Erdogans reformē armiju un izlūkdienestu
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans turpina izmantot jūlija vidū notikušo neveiksmīgo militāro apvērsuma mēģinājumu, lai veiktu plašas reformas valsts pārvaldes struktūrās, kas viņam dos iespēju vairāk varas koncentrēt savās rokās.
Nedēļas nogalē paziņots par būtiskām pārmaiņām bruņotajos spēkos - no tiem atvaļināti vēl gandrīz 1400 virsnieku, kuri netiek uzskatīti par pietiekami lojāliem, un paziņots par plašām strukturālām reformām, kurām gan vēl nepieciešama parlamentāriešu vairākuma piekrišana.
Ziņu aģentūra AP raksta, ka svētdien publiskotie dekrēti «ļauj prezidentam un premjerministram dot tiešas pavēles armijas, gaisa kara spēku un kara flotes komandieriem». Savukārt bruņoto spēku ģenerālštābs, saskaņā ar R. T. Erdogana plānu, tagad būs tieši pakļauts prezidentam, nevis premjeram, kā līdz šim. Tiesa, lai šis rīkojums stātos spēkā, nepieciešams parlamenta konstitucionālā vairākuma atbalsts, un, kā norāda AP, attiecīgais balsojums būs laba spēku un parlamentā valdošā noskaņojuma pārbaude pirms jaunās Turcijas konstitūcijas izstrādāšanas. Saskaņā ar plānu, ko R. T. Erdogans lolojis jau sen, Turcija jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par prezidentālu republiku. Deutsche Welle piebilst, ka personīgi sev prezidents plāno pakļaut arī valsts izlūkdienestu MIT.
Tikmēr Turcijas oficiālā ziņu aģentūra Anadolu vēsta, ka turpinās armijas tīrīšana no virsniekiem, kuri varētu būt saistīti ar puča organizētāja (tā vismaz to uzskata oficiālā Ankara), ASV trimdā dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena kustību Hizmet, ko Turcijas varasiestādes mēdz dēvēt par paralēlo struktūru. Pagājušās nedēļas vidū no dienesta ar negodu atvaļināti 1700 virsnieku, viņu skaitā 149 ģenerāļi un admirāļi, bet vakar tika vēstīts par vēl gandrīz 1400 virsnieku atvaļināšanu. AFP ziņo, ka starp nežēlastībā kritušajiem ir prezidenta un ģenerālštāba priekšnieka adjutanti, kā arī aizsardzības ministra palīgs. Vienlaikus amatos tiek paaugstināti desmitiem virsnieku, kuri puča laikā nodemonstrējuši savu uzticību prezidentam un valdībai, - aptuveni 40 pulkvežiem jau piešķirta ģenerāļa dienesta pakāpe.
Lai stiprinātu kontroli pār bruņotajiem spēkiem, būtiski paplašināta Augstākā Militārā padome. Tagad tajā būs pārstāvēti arī visi vicepremjeri, tieslietu, iekšlietu un ārlietu ministri. Līdz ar to padomē vairākums nu būs politiķiem, kuri pārstāv valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP), nevis militārpersonām. Intervijā televīzijas kompānijai AHaber prezidents pavēstījis, ka tiks reformētas arī militārās skolas un akadēmijas, kuras plānots apvienot plašā iestādē, ko sauks par Nacionālo militāro universitāti. Zīmīgi, ka šī iestāde atradīsies nevis bruņoto spēku ģenerālštāba, bet gan Aizsardzības ministrijas, būtībā politisku civilpersonu, kontrolē. Savukārt kara hospitāļus turpmāk kontrolēs Veselības ministrija, bet žandarmērija tiks nodota Iekšlietu ministrijas pārvaldē.
«Turcijas militārpersonas, kas tradicionāli tikušas uzskatītas par sekulārās republikas garantu, tagad nonāk stingrā valdības kontrolē,» raksta Reuters. Turcijas amatpersonas gan uzsver, ka pārmaiņas bruņotajos spēkos neietekmēs šīs NATO dalībvalsts armijas kaujas spējas, tomēr valsts dienvidaustrumos šo situāciju jau cenšas izmantot kurdu kaujinieki, kuri pēdējo dienu laikā sarīkojuši vairākus uzbrukumus. Diezgan neskaidra ir arī Turcijas un ASV attiecību nākotne. R. T. Erdogans, kurš divas nedēļas puča organizēšanā apsūdzējis F. Gilenu, intervijā AHaber pēkšņi paziņojis, ka viņš bijis «tikai bandinieks īsteno iedvesmotāju rokās». Par «iedvesmotājiem» Turcijas līderis iepriekš dēvējis ASV un citu rietumvalstu valdības. Pagājušās nedēļas nogalē Turciju pārņēma baumas, ka Indžirlikas gaisa kara spēku bāzē, kuru operācijām Sīrijā izmanto ASV un citu NATO valstu karavīri, gatavots vēl viens apvērsuma mēģinājums, bet vairākas Turcijas avīzes rakstījušas, ka 15. jūlija puču vadījis kāds atvaļināts amerikāņu ģenerālis, kurš pašlaik uzturoties Afganistānā.
AFP norāda, ka vienlaikus Turcijas prezidents cenšas radīt iespaidu, ka represijas, kas tiek veiktas pret F. Gilena sekotājiem, ir adekvātas. Vakar tika ziņots, ka no ieslodzījuma atbrīvoti aptuveni 800 karavīru, kas tika aizturēti pēc puča, - lielākoties tie ir obligātajā karadienestā iesauktie, kuri tikai pildījuši pavēles. Tāpat R. T. Erdogans atsaucis prasības pret aptuveni 1800 Turcijas pilsoņiem - sākot ar skolēniem un beidzot ar žurnālistiem un zinātniekiem, kuri bija apsūdzēti prezidenta apvainošanā.