Erdogans neveiksmīgo puču izmanto varas koncentrēšanai

Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam lojālie spēki atguvuši pilnīgu kontroli pār valsti pēc piektdienas vakarā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma.

Divu dienu laikā apcietināti jau vairāk nekā 6000 cilvēku - gan militārpersonas, gan tieslietu sistēmas darbinieki, kuri, pēc prezidenta sacītā, darbojušies puča galvenā organizatora, ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena interesēs. F. Gilens noliedzis saistību ar apvērsuma mēģinājumu, izsakot aizdomas, ka to inscenējis R. T. Erdogans, lai iegūtu pilsoņu vairākuma atbalstu varas koncentrēšanai savās rokās.

Par to, ka Turcijā sācies militārs apvērsums, starptautiskās ziņu aģentūras sāka vēstīt vēlu piektdienas vakarā. Virs galvaspilsētas Ankaras un Turcijas lielākās pilsētas Stambulas lidoja pučistu kontrolē esošas kara lidmašīnas un helikopteri, ielās bija redzami tanki un bruņumašīnas, pienāca ziņas par to, ka apvērsuma rīkotāji savā kontrolē pārņēmuši lielākos televīzijas kanālus un citus saziņas līdzekļus, notikuši iebrukumi valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) mītnēs, teju teju būs ieņemta parlamenta ēka un prezidenta pils. Tika pat izplatīts paziņojums par to, ka varu Turcijā pārņem īpaša padome, kas «atgriezīs valsti uz demokrātijas ceļa».

Taču tikpat strauji, kā sācies, apvērsums arī izčākstēja. Prezidentam R. T. Erdoganam tika dots pietiekami daudz laika, lai no Vidusjūras kūrorta Marmaras atgrieztos Stambulā (vēlāk viņš saviem piekritējiem stāstīja, ka kūrorta ēkas, kur viņš uzturējies, drīz pēc tam sabombardējuši pučisti) un publiski uzrunātu savus atbalstītājus. Interesanti, ka valsts vadītājs, gluži tāpat kā premjers Binali Jildirims, piekritēju mobilizēšanai nekautrējās izmantot tos pašus interneta sociālos tīklus, ko savulaik, opozīcijas protesta akciju laikā, bija pasludinājuši par «absolūto ļaunumu» un atslēguši. Šī taktika deva rezultātus, un lielāko Turcijas pilsētu ielās jau naktī uz sestdienu pulcējās desmitiem tūkstoši prezidenta piekritēju. Lai gan apšaudes joprojām turpinājās (pavisam, saskaņā ar oficiāliem datiem, apvērsuma mēģinājuma laikā gāja bojā 161 valdībai lojāli policisti, karavīri un nejauši apšaudēs iekļuvuši civiliedzīvotāji, kā arī 104 puča atbalstītāji), ziņu lentēs sāka dominēt vēstis par to, ka aizvien vairāk apvērsumā iesaistīto noliek ieročus. Jau agrā sestdienas rītā varasiestādes paziņoja, ka sacelšanās ir apspiesta, vienlaikus mudinot iedzīvotājus nepamest ielas un turpināt aizsargāt demokrātiski ievēlēto valdību.

Saskaņā ar R. T. Erdogana interpretāciju (kurai nekādi vērā ņemami pierādījumi nav sniegti), apvērsuma galvenais organizētājs bijis ASV Pensilvānijas štatā jau 17 gadu trimdā dzīvojošais F. Gilens, kurš joprojām cenšoties Turcijā izveidot «paralēlu valsti». Kā norāda no Turcijas varasiestādēm neatkarīgi politologi, ar šīs «paralēlās valsts» izveidošanu R. T. Erdogans un viņa domubiedri saprot viņu pilnīgā varas monopola apdraudēšanu. Turcijas augstākās amatpersonas neoficiāli mudinājušas ASV apcietināt un izdot F. Gilenu, taču ASV valsts sekretārs Džims Kerijs norādījis, ka tas būtu iespējams vien gadījumā, ja Turcija demonstrētu neapstrīdamus pierādījumus, ka šis islāma garīdznieks ir saistīts ar notikušo apvērsumu. Vēl lielāku neizpratni Vašingtonā ir izraisījis Turcijas nodarbinātības ministra Suleimana Soilu sacītais, ka «aiz apvērsuma stāv Savienotās Valstis».

ASV, gluži tāpat kā Eiropas Savienība, oficiāli nosodījušas puča mēģinājumu - pat neraugoties uz to, ka R. T. Erdogana režīms autoritārisma ziņā īpaši neatšķiras no Vladimira Putina iedibinātās kārtības Krievijā. Šī attieksme, protams, ir divkosīga, taču tai ir savs pamatojums - nestabilitāte Turcijā vēl vairāk saasinātu haotisko situāciju Tuvajos Austrumos, kas neapmierina Vašingtonu, bet Brisele jau labu laiku apliecinājusi, ka tā var pievērt acis uz pašas sludinātajām vērtībām un cilvēktiesībām, ja runa ir par darījumu, kas atturēs simtiem tūkstošu nelegālo migrantu no ceļojuma uz Eiropu.

Ne tikai F. Gilens, bet arī daudzi komentētāji vērsuši uzmanību uz to, ka apvērsums bijis gaužām vāji organizēts un pučisti nav pietiekami aktīvi centušies sagrābt varu, neitralizējot politisko eliti, - tas pavisam noteikti neatgādina pagājušajā gadsimtā organizētos apvērsumus, kad Turcijas armija stingri iestājās par valsts sekularizāciju un Mustafas Kemala Ataturka mantojuma saglabāšanu. Grūti arī iedomāties, ka sekulāri noskaņotie ģenerāļi būtu darbojušies islāma sludinātāja F. Gilena interesēs, tādēļ tiek pieļauta iespēja, ka šo apvērsumu slepus sarīkojis pats R. T. Erdogans un tā bijusi provokācija, lai atrastu beidzamos viņa režīma pretiniekus militārajās un tieslietu struktūrās. Jau tagad ir skaidrs, ka tieši prezidents ir lielākais ieguvējs pēc neveiksmīgā puča, un interesanti, ka viņš pats to īpaši nav slēpis. «Viņi par to samaksās augstu cenu. Sacelšanās ir Allāha dāvana, jo dod mums iemeslu veikt tīrīšanas armijā,» viņš sestdien paziņojis, uzrunājot savus atbalstītājus. Tāpat prezidents pieļāvis iespēju, ka, reaģējot uz «tautas noskaņojumu», varētu tikt pieņemts lēmums par nāvessoda atjaunošanu, lai ar to sodītu apvērsuma vadītājus, kuru lielākā daļa (tajā skaitā 34 ģenerāļi) jau ir apcietināti.