Eiropas Savienības amatpersonas, nosodot Turcijā notikušo militārā apvērsuma mēģinājumu, vienlaikus brīdinājušas Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu ievērot cilvēktiesības un valsts likumus, vēršoties pret personām, kas tiek turētais aizdomās par līdzdalību pučā.
Komentējot Turcijas nodomu atkal ieviest nāvessodu, ES amatpersonas ir striktas - šāds solis liegs Ankarai iespēju pievienoties ES, turklāt tas būs pretrunā ar Turcijas jau parakstītajiem starptautiskajiem līgumiem.
«Mēs visi esam pret valsts apvērsuma mēģinājumu, kas bija vērsts uz Turcijas varas struktūru sagraušanu. Taču vienlaikus aicinām Turcijas valdību cienīt tiesiskas valsts principus un cilvēktiesības, nepieļaut Turcijas sabiedrības sašķelšanos,» intervijā
Reuters norādījis Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija Margaljo, komentējot 28 ES valstu ārlietu ministru tikšanos, kas vakar notika Briselē. Tās rīta sēdē piedalījās arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš pilnībā atbalstījis savu Eiropas kolēģu nostāju.
ES augstā komisāre drošības un ārlietu jautājumos Federika Mogerīni norādījusi, ka ES modri vēros, lai Turcijas neatkāptos no fundamentālo tiesību un likuma varas ceļa, citiem vārdiem sakot, neizmantotu puču par ieganstu, lai liegtu iedzīvotājiem demokrātiskās brīvības. Šādas pazīmes jau ir, norādījis ES komisārs Johanness Hāns, kurš vada Turcijas iestāšanās sarunas. Viņš vērsis uzmanību uz to, cik īss laiks Turcijas varasiestādēm bijis vajadzīgs, lai apcietinātu tūkstošiem cilvēku, kuri, kā nu tiek apgalvots, bijuši saistīti ar apvērsuma rīkošanu. J. Hānam radies iespaids, ka arestējamo politisko pretinieku saraksti jau bijuši sagatavoti un R. T. Erdogana režīms tikai gaidījis piemērotu brīdi, lai viņus apcietinātu.
Vislielāko rezonansi, protams, izraisījuši R. T. Erdogana un premjera Binali Jildirima izteikumi par to, ka «pēc tautas prasības» Turcijā būtu iespējams atjaunot nāvessodu, lai sodītu pučistus. «Nāvessoda atjaunošana nozīmētu tikai to, ka šāda valsts nevarētu iestāties ES,» Vācijas kancleres Angelas Merkeles viedokli paudis viņas preses sekretārs Štefans Zaiberts. Līdzīgu viedokli izteikuši arī Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs un viņa beļģu kolēģis Didjē Reinderss. Savukārt F. Mogerīni vērsusi uzmanību uz faktu, ka nāvessoda atjaunošana (Turcijā tas tika atcelts 2004. gadā) nozīmētu jau esošo Turcijas saistību pārkāpšanu, - kā Eiropas Padomes dalībvalsts, kas parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, tā nemaz nedrīkst tā rīkoties.