Vakarrīt Kijevā nogalināts pazīstamais žurnālists Pāvels Šeremets – pagaidām nenoskaidroti noziedznieki uzspridzinājuši automašīnu, kurā viņš kā katru darbadienas rītu devās uz radiostaciju Radio Vesti, lai vadītu autorprogrammu.
44 gadus vecais P. Šeremets savulaik, nepiekrītot Kremļa realizētajai mediju politikai, pameta augstu amatu Krievijas Sabiedriskajā televīzijā, par prezidenta Aleksandra Lukašenko kritiku viņš tika vajāts dzimtajā Baltkrievijā, tomēr arī Ukrainā atradās cilvēki, kas viņa raidījumus Radio Vesti un publikācijas interneta izdevumā Ukrayinska Pravda uzskatīja par prokrieviskiem.
Šis noziegums Ukrainā izraisījis plašu rezonansi. Līdzjūtību P. Šeremeta tuviniekiem paudušas valsts augstākās amatpersonas ar prezidentu Petro Porošenko priekšgalā, vienlaikus solot, ka slepkavība tiks atklāta, bet tās veicēji un iespējamie pasūtītāji - sodīti. Odesas apgabala gubernators, bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili notikušo pat nodēvējis par terora aktu, vēsta interneta ziņu vietne UNIAN. Vakar izveidota īpaša izmeklēšanas grupa, kurā darbosies dažādu resoru pārstāvji, bet Ukrainas valsts policijas priekšniece Hatija Dekanoidze paziņojusi, ka palīdzību vietējiem izmeklētājiem ir gatavi sniegt arī ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) eksperti.
Saskaņā ar Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvju sacīto, eksploziju izraisījis spridzeklis (400 līdz 600 gramu trotila ekvivalents), kas bijis piestiprināts zem automašīnas - tieši zem vadītāja sēdekļa, kurā atradies P. Šeremets. Pašlaik vēl neesot noskaidrots, vai spridzeklis aktivizēts ar tālvadības pulti vai arī tas jau uzstādīšanas brīdī bijis noregulēts tā, lai eksplodētu konkrētā laikā. Sprādziens noticis pulksten 7.45, un, kā norādījis P. Šeremeta kolēģis radiostacijā Radio Vesti Timurs Filoņenko, darbadienu rītos P. Šeremeta programma sākusies pulksten 8.00, un viņš šajā laikā allaž bijis ceļā uz studiju. Aculiecinieki radiostacijai Eho Moskvi stāstījuši, ka brīdī, kad ieradusies neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna, P. Šeremets vēl bijis dzīvs. Pēc sprādziena, kad viņa auto uzliesmojis, vairākiem cilvēkiem izdevies izvilkt žurnālistu no automašīnas, turklāt viņš bijis pie samaņas un no sāpēm vaidējis. Tomēr traumas, kas gūtas eksplozijā, nav ļāvušas ārstiem glābt viņa dzīvību.
Iekšlietu ministrijas pārstāvis Zorjans Škirjaks norādījis, ka izmeklēšana tik tikko sākusies, tādēļ versiju par nozieguma motīviem netrūkst - tās saistītas gan ar P. Šeremeta profesionālo darbību, gan iespējamiem personīgiem konfliktiem. Z. Škirjaks, gluži tāpat kā iekšlietu ministra padomnieks, partijas Tautas fronte deputāts Antons Geraščenko, norādījis arī uz iespējamo saistību ar Krieviju. Proti, Krievijas īpašajiem dienestiem šāda skaļa slepkavība varētu palīdzēt destabilizēt situāciju Ukrainā, turklāt jāatceras, ka P. Šeremets bijis diezgan kritiski noskaņots pret Krievijā valdošo režīmu. Amatpersonas Maskavā jau norādījušas uz šādu aizdomu absurdumu, bet Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova uzsvērusi, ka tieši «Ukraina (nevis valsts, bet politiskā sistēma) kļuvusi par žurnālistu un žurnālistikas brāļu kapiem». Jāpiebilst, ka P. Šeremets patiešām nebija radikāls Krievijas līdera Vladimira Putina un viņa domubiedru kritiķis un diez vai tika uzskatīts par režīma mērķi - līdz pat beidzamajam laikam viņš turpināja veidot sižetus Krievijas televīzijas kanāliem.
Taču tikpat ticama šķiet iespēja, ka, vai nu veidojot šos sižetus, vai arī strādājot Radio Vesti un Ukrayinska Pravda, žurnālists, kā mēdz sacīt, uzminis uz varžacs kādam ietekmīgam cilvēkam. Izdevums Novaja Gazeta un vairākas Ukrainas interneta vietnes norāda, ka P. Šeremeta dzīvesbiedre Olena Pritula, kas ir viena no Ukrayinska Pravda dibinātājām, īpašniece un arī galvenā redaktore, jau ilgāku laiku bijusi noraizējusies par savu drošību, un šī iemesla dēļ pārtraukusi kontaktēties ar cilvēkiem, kas bija ārpus tuvākā draugu loka. «Martā viņa sacīja, ka viņus abus ar Pāvelu izseko,» stāstījusi viena no O. Pritulas draudzenēm. Automašīna, kurā atradās P. Šeremets, oficiāli piederēja O. Pritulai, taču noziedzniekiem, ja vien viņi patiešām izsekoja pāri, bija jāzina, ka no rītiem žurnālists uz darbu radio studijā brauc viens pats. Tātad, visticamāk, P. Šeremets arī bija uzbrukuma vienīgais mērķis, taču pastāv iespēja, ka šī slepkavība ir kāds signāls O. Pritulai. Kāds? Par to skaļi netiek runāts, taču vakar pašā augstākajā līmenī jau nolemts, ka viņai tiks nodrošināta apsardze.
Tuvinieki informējuši, ka P. Šeremets tiks apglabāts dzimtajā Minskā -neraugoties uz to, ka 2010. gadā viņam tika atņemta Baltkrievijas pilsonība. Oficiāli varasiestādes ziņoja, ka tas saistīts ar faktu, ka P. Šeremets pieņēmis Krievijas pilsonību, taču vērts atcerēties, ka vēl deviņdesmito gadu sākumā žurnālists sāka konfliktēt ar A. Lukašenko režīmu. 1997. gadā Baltkrievijas drošības dienesti filmēšanas laikā viņu un viņa grupu apcietināja par nelegālu Baltkrievijas un Lietuvas robežas šķērsošanu, apsūdzot arī darbībā ārvalsts īpašo dienestu labā. Pēc trim cietumā pavadītiem mēnešiem viņam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu, bet jau pēc neilga laika P. Šeremets pārcēlās un Krieviju, kur kādu brīdi bija pat analītiskās programmas Vremja vadītājs.
2000. gadā viņš pārtrauca darbu Krievijas TV ziņu dienestā, taču vēl vairākus gadus gatavoja dokumentālas filmas un žurnālistiskās izmeklēšanas raidījumus, līdz, iebilstot pret televīzijas kļūšanu par propagandas instrumentu, aizgāja no tās. Vēlāk P. Šeremets neilgi bija nodaļas redaktors žurnālā Ogoņok, kur viņa publikācijas par Ukrainā notiekošo bija lasāmas līdz pavisam nesenam laikam.