Rietumeiropa apkaro konkurentus no Austrumeiropas
Eiropas Komisija (EK) nolēmusi uzturēt spēkā prasību, lai uzņēmēji, kuri sūta savus darbiniekus strādāt uz bagātākām valstīm, maksātu viņiem ne mazāk, kā tur saviem darbiniekiem maksā vietējie uzņēmēji.
EK lēmums līdz Latvijai nonāca pagājušajā piektdienā. Pirmā un daudziem svarīga ziņa ir tā, ka EK lēmumam nav nekādu tūlītēju seku. Jaunās prasības algu aprēķināšanā nestāsies spēkā ne no šodienas (pirmdienas), ne no 1. augusta un, visticamāk, arī ne no nākamā gada 1. janvāra. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons Neatkarīgajai paskaidroja, ka EK lēmums ir uzdevums ES prezidentūru šomēnes pārņēmušajai Slovākijai organizēt šā jautājuma tālāku apspriešanu uz nenoteiktu laiku. Pienākums pārstāvēt Latviju šajās sarunās uzdots Labklājības ministrijai.
Jautājums par atalgojumu cilvēkiem, kuri strādā vienā valstī, bet atalgojumu saņem citā valstī, tiek apspriests jau ļoti ilgi. Vienpadsmit ES dalībvalstis ir paguvušas pat parlamentu lēmumu līmenī noraidīt prasību, lai turpmāk uz ārzemēm aizsūtītiem darbiniekiem algas tiktu vienādotas pēc bagāto valstu standartiem. Šādas prasības noraidījums tika izdarīts, piesaucot lozungu par brīvo tirgu. Kopā ar Latviju EK prasību noraidīja abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija, pašlaik ES prezidējošā Slovākija, šīm valstīm līdzīgās Polija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Ungārija un Rumānija, kā arī Dānija no labklājības līmeņa ziņā citu ES dalībvalstu loka. Izskatījās, ka ar to vajadzētu pietikt EK nostājas grozīšanai, taču britu balsojums par izstāšanos no ES (Brexit) ienesa korektīvas daudzos aprēķinos.
Brexit tagad tiek izmantots par it kā neatvairāmu argumentu, lai sludinātu vai prasītu jebko - tajā skaitā pilnīgi pretējas lietas. No Latvijas viedokļa pašsaprotama šķiet Polijas ārlietu ministra vietnieka Konrāda Šimanska šķendēšanās, ka «EK nespēj izprast 11 dalībvalstu protesta politisko nozīmi», ka «tā pilnīgi neko nav mācījusies no Brexit» utt. Taču tikpat veikli uz Brexit atsaucās Francijas premjerministrs Manuels Valss, ka referendums taču apliecinājis daudzu ES dalībvalstu iedzīvotāju noraidošo attieksmi pret austrumeiropiešu sliktajām manierēm Rietumeiropas valstīs. Konkrētajā gadījumā EK apņēmās ES vienības vārdā uzlabot ne tik daudz no Austrumeiropas uz Rietumeiropu atsūtīto strādnieku samaksu, cik Austrumeiropas uzņēmēju manieres maksāt saviem darbiniekiem zemas algas. Divas lielākās ārzemēs strādājošo, bet Latvijā algoto privātuzņēmumu darbinieku grupas veido tālo reisu šoferi un celtnieki.
Pārvadātāju apvienības Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik uz nepārskatāmi ilgu laiku sākusies tiesāšanās par Vācijas un Francijas prasību maksāt pa šo valstu teritorijām braucošo auto šoferiem vismaz turienes minimālo algu ap 1300 eiro mēnesī, bet jaunās prasības izpilde celtu šoferu algu līdz 3000 eiro mēnesī. Prasība nedod skaidrību, kā algot šoferus, kas vienas dienas laikā varētu pagūt braukt pa Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Francijas un piedevām vēl Luksemburgas teritoriju. Latvijas autopārvadātāji no EK vēlētos saņemt ne tikai skaidrojumu par EK prasības izpildi. Visu regulēt gribošajai EK vajadzētu novērst to, ka Rietumeiropas pasūtītāji maksā Latvijas un visu citu Austrumeiropas valstu pārvadātājiem mazākas likmes nekā Rietumeiropas pārvadātāju firmām.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs apliecināja, ka pasūtījumus ārzemēs izpildošo Latvijas būvfirmu skaits šobrīd ir izsakāms simtos, celtnieku skaits - tūkstošos. Pasūtījumu dabūšana ārzemēs bija vienīgais veids šīm firmām izdzīvot 2-3 gadus, kopš ES palīdzības fondu vecie projekti Latvijā ir beigušies un jaunie - nav sākušies. Ja prasība maksāt Latvijas celtniekiem Rietumeiropā turienes līmenim atbilstošas algas būtu jau spēkā, tad Latvijas uzņēmēji nekādus pasūtījumus tur nedabūtu, jo pasūtījumu dabūšana ārzemēs prasa papildu izmaksas.