdogana pārstāvis Ibrahims Kalins nodēvējis Vācijas Konstitucionālās tiesas lēmumu par «izpausmes brīvības un pulcēšanās brīvības pārkāpumu». Vicepremjers Numans Kurtulmuss vērsis uzmanību, ka parasti Vācijas tiesu instances strādā nesteidzīgi, rūpīgi apsverot situāciju, taču šoreiz tiesai lēmuma pasludināšanai bija vajadzīgas mazāk nekā 24 stundas. «Tas acīmredzami liecina par dubultstandartiem,» viņa sacīto citē AP. Vācijas ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Mārtins Šēfers vakar gan mudinājis nedramatizēt situāciju, norādot, ka vēstnieka vai pilnvarotā pārstāvja izsaukšana uz rezidējošās valsts ārlietu ministriju ir daļa no diplomātiskās rutīnas un tas nav nekas ārkārtējs. Tomēr, kā norāda Reuters, ir skaidrs, ka incidents nebūt neuzlabos Ankaras un Berlīnes attiecības, kuras beidzamajos mēnešos (it sevišķi pēc tam, kad Bundestāgs nolēma Osmaņu impērijā dzīvojošo armēņu slepkavības Pirmā pasaules kara laikā traktēt kā genocīdu) tāpat nav spīdošas.