Jaunā Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja vakar savā pirmajā valdības sēdē paziņojusi, ka ikvienam ministram būs jāstrādā, lai panāktu valstij izdevīgākos izstāšanās noteikumus no Eiropas Savienības, atkārtojot, ka oficiālas sarunas ar Briseli nav plānots uzsākt līdz gada beigām.
Šodien T. Meja dosies pirmajā ārzemju vizītē uz Vāciju un Franciju, bet viņas negaidīti ieceltais ārlietu ministrs Boriss Džonsons jau izturējis pirmās ugunskristības, tiekoties ar pārējo 27 valstu ārlietu resoru vadītājiem Briselē.
«Brexit nozīmē Brexit, un mēs to centīsimies padarīt par veiksmes stāstu. Ikvienam, kurš sēž pie šā ministru kabineta galda, jāuzņemas atbildība, lai izstāšanās no Eiropas Savienības dotu kādu labumu Lielbritānijai,» T. Mejas sacīto citē Sky News. Ministru kabineta veidošana, ko viņa uzsāka pagājušās trešdienas vakarā, īsi pēc tam, kad saņēma attiecīgu rīkojumu no karalienes Elizabetes II, ir pabeigta. Par jaunā kabineta pilntiesīgiem locekļiem ieceltas 22 personas, no tām astoņas sievietes, bet papildus tam valdības sēdes būs jāapmeklē vēl pieciem jaunākajiem ministriem. Kopējais kabineta locekļu skaits (27) ir par trim mazāks, nekā bija T. Mejas priekšteča Deivida Kamerona valdībā. Lai gan pirms 23. jūnija referenduma toreizējā iekšlietu ministre T. Meja, gluži tāpat kā premjers, atbalstīja Apvienotās Karalistes palikšanu ES sastāvā (gan ne īpaši aktīvi), neņemt vērā referenduma rezultātus viņa nevarēja. Kā norāda BBC, tos pašus amatus, ko iepriekšējā valdībā, saglabājuši vien pieci politiķi - veselības ministrs Džeremijs Hants, aizsardzības ministrs Maikls Fellons, Velsas lietu ministrs Alans Kērnss, Skotijas lietu ministrs Deivids Mandells un ģenerālprokurors Džeremijs Raits. No kabineta bez žēlastības padzīti D. Kameronam tuvie Džordžs Osborns, Maikls Gouvs un Olivers Letvins, daļa ministru pārcelti citos posteņos, bet amatos iecelta vesela virkne pazīstamu eiroskeptiķu. Dažiem no viņiem pat izveidoti jauni posteņi - piemēram, Deivids Deiviss (un nevis B. Džonsons) risinās sarunas par izstāšanos no ES, bet Liama Foksa uzdevums būs slēgt jaunus tirdzniecības līgumus.
Vakardienas valdības sēdē T. Meja gan vēlreiz uzsvērusi, ka valdībai ir arī citi uzdevumi bez izstāšanās no Eiropas Savienības. «Vienmēr atcerieties, ka mūsu lēmumi ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi,» sacījusi premjere, piebilstot, ka šiem lēmumiem ir jābūt tādiem, lai to pozitīvo efektu sajustu ne tikai valsts turīgākie iedzīvotāji, bet visi Apvienotās Karalistes pilsoņi. Vēl pirms iecelšanas amatā T. Meja bija daudz runājusi par nepieciešamību saliedēt valsts iedzīvotājus - tos 52%, kuri nobalsoja par izstāšanos no ES, un tos 48%, kuri pret to iebilda. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka referenduma rezultāti liecināja par skaidru reģionālo balsojumu - Skotijā un Ziemeļīrijā pārliecinošs vairākums nobalsoja par palikšanu ES, bet Velsā un Anglijā uzvarēja Brexit piekritēji. Tas radījis bažas par Apvienotās Karalistes teritoriālo vienotību (Skotijas līdere Nikola Stērdžena jau izteikusies, ka skoti vēlētos referendumu divi vienā - vienlaikus nobalsojot gan par neatkarību, gan palikšanu ES sastāvā). Tieši tādēļ pagājušās nedēļas nogalē T. Meja jau steidza apmeklēt Skotiju un Velsu, lai tiktos ar vietējiem līderiem.
Bet šodien, pēc piedalīšanās karjeras pirmajā premjerministra jautājumu un atbilžu sesijā parlamentā (tā tradicionāli notiek trešdienās), jaunā Apvienotās Karalistes premjere dosies savā pirmajā ārvalstu vizītē. «Jaunie britu premjeri parasti dodas savās pirmajās vizītēs, lai dibinātu personīgus kontaktus ar nozīmīgākajiem Eiropas līderiem, bet šonedēļ ieplānoto T. Mejas braucienu, protams, ietekmēs referenduma rezultāts un nepieciešamība veidot jaunas attiecības starp Lielbritāniju un citām kontinenta lielvalstīm,» raksta AFP. Taču, visticamāk, ka pat gadījumā, ja Apvienotā Karaliste negrasītos izstāties no ES, jaunās premjeres pirmais maršruts būtu tieši tāds pats. Šopēcpusdien T. Meja ieradīsies Vācijā, lai tiktos ar kancleri Angelu Merkeli (ar kuru bieži tiek salīdzināta), bet rīt Elizejas pilī viņu gaidīs Francijas prezidents Fransuā Olands.
Tikmēr skandalozais B. Džonsons ar saviem kolēģiem jau tikās pirmdien Briselē, pēc tam pavēstot, ka viņam bijusi «ļoti ražīga diena». Lai gan šoreiz jaunieceltais britu ārlietu ministrs nav izcēlies ar kādiem skaļiem paziņojumiem, viņš arī nav uzskatījis par nepieciešamu atvainoties par pirmsreferenduma kampaņas paziņojumiem, kuros ES vēlmi pārņemt ietekmi pār visu kontinentu bija salīdzinājis ar Napoleona Bonaparta un pat Ādolfa Hitlera agresīvajiem plāniem.
B. Džonsona piedalīšanās ES ārlietu ministru sanāksmē, starp citu, uzsvēra kādu pašlaik ļoti būtisku pretrunu. No vienas puses - Apvienotā Karaliste ne tikai nav izstājusies no ES, bet arī nav paziņojusi par attiecīgu sarunu uzsākšanu (jeb pavēstījusi, ka izmantos Lisabonas līguma 50. pantā noteiktās tiesības uz izstāšanos). Līdz ar to ir tikai pašsaprotami, ka ES apspriedēs piedalās arī Apvienotās Karalistes pārstāvji. Taču - no otras puses - gan Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, gan Vācijas un Francijas līderi ir deklarējuši, ka ar Apvienoto Karalisti nebūs nekādu «neoficiālu sarunu» pirms Lisabonas līguma 50. panta aktivizēšanās. Un pašlaik ir grūti saprast, vai B. Džonsona (vai kāda cita ministra) tērzēšana ar saviem kolēģiem, kuras laikā pavisam noteikti tiek skarta Brexit tēma, ir vai nav pieminētās «neoficiālās sarunas».