Zikas vīruss – ne tā lielākā Rio olimpiādes problēma

DEZINFEKCIJA. Brazīlijā, izmantojot ķimikālijas, jau kopš gada sākuma cenšas likvidēt odu vairošanās perēkļus © SCANPIX

Tieši pēc divām nedēļām Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro tiks atklātas XXXI vasaras olimpiskās spēles. Mediji regulāri atgādina par to, ka Brazīlijā (un citur Dienvidamerikā) plosās bīstamais Zikas vīruss, tomēr Pasaules Veselības organizācija lēmusi, ka nekāda pamata atcelt vai pārcelt olimpiādi nav.

Uz Brazīliju nerekomendē doties vien grūtniecēm, bet pārējiem (gan sportistiem, gan skatītājiem) iesaka parūpēties par to, lai viņus nesakostu odi. Galu galā tie var pārnēsāt ne tikai Zikas vīrusu, bet arī citas, jau gadsimtiem ilgi pazīstamas kaites, inficējot cilvēkus ar tropu drudzi, Čikunguņjas drudzi vai dzelteno drudzi.

Vīrusa izplatība ir gājusi mazumā, jo pašlaik dienvidu puslodē ir ziema, kad nav piemērotu apstākļu, lai vairotos odi. Tiek uzskatīts par samērā maz ticamu, ka olimpiādes viesi, inficējoties ar slimību, to pēc tam varētu ievazāt valstīs, kurās līdz šim nav konstatēti vietējie Zikas vīrusa perēkļi. Tajā pašā laikā mediķi atzīst, ka šī slimība joprojām ir ļoti noslēpumaina, - ASV, Jūtas štatā, konstatēts gadījums, kad kāds slimnieku kopējs ar vīrusu inficējies no sava aprūpējamā, lai gan seksuālu kontaktu starp viņiem nav bijis.

Brazīlijas ziema odiem nav piemērota

«Cilvēku uztraukumam nav pamata. Rio pašlaik nav nekāds Zikas vīrusa perēklis,» sarunā ar Reuters uzsvēris Brazīlijas Evandro Čagas pētnieciskā institūta direktors Pedro Vanskoneloss, kurš paralēli darbojas Pasaules Veselības organizācijas (WHO) ārkārtas komitejā, kas pēta Zikas vīrusa izplatību. Pasaules medijus ir aplidojušas ziņas par sportistiem, kuri, baidoties inficēties, atteikušies doties uz olimpiādi, taču zīmīgi, ka lielākoties šādus lēmumus pieņēmuši pazīstami golferi (Džeisons Dejs, Dastins Džonsons, Rorijs Makilrojs, Džordans Spīts) un tenisisti (Simona Halepa, Milošs Raoničs, Tomašs Berdihs). Šo sporta veidu pārstāvjiem olimpiāde nešķiet gana nozīmīgas sacensības, jo tajā nav paredzētas naudas balvas un reitinga punkti. Bailes no Zikas vīrusa ir vien labs attaisnojums, lai pamatotu nevēlēšanos piedalīties olimpiādē, atzinis tās organizācijas komitejas vadītājs Karloss Nusmans.

Interneta ziņu vietne LiveScience.com atgādina, ka Zikas vīrusu pārnēsā Aedes sugas odi, lielākoties Aedes Aegypti. Iestājoties vēsākiem un sausākiem laika apstākļiem, šo kukaiņu populācija samazinās, un tieši tas pašlaik novērojams Brazīlijā, kur ir ziema. Piemēram, Rio gaisa temperatūra nereti noslīd līdz 8 grādiem pēc Celsija, šādos apstākļos odi nevairojas. Sagaidāms, ka vēss laiks Brazīlijā pieturēsies lielāko daļu augusta un septembra, - tātad gan olimpisko (no 5. līdz 21. augustam), gan paralimpisko (no 7. līdz 18. septembrim) spēļu laikā.

Papildus tam jau kopš gada sākuma sanitārie dienesti Riodežaneiro un tās apkaimē regulāri ar pesticīdiem apstrādājuši vietas, kurās mēdz vairoties odi, - lielākoties seklas ūdenskrātuves un applūdušas teritorijas. Tāpat nekustamo īpašumu saimniekiem uzdots sakārtot savus īpašumus, aizvācot no tiem dažādas drazas, kurās var uzkrāties ūdens (automašīnu riepas, dažādus traukus utt.) un kur notiek kukaiņu oliņu attīstība. Februāra vidū Rio un tās tuvākajā apkaimē ik nedēļu tika ziņots par vairāk nekā 3500 jauniem inficēšanās gadījumiem, bet pašlaik to skaits nepārsniedz 200 gadījumus nedēļā. Turklāt, saglabājoties tādiem laika apstākļiem kā pašlaik, odu skaitam turpmāk būtu vēl vairāk jāsarūk. WHO virusoloģijas eksperti, balstoties uz datiem, kas vākti kopš pagājušā gada pavasara, kad Brazīlijā tika reģistrēti pirmie saslimšanas gadījumi ar Zikas vīrusu, lēš, ka pašlaik varbūtība inficēties Rio ir aptuveni trim no 100 000 cilvēku.

Elementāri drošības pasākumi

«Brazīlijas veselības ministrija, vietējās amatpersonas un olimpiādes rīkotāji pauž pārliecību, ka Rio būs droša vieta spēļu viesiem. Veselības aizsardzības dienestu darbinieki turpina apsekot olimpiskās arēnas un tūristu iecienītus objektus, likvidējot vietas, kur odu mātītes varētu dēt oliņas, - peļķes, ūdenskrātuves ar stāvošu ūdeni un tamlīdzīgi,» raksta Reuters. Sportisti un skatītāji tiek mudināti ievērot drošības pasākumus, kas patiesībā ir pavisam elementāri un salīdzināmi ar tādiem, kādi cilvēkam jāievēro, vasarā dodoties brīvā dabā, - odu un citu kukaiņu kodumi ir nepatīkami arī tad, ja šie insekti nepārnēsā kādu bīstamu vai noslēpumainu vīrusu.

Brazīlijas viesi tiek mudināti lietot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus jeb repelentus, atrodoties ārpus telpām, valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un bikses, ja iespējams, uzturēties telpās, kur ir gaisa kondicionēšana (odi šādos apstākļos nemīt), bet, ja ne, tad lietot moskītu tīklus. WHO atgādina, ka nekādu vakcīnu pret Zikas vīrusu nav un pašlaik nav īsti skaidrs, vai tās vispār tiks izstrādātas.

Protams, sajūtot kādus slimības simptomus, ir nepieciešams vērsties pie ārsta, taču viena no Zikas vīrusa īpatnībām ir tā, ka tikai 20% gadījumu inficētais patiešām jūtas saslimis. Slimība izpaužas kā ne īpaši spēcīgs drudzis, galvas, muskuļu un locītavu sāpes, iespējama arī izsitumu parādīšanās uz ādas un acu iekaisums. Nekādu speciālu medikamentu šīs slimības ārstēšanai nav, lielākoties tiek izmantoti preparāti, kas paaugstina cilvēka imūnsistēmas spējas pretoties vīrusam, un zāles, kas mazina konkrētus slimības simptomus, piemēram, niezi vai sāpes.

BBC norāda, ka Zikas vīruss kopš 1952. gada, kad Ugandā un Tanzānijā tika reģistrēts pirmais tā uzliesmojums, nav ticis uzskatīts par īpaši smagu un nopietnu slimību. Nedz pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad tā epidēmijas notika Indijā, Pakistānā, Indonēzijā un Malaizijā, nedz 2013. gadā, kad vīruss izplatījās Franču Polinēzijā, Jaunkaledonijā un Klusā okeāna salās, šie notikumi neizraisīja plašu rezonansi.

Kas ir mainījies? Epidēmija Brazīlijā pirmo reizi ļāvusi zinātniekiem atrast kopsakarības starp inficēto grūtnieču skaitu un jaundzimušajiem ar mikrocefāliju jeb samazinātu galvas un smadzeņu apjomu un citām kaitēm. Citiem vārdiem sakot, ir nopietnas aizdomas, ka gadījumos, ja ar Zikas vīrusu inficējas grūtniece, tas var atstāt nopietnu negatīvu iespaidu uz embrija attīstību. Saskaņā ar beidzamajiem WHO rīcībā esošajiem datiem kopš pagājušā gada vasaras Brazīlijā piedzimuši vismaz 1600 zīdaiņu ar mikrocefāliju, kuru mātes grūtniecības stadijā bijušas inficētas ar Zikas vīrusu. Līdzīgi gadījumi, gan ne tik lielā skaitā, fiksēti arī citās Latīņamerikas valstīs. Tieši tādēļ grūtniecēm rekomendēts valstis, kurās pašlaik plosās epidēmija, tajā skaitā Brazīliju, neapmeklēt, bet virkne Latīņamerikas valstu valdību jau pagājušogad ieteica iedzīvotājām vispār izvairīties no grūtniecības, kamēr nav īsti noskaidrots, kāda ir vīrusa ietekme uz jaundzimušajiem. Tā kā jau ir zināms, ka vīrusu iespējams pārnest seksuāli transmisīvā ceļā, piesardzīgiem jābūt arī vīriešiem - vismaz trīs mēnešus pēc ceļojuma uz valsti, kur bijis iespējams inficēties ar Zikas vīrusu (vēlreiz jāatgādina, ka 80% no inficētajiem neizjūt faktiski nekādus slimības simptomus), viņiem seksuālu kontaktu laikā rekomendē lietot prezervatīvus.

Izplatīšanās briesmas nedraud

Kad šīs vasaras sākumā vairāk nekā 200 mediķu parakstīja WHO adresētu aicinājumu Zikas vīrusa dēļ atcelt vai pārcelt olimpiādi, starp viņu argumentiem bija ne tikai rūpes par sportistu un skatītāju veselību, bet arī bažas, ka lielais sporta pasākums var veicināt epidēmijas izplatīšanos valstīs, kur tās pašlaik nav. LiveScience.com raksta, ka cilvēks, kurš ar Zikas vīrusu inficējies Brazīlijā, pēc atgriešanās dzimtenē var ar to inficēt vietējo Aedes odu sugu, kas savukārt vīrusu izplatīs tālāk.

Tomēr ASV Slimību kontroles un izplatības centra (CDC) atzinumā norādīts, ka šādas bažas ir pārspīlētas. Saskaņā ar Brazīlijas Tūrisma pārvaldes aplēsēm Rio ieradīsies ne vairāk kā 500 000 sportistu, amatpersonu un skatītāju no 207 pasaules valstīm. Šis skaitlis uzskatāms par pilienu okeānā (0,25%), ja to salīdzina ar ceļotāju skaitu, kas 2015. gada otrajā pusē un šā gada pirmajā pusē jau apmeklējuši kādu no Latīņamerikas valstīm, kurās fiksēta inficēšanās ar Zikas vīrusu. CDC speciālisti noskaidrojuši, ka no 167 pasaules valstīm, kur pašlaik nav reģistrēti vietējie Zikas vīrusa perēkļi, bet kuru pilsoņi ieradīsies Rio, 148 valstis epidemioloģiskā ziņā uzskatāmas par pilnīgi drošām. Tajās vai nu vispār, vai šajos mēnešos (augustā un septembrī) nav sastopami Aedes sugas odi, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka Zikas vīrusu varētu pārnēsāt citi kukaiņi. No atlikušajām 19 valstīm 15 uz Rio spēlēm gatavojas deleģēt tikai pāris sportistu, arī šo valstu līdzjutēju skaits varētu būt uz pāris roku pirkstiem saskaitāms, tādēļ ir ļoti maz ticams, ka šo valstu pilsoņu vīrusu varētu ievazāt dzimtenē. Atliek četras valstis, attiecībā uz kurām risks patiešām pastāv, - tās ir Čada, Džibuti, Eritreja un Jemena, raksta Live Science.com. Tomēr pētījuma autori uzsvēruši, ka epidēmija uz šīm valstīm var pārsviesties tikai pavisam nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā, - ja pēkšņi ziema Rio būs krietni siltāka un mitrāka nekā parasti, ja sportisti un skatītāji teju vai speciāli dosies barot odus un to darīs arī uzreiz pēc atgriešanās dzimtenē, un tamlīdzīgi.

Tikmēr žurnālā Science Londonas Impērijas koledžas medicīnas skolas profesors Nīls Fērgusons un viņa kolēģi norāda, ka epidēmija Latīņamerikā, spriežot pēc visa, ir jau sasniegusi savu augstāko punktu un turpmāk ies mazumā, - vēlākais, pēc trim gadiem jauni saslimšanas gadījumi vairs netiks reģistrēti. «Tā izdegs pati no sevis, pateicoties fenomenam, ko sauc par bara imunitāti,» atzīst N. Fērgusons, atgādinot, ka viena un tā pati persona nevar vairākas reizes inficēties ar vīrusu, jo organisms jau pēc pirmās inficēšanās sāk izstrādāt antivielas. Līdz ar to jau drīzumā pienāks brīdis, kad Zikas vīrusam vismaz šajā pasaules daļā atkal nāksies noiet pagrīdē, līdz izaugs jauna paaudze, kas ar to vēl nebūs iepazinusies. Ažiotāžas mazināšanās, protams, nozīmēs arī mazāku finansējumu fundamentāliem pētījumiem, taču tie ir nepieciešami, jo zinātniekiem joprojām ir gana daudz neatbildētu jautājumu par Zikas vīrusa dabu. Vai ar to tiešām iespējams inficēties pēc kontakta ar cilvēka ķermeņa izdalījumiem, piemēram, siekalām vai urīnu, uz ko norāda nesenais gadījums ar slimnieka kopēju Jūtā? Kādēļ tik daudziem inficētajiem vispār neparādās nekādi simptomi? Kāpēc lielākā daļa mikrocefālijas gadījumu jaundzimušajiem reģistrēti tieši Brazīlijas ziemeļaustrumos? Vai uz slimības gaitu kādu ietekmi atstāj ģenētiskie faktori un iepriekš pārslimotās slimības? Visi šie jautājumi prasās pēc atbildēm, intervijā Reuters norāda Sanpaulu štata Sanhosē do Riopreto medicīniskās skolas virusoloģijas laboratorijas direktors Maurisio Nogueira.



Svarīgākais