Erdogans enerģiski izmanto ārkārtas stāvokļa sniegtās pilnvaras

Turcijas valdība sākusi izmantot pilnvaras, ko tai dod ārkārtas stāvokļa ieviešana pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma, kura organizēšanā apsūdzēts ASV dzīvojošais garīdznieks Fetulla Gilens.

Sestdien pavēstīts, ka tiek slēgtas tūkstošiem privāto skolu, labdarības organizāciju un fondu, kas saistīti ar viņa izveidoto kustību Hizmet, aizliegtas arī 19 arodbiedrības, turpinās valdības izvērstās tīrīšanas tieslietu iestādēs, policijas spēkos un armijā, un cita starpā pavēstīts par prezidenta gvardes izformēšanu.

Par lēmumu uz trim mēnešiem Turcijā noteikt ārkārtas stāvokli prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja trešdien vēlu vakarā, bet jau nākamajā dienā viņa ierosinājums tika apstiprināts parlamentā. AFP norāda, ka ārkārtas stāvoklis dod prezidentam un valdībai iespēju pieņemt likumus bez apspriešanas parlamentā, un prezidents jau sācis izmantot šīs pilnvaras, izdodot vairākus dekrētus. To mērķis ir ne tikai no F. Gilena atbalstītājiem atbrīvot valsts pārvaldes struktūras, bet arī sagraut visu kustību Hizmet, kuras tīkls veidots jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Kādā no intervijām R. T. Erdogans atklāti izteicies, ka uzskata šo kustību par vēzi, kas bez žēlastības jāizoperē.

Viens no pirmajiem valdības lēmumiem bijis no četrām līdz trīsdesmit dienām pagarināt aizdomās turēto aizturēšanas termiņu bez oficiālu apsūdzību izvirzīšanas, raksta Reuters. Valdība apgalvo, ka tādējādi būs iespējams izolēt potenciāli bīstamos F. Gilena kustības dalībniekus, vienlaikus dodot izmeklētājiem pietiekami daudz laika, lai savāktu pret viņiem pierādījumus par līdzdalību apvērsuma organizēšanā vai kādām citām nelikumīgām aktivitātēm. AFP, atsaucoties uz Stambulas prokuratūras paziņojumu, vēsta, ka pašlaik ir aizturēti vairāk nekā 13 000 cilvēku, kas tiek uzskatīti par valsts ienaidniekiem - militārpersonas, policisti, tiesneši, prokurori, civildienesta ierēdņi, kā arī skolotāji un augstskolu pasniedzēji. Vienlaikus līdz sestdienai no ieslodzījuma atbrīvots jau vairāk nekā 1200 militārpersonu, kas piedalījās apvērsuma mēģinājumā - lielākoties tie ir obligātā dienesta karavīri un apakšvirsnieki, kuri esot tikai pildījuši pavēles. Pēc tam, kad kļuvis zināms, ka pučā bijuši iesaistīti aptuveni 300 no 2500 prezidenta gvardes karavīriem, sestdien pieņemts lēmums šo vienību izformēt, informējis Turcijas premjers Binali Jildirims.

Premjers paziņojis, ka no tiešajiem apvērsuma rīkotājiem un dalībniekiem brīvībā atrodas ne vairāk kā 15 cilvēku, turklāt šo meklēto skaitā ir arī astoņi karavīri, kas patvērumu raduši Grieķijā un apgalvo, ka pučā neesot piedalījušies. Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka starp aizturētajiem ir F. Gilena krustdēls un viens no viņa tuvākajiem palīgiem, savukārt Zviedrijas radio ziņo, ka Turcijas pārstāvniecības ārvalstīs uzstājīgi mudina diasporas pārstāvjus sniegt informāciju par F. Gilena piekritējiem. Ārlietu ministrs Mevluts Čavusoglu intervijā televīzijas kanālam NTV paziņojis, ka desmit dienu laikā tiks sagatavoti dokumenti, lai ASV pieprasītu F. Gilena izdošanu, taču jāatgādina, ka prezidents Baraks Obama jau paziņojis - tā būs iespējama vien tad, ja Turcija iesniegs neapgāžamus pierādījumus viņa vainai.

Eiropas politiķi tikmēr turpina kritiski izteikties par Turcijā izvērstajiem masu arestiem un represijām. Piemēram, Itālijas premjers Mateo Renci izteicies, ka «valsts, kas liek cietumā universitāšu profesorus un žurnālistus, iesloga pati savu nākotni». Tomēr Turcijas ES lietu ministrs Omārs Čeliks uzsvēris, ka Eiropas līderi neapzinās to, cik lielus draudus rada F. Gilens - pēc viņa teiktā, trimdā dzīvojošais sludinātājs esot par bīstamāks par kādreizējo teroristu tīkla Al Qaeda līderi Osamu bin Ladenu un Islāma valsts džihādistiem. «Ja neticat, tad atbrauciet paši uz Turciju, un mēs jums parādīsim, cik tas viss ir nopietni,» viņa sacīto citē AFP. Arī R. T. Erdogans izteicies, ka varas iestādes, nepārkāpjot likumu, adekvāti reaģē uz neveiksmīgo militārā apvērsuma mēģinājumu, taču tajā pašā laikā uzsvēris - bažām par to, ka Turcijā tiktu pārkāpti demokrātijas principi un ierobežotas cilvēku tiesības un brīvības, nevienam nevajadzētu būt. Turcijas valdības reakciju prezidents salīdzinājis ar Francijas varas iestāžu reakciju pēc radikālo islāmistu sarīkotajiem terora aktiem.