Vakar Filadelfijā sācies ASV Demokrātu partijas Nacionālais konvents, kurā par partijas kandidāti 8. novembrī paredzētajās prezidenta vēlēšanās tiks nominēta bijusī pirmā lēdija un valsts sekretāre Hilarija Klintone.
Demokrātiem, kuri mēnešiem ilgi neslēpti līksmojuši par šķelšanos Republikāņu partijā, omu pamatīgi sabojājusi partijas Nacionālās komitejas vadītāju epastu noplūde, no kuras izriet, ka komiteja nevis pildījusi bezkaislīga arbitra lomu, bet gan priekšvēlēšanu kampaņā atbalstījusi H. Klintoni, cenšoties mazināt viņas sāncenša Bērnija Sandersa izredzes.
Šis skandāls jau novedis pie Demokrātu Nacionālās komitejas vadītājas Debijas VasermanesŠulcas paziņojuma par demisiju, bet Filadelfijā uz protesta akcijām sapulcējušies tūkstošiem B. Sandersa atbalstītāju, kuri draud vēlēšanās balsot kaut par republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, bet ne par H. Klintoni.
Vainīgi krievi un Tramps
Vairāk nekā 19 000 epastu - Demokrātu Nacionālās komitejas (DNC) vadītāju iekšējā sarakste - piektdien tika publiskoti interneta ziņu vietnē WikiLeaks. «No tās izriet, ka DNC amatpersonas meklējušas veidus, kā iedragāt Sandersa negaidīti veiksmīgo priekšvēlēšanu kampaņu, tajā skaitā tika apsvērta iespēja uzjundīt diskusijas par to, vai Sanderss, kurš ir ebrejs, patiešām ir ateists,» raksta Reuters.
Jāatgādina, ka, sākoties priekšvēlēšanu cīņai par partijas nomināciju, H. Klintone bija neapšaubāma favorīte. Daudzi Demokrātu partijā uzskatīja, ka rezultāts tiks izšķirts jau pēc balsojumiem pāris štatos un senators no Vērmontas štata B. Sanderss, kurš sevi pozicionēja kā «demokrātisku sociālistu», pats atsauks savu kandidatūru, ļaujot H. Klintonei koncentrēties lielajām vēlēšanām. Tomēr cīņa starp abiem partijas kandidātiem izvērtās ļoti sīva, un tikai 6. jūnijā tika pavēstīts, ka H. Klintone nodrošinājusi pietiekami lielu delegātu atbalstu šīs nedēļas konventā. Taču jāņem vērā, ka tas noticis arī, pateicoties tā sauktajiem superdelegātiem (712 no kopējiem 4763 delegātiem) - partijas vēlētajām amatpersonām, veterāniem un funkcionāriem, kuru pārliecinošs vairākums ir establišmenta pārstāves H. Klintones pusē.
Nav šaubu, ka B. Sanderss sagādājis liekas raizes un galvassāpes H. Klintones piekritējiem, kuri apsprieduši iespēju izmantot ne visai ētiskus un likumīgus paņēmienus, lai viņu noņemtu no trases. «Es neesmu šokēts, bet gan sarūgtināts,» sarunā ar ABC šo skandālu komentējis pats B. Sanderss, atgādinot, ka jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņa komanda izteikusi aizdomas, ka DNC neievēro neitralitāti. Lai gan kongresmenei D. VasermaneiŠulcai nācies uzņemties atbildību un paziņot par komitejas priekšsēdētājas amata pamešanu, daži viņas kolēģi centušies diskusiju ievirzīt pavisam citās sliedēs. Piemēram, H. Klintones priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Robijs Mūks intervijā CNN pieminējis vārdā nenosauktus «ekspertus», kuri esot konstatējuši, ka DNC vadītāju saraksti nelikumīgi ieguvuši un publiskojuši Krievijas interesēs strādājoši hakeri, kuri šādā veidā palīdzot D. Trampam.
Niknie demonstranti
Pirms pagājušonedēļ notikušā Republikāņu partijas konventa Klīvlendā, amerikāņu laikraksti rakstīja par pastiprinātajiem drošības pasākumiem, kurus nācies ieviest, jo daudzi amerikāņi, uzskatot, ka D. Trampa ievēlēšana vai pat nominēšana būtu katastrofa, esot bijuši noskaņoti izjaukt viņa nominēšanu. Patiesībā gan konvents drošības ziņā aizritēja diezgan mierīgi, un Canadian Press atzīst, ka šonedēļ Filadelfijā pulcējušies vēl vairāk protestētāju. Pilsētas varasiestādes lēš, ka ik dienu protesta akcijās izies no 35 000 līdz 50 000 cilvēku - starp viņiem būs gan republikāņu piekritēji, gan stingrākas ieroču kontroles atbalstītāji, gan vides aizsardzības aktīvisti, gan starptautisko tirdzniecības līgumu pretinieki, gan, protams, B. Sandersa radikāli liberālie atbalstītāji.
Neraugoties uz to, ka B. Sanderss oficiāli paudis atbalstu H. Klintonei un arī pēc nedēļas nogalē notikušā skandāla paziņojis, ka viņa, protams, ir jānominē par partijas kandidāti, viņa fani ir citās domās. Svētdienas vakarā netālu no Filadelfijas sporta arēnas Wells Fargo Center (ikdienā to izmanto hokeja komanda Philadelphia Flyers un basketbola komanda Philadephia 76ers), kur notiks konvents, jau bija pulcējušies B. Sandersa piekritēji, dažiem no kuriem rokās bijušas dakšas - šādā veidā viņi norādījuši uz H. Klintones saikni ar pašu nelabo, ziņo Reuters.
AFP vēsta, ka viņu pārliecinošs vairākums ir stingri apņēmušies 8. novembrī par H. Klintoni nebalsot. Daudzi boikotēs vēlēšanas, bet citi gatavojas atbalstīt alternatīvus kandidātus. Piemēram, Šana Lina sarunā ar AFP atzinusi, ka beidzamais skandāls viņai licis saprast, ka arī Demokrātu partijas priekšvēlēšanas bijušas viena liela blēdība un uz blēdīšanos balstās visa pašreizējā amerikāņu politiskā sistēma. Tieši to pašu savas kampaņas laikā apgalvojis arī D. Tramps, un tagad Š. Lina apsver domu balsot par viņu, jo atbalstīt H. Klintoni, kura nepārtraukti melojot un kuru interesē tikai pašas karjera, viņa nevēlas. «Es arī nekad nebalsošu par Hilariju, tad jau labāk par [Zaļo partijas kandidāti] Džilu Šteinu,» saka 66 gadus vecais Džons Delahantijs, piebilstot, ka izvēle starp H. Klintoni un D. Trampu ir mazākā ļaunuma meklēšana, kas parasti nav produktīva.
Viss partijas zieds
Tomēr uz konventa gaitu šīs peripetijas nekādu iespaidu neatstās. Tikai kāds ārkārtējs notikums var liegt 68 gadus vecajai H. Klintonei kļūt par pirmo sievieti vēsturē, kuru kāda no abām lielajām partijām ir nominējusi ASV prezidenta amatam. AP norāda, ka nominēšanas procedūra nav līdz galam skaidra. Parasti partiju konventos alfabēta kārtībā tiek izsaukti štatu delegātu pārstāvji, kuri arī paziņo, cik balsis no attiecīgā štata pienākas katram kandidātam, taču šis rituāls ne vienmēr tiek novadīts līdz galam - pirms četriem gadiem H. Klintone, atzīstot savu zaudējumu, lūdza delegātus atbalstīt Baraka Obamas nominēšanu, kas arī tika izdarīts. Nav zināms, vai šogad tāpat rīkosies B. Sanderss.
Atšķirībā no Republikāņu partijas konventa, kuru iekšējo domstarpību dēļ ignorēja daudzi ietekmīgi partijas biedri, demokrāti uz Filadelfiju deleģējuši visu savu ziedu. Jau pirmajā sēdē, kas sākās naktī uz otrdienu pēc Latvijas laika, bija ieplānota ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas uzstāšanās, šodien tribīnē plānojis kāpt ASV 42. prezidents (un potenciālais valsts pirmais džentlmenis) Bils Klintons, bet trešdien konventā uzstāsies prezidents B. Obama un viceprezidents Džo Baidens.
Tradicionāli trešdienās konventa delegātus uzrunā arī viceprezidenta amata kandidāti. H. Klintone savu lēmumu paziņoja pagājušās nedēļas nogalē, par viceprezidentu izvēloties senatoru no Virdžīnijas štata Timu Keinu. Iepriekš viņš bijis Ričmondas pilsētas mērs un Virdžīnijas štata gubernators, bet kopš 2012. gada ir viens no vadošajiem Demokrātu partijas kongresmeņiem. T. Keins tiek uzskatīts par samērā mēreni noskaņotu demokrātu, līdz ar to nav attaisnojušās B. Sandersa piekritēju cerības, ka vismaz viceprezidenta amatam tiks izvēlēts kāds radikālāk un liberālāk noskaņots partijas pārstāvis. H. Klintone, iepazīstinot ar savu kandidātu, uzsvērusi, ka viņš «nav zaudējis nevienās vēlēšanās». T. Keins ir katolis, kurš jaunībā gadu pavadījis jezuītu misijā Hondurasā, kur apguvis spāņu valodu - pēc nedēļas nogalē Maiami notikušā mītiņa viņš ar piekritējiem sarunājās spāniski. Demokrātiem ir ļoti svarīgi mobilizēt latīņamerikāņu izcelsmes vēlētājus, kuru vairākums atbalsta šo partiju, taču ir diezgan kūtri, kad jāierodas vēlēšanu iecirkņos - pirms četriem gadiem iespēju nobalsot izmantoja vien 42% latīņamerikāņu.