Neraugoties uz Vācijā notikušajiem terora aktiem, par kuriem atbildību uzņēmies grupējums Islāma valsts, bet izpildītāju lomā bijuši musulmaņu ticības migranti, kurus politkorekti dēvē par patvēruma meklētājiem, Vācijas kanclere Angela Merkele vakar sarīkotā preses konferencē paziņojusi, ka valdība savu politiku attiecībā uz šo bēgļu uzņemšanu negrasās mainīt.
Lai gan viņa paziņojusi par deviņu punktu plānu, kam būtu jāpalīdz novērst traģiskus incidentus nākotnē, nav ne mazākās skaidrības, kad šis plāns reāli varētu sākt darboties un dot augļus.
Kopš 18. jūlija Vācijā notikuši četri uzbrukumi, kas pavisam prasījuši 13 cilvēku (ieskaitot vairākus uzbrucējus) dzīvības, bet desmitiem cilvēku vēl pašlaik dziedē ievainojumus. Trīs no četriem uzbrucējiem bija patvēruma meklētāji, norāda AFP, bet lielāko slaktiņu, kas notika vienā no Minhenes lielveikaliem, sarīkoja 18 gadus vecs jaunietis, kura vecāki savulaik ieceļojuši Vācijā no Irānas. Šīs traģēdijas kārtējo reizi uzjundījušas diskusijas par to, vai Vācijas valdība rīkojas pareizi, dodot iespēju valstī gandrīz nekontrolēti iebraukt tik lielam skaitam ieceļotāju no musulmaņu valstīm, - pērn vien Vācijā ieradās aptuveni miljons migrantu, bet šogad plūsma, lai gan samazinājusies, ir gana stabila. A. Merkeles atvērto durvju jeb willkommen politiku aizvien skaļāk sāk kritizēt viņas pašas Kristīgo Demokrātu savienības (CDU) un tai radniecīgās Bavārijas Kristīgo sociālistu savienības (CSU) biedri, bet plašākas sabiedrības daļas viedokli kanclere uzzinās septembrī, kad notiks reģionālās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Nebūs nekāds pārsteigums, ja tajās ievērojamus panākumus gūs labējā opozīcijas partija Alternatīva Vācijai (AfD), kas iebilst pret nekontrolētu migrantu uzņemšanu.
Vakardienas preses konference tika pozicionēta kā ļoti svarīgs notikums, jo kanclere, lūk, esot pārtraukusi savu atvaļinājumu, lai reaģētu uz notikušajiem uzbrukumiem. Taču tiem, kuri gaidīja, ka reakcija būs konstruktīva (tādu gan nebija daudz), nācās vilties - A. Merkele kārtējo reizi apliecināja, ka pēc tam, kad pieņēmusi kādu lēmumu, stūrgalvīgi turpinās aizstāvēt savu pozīciju pat tad, ja situācija būs būtiski mainījusies. Pirms gada kanclere uzņēmās teju vai Mātes Terēzes lomu, paziņojot, ka Vācija spēs sniegt patvērumu visiem, kam tas ir nepieciešams. Vakardienas uzstāšanās apliecināja, ka viņas pārliecība par šo cēlo un humāno misiju nav mainījusies, pat neraugoties uz to, ka ir absolūti skaidrs - Eiropu pārplūdinājuši musulmaņu bēgļi, kuri bēg ne tik daudz no kara kā nabadzības, tajā pašā laikā pat negrasoties integrēties Eiropas sabiedrībā un pieņemt šajā kontinentā ierastos uzvedības noteikumus. Vācijas kanclere gan bija spiesta atzīt, ka divi teroristi, kas rīkojušies Islāma valsts uzdevumā, ir piesmējuši viesmīlīgos vāciešus, taču viņas runu caurvija pārliecība, ka sliktie ir tikai šie divi.
Pievēršoties terora draudiem, ko rada iebraucēji, A. Merkele nākusi klajā ar plānu, kas uz papīra izskatās lieliski, taču par kura realizāciju tuvākajā nākotnē ir lielas šaubas. Lūk, piemēram, pirmais punkts - izveidot sistēmu, lai valsts iestādes savlaicīgi tiktu brīdinātas par tā vai cita patvēruma meklētāja radikalizēšanos. Viss, protams, ir pareizi, taču šādas sistēmas izveidošana prasa aģentu iefiltrēšanu attiecīgajā vidē, un tikai Holivudas filmās vai seriālā Kobra kas tāds notiek pāris dienu laikā. Par citu plāna punktu - nepieciešamību pēc regulāras informācijas apmaiņas starp Eiropas valstu izlūkdienestiem - tiek runāts, šķiet, kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV, taču vezums tā arī nav izkustējies no vietas un nez vai tik ātri izkustēsies. A. Merkele rosinājusi arī pieņemt stingrākus ieroču aprites noteikumus, kas Vācijā jau tāpat ir vieni no stingrākajiem pasaulē, un izteikusies, ka nepieciešams aizliegt ieroču iegādi ar interneta starpniecību. Taču atvērto robežu laikmetā šādam solim nav lielas jēgas, jo ieročus iespējams ievest no Polijas, Beļģijas vai Francijas. Praktiskāks izklausās priekšlikums apmācīt bundesvēra karavīrus piedalīties plašās pretterorisma operācijās un norāde, ka jāpalielina drošības spēki, taču, no otras puses, šādā veidā A. Merkele bijusi spiesta atzīt to, ko viņai pārmet politiskie pretinieki. Proti, valdības politika ir novedusi pie tā, ka Vācijas iedzīvotāju drošība ir apdraudēta.