Vakar savā pirmajā vizītē Polijā ieradies Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks, kura galvenais mērķis ir piedalīšanās Pasaules Jaunatnes dienu svinībās.
Polija tiek uzskatīta par vienu no baznīcas bastioniem Eiropā, taču pašreizējo pāvestu vietējie konservatīvie katoļi īsti neuzskata par savējo - Franciska pielaidīgie izteikumi par homoseksuālismu un laulību šķiršanu, kā arī mudinājumi uzņemt Eiropā patvēruma meklētājus no musulmaņu valstīm poļiem šķiet nepieņemami liberāli.
«Pāvests, neērtais viesis» - šādu virsrakstu vienam no saviem rakstiem par Franciska vizīti nesen licis Polijas populārākais laikraksts Gazeta Wyborcza. «Francisku uzskata par dīvainu, par svešinieku, un poļi nespēj saprasties ar argentīniešu pāvestu,» Fox News stāstījis žurnāla Polytika žurnālists Ādams Šostklevičs, bet viņa kolēģe Katažina Višnevska piebildusi, ka «katoliskajā Polijā izveidojusies ļoti neparasta situācija, jo pāvestu neviens īsti negaida».
Apzīmējums «neviens» šoreiz uztverams samērā burtiski, jo ar to nav domāta tikai Polijas konservatīvā valdība un ietekmīgākie bīskapi, kuriem nav pieņemama Rietumu pasaulē izplatītā mode uz multikulturālisma sludināšanu un tradicionālo kristietības vērtību noliegšanu vai noniecināšanu. The New York Times atgādina, ka aptuveni 92% no 37 miljoniem Polijas iedzīvotāju uzskata sevi par katoļiem, un, lai gan baznīcu regulāri apmeklē vien aptuveni 40% no viņiem, tieši šie ticīgie katoļi ir konservatīvo spēku pamata elektorāts. Un šī elektorāta elks joprojām ir kādreizējais pāvests Jānis Pāvils II, nevis Francisks - cilvēks, kurš, runājot Deutsche Welle vārdiem, ienes katoļu baznīcā «progresīvas vēsmas», bet, pēc vairākuma poļu katoļu domām, būtiski neatšķiras no globalizācijas un robežu nojaukšanas ideju pārņemtajiem Rietumu politiķiem.
Daudzās jomās Vatikāna un poļu (arī Polijas valdības) domas, protams, sakrīt - piemēram, Francisks uzslavējis premjerministres Beatas Šidlo valdības pieņemtos lēmumus par ievērojamu pabalstu palielināšanu daudzbērnu ģimenēm. Tāpat Romas katoļu baznīcas galva, atšķirībā no Eiropas politiķiem, nesteidz nosodīt Polijā pašlaik apspriesto likumprojektu par abortu aizliegumu.
Taču ir viens būtisks jautājums, kurā pāvesta un Polijas iedzīvotāju (ne tikai katoļu) nostāja ir diametrāli pretēja, un tas ir jautājums par migrantu, bet, ja pavisam konkrēti, tad citas ticības (musulmaņu) migrantu uzņemšanu. Francisks ne reizi vien apgalvojis, ka īstenam kristietim jāsniedz palīdzība ikvienam, kuram pēc tās ir nepieciešamība - neatkarīgi no tā, vai patvēruma meklētājs ir musulmanis, pagāns, ateists vai kas cits. Martā pāvests apmeklēja Lezbas salu, un šīs vizītes noslēgumā viņa lidmašīnā kāpa arī 12 musulmaņu bēgļi no Sīrijas, kuri tagad izmitināti Vatikānā. Šādā veidā pāvests ar darbiem rādījis priekšzīmi, aicinot visas Eiropas katoļu draudzes atrast iespēju uzņemt pa kādam bēglim vai ģimenei.
Polijā šāda nostāja nav populāra - nesen veiktā CBOS socioloģiskā aptauja liecina, ka 70% valsts iedzīvotāju kategoriski iebilst pret musulmaņu migrantu uzņemšanu, bet B. Šidlo valdība jau pēc traģiskajiem terora aktiem Parīzē un Briselē paziņoja, ka situācija ir mainījusies un Polija atsakās no iepriekšējās valdības solījuma bēdīgi slavenās Eiropas Komisijas izstrādātās bēgļu kvotas ietvaros uzņemt 7000 migrantu, kuriem pērn jau izdevies nelegāli sasniegt Grieķiju vai Itāliju.
Pārmest poļu sabiedrībai humānisma un iecietības trūkumu gan nevar, jo šī valsts sniegusi patvērumu bēgļiem no Krievijas, Ukrainas un citām bijušās PSRS republikām un arī tagad būtu gatava nepieciešamības gadījumā uzņemt kristiešus, kuriem nācies pamest savas dzīvesvietas. Taču kristiešus, bet ne musulmaņus. Ar katru jaunu terora aktu vai uzbrukumu kaut kur Eiropā, pie kā vainojami islāmticīgie ieceļotāji vai viņu pēcteči, sabiedrības pārliecība par to, ka šāda nostāja ir pareiza, tikai pieaug - poļi ir pietiekami pašapzinīgi un pašpietiekami, lai viņus nevarētu ietekmēt ar pārmetumiem par «atpakaļrāpulību» un «nesekošanu modernajām pasaules tendencēm».
Beidzamajās nedēļās teju vai ik dienu kādā no Eiropas valstīm notikušas traģēdijas, no kurām būtu bijis iespējams izvairīties, ja kontinenta durvis gadiem ilgi nebūtu bijušas plaši atvērtas islāmistiem, norāda konservatīvie poļi. Lai gan no Vatikāna paziņojumiem bija noprotams, ka pāvests Francisks arī Krakovā gatavojas sludināt humānismu un viesmīlību attiecībā uz svešas ticības pārstāvjiem, viņam nāksies ņemt vērā Francijā notikušo katoļu mācītāja Žaka Amēla nežēlīgo slepkavību dievnamā, ko pastrādāja Francijā uzauguši islāmisti, viens no kuriem dzimis alžīriešu imigrantu ģimenē.
The Christian Science Monitor rezumē, ka pāvestam Franciskam jārēķinās ar samērā vēsu uzņemšanu. Vakar, uzreiz pēc ierašanās Krakovas lidostā, kas nosaukta Jāņa Pāvila II vārdā, viņš devās uz sarunām ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu Vāveles pilī, bet vēlāk turpat blakus esošajā katedrālē bija ieplānota tikšanās ar poļu katoļu bīskapiem. Lai gan pēc beidzamo dienu terora aktiem Eiropā Polijas policija pastiprinājusi drošības pasākumus (pavisam tajos iesaistīti 43 000 cilvēku), pāvests vairākus sava ceļojuma posmus (cita starpā viņš apmeklēs arī Osvencimas koncentrācijas nometni un Dievmātes Marijas dievnamu Čenstohovā) plāno veikt leģendārajā kabrioletā - popmobilī.