Francijā turpinās trīs dienu sēras, kas tika izsludinātas pēc tam, kad Bastīlijas dienas svinību laikā kāds vīrietis ar kravas automašīnu ietriecās Nicas krastmalā stāvošajā cilvēku pūlī, nogalinot 84 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 300.
Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies starptautiskais teroristu grupējums Islāma valsts, tomēr izmeklētājiem joprojām nav izdevies atrast pierādījumus, ka terorakta veicējs - 31 gadu vecais Muhameds Lauežs Bulels, kurš pirms 11 gadiem uz Franciju bija pārcēlies no Tunisijas - būtu saistīts ar radikālajiem islāmistiem.
Vakarrīt saistībā ar notikušo uzbrukumu aizturēti vēl divi cilvēki, līdz ar to kopējais aizturēto skaits pieaudzis līdz septiņiem cilvēkiem, vēsta Reuters, norādot, ka starp viņiem ir arī M. Laueža Bulela sieva, kura beidzamajā laikā gan dzīvojusi šķirti no viņa. Policija un izmeklētāji neizpauž, vai ir pamats uzskatīt, ka kāds no aizturētajiem bijis uzbrucēja līdzdalībnieks, bet Francijas mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka pašlaik par ticamāko versiju tiek uzskatīts tas, ka terorists darbojies vienatnē. Tajā pašā laikā viņa rīcības motīvi nav skaidri.
Spriežot pēc uzbrucēja tuvinieku un paziņu sniegtajām liecībām, M. Lauežs Bulels bijis garīgi nestabils indivīds. Viņa māsa, kas joprojām dzīvo Tunisijā, stāstījusi, ka brālis vēl pirms pārcelšanās uz Franciju bieži bija vērsies pēc palīdzības pie psihologiem. Savukārt uzbrucēja tēvs norādījis, ka dēlam mēdza uznākt nemotivētas agresijas lēkmes, kad viņš «varēja lauzt un demolēt visu, kas apkārt», vēsta AFP. Policijas redzeslokā M. Lauežs Bulels bija nokļuvis par sīkiem pārkāpumiem - pēc nelielas avārijas notikušu uzbrukumu citas automašīnas šoferim un vardarbību ģimenē. Beidzamos mēnešus viņš dzīvojis šķirti no sievas un trim bērniem. Daļa liecinieku apgalvojuši, ka šā iemesla dēļ vīrietis cietis no depresijas, tomēr viņa Tunisijā dzīvojošais brālis intervijā Daily Mirror stāstījis, ka pagājušonedēļ pa elektronisko pastu saņēmis brāļa sūtītu fotogrāfiju ar piebildi, ka Muhameds jūtoties ļoti laimīgs un viņa dzīvē viss ir kārtībā.
Taču interesanti, ka visi tuvinieki kā viens apgalvo - M. Lauežs Bulels neesot bijis uzskatāms par ticīgu musulmani. Viņš nav apmeklējis mošeju un tikai paretam lūdzies, nav ievērojis gavēni Ramadāna laikā, uzturā lietojis cūkgaļu, diezgan regulāri dzēris alkoholiskos dzērienus. Neoficiāla informācija liecina, ka depresijas un agresijas pārvarēšanai uzbrucējs lietojis spēcīgus medikamentus, iespējams, arī narkotikas. Tas licis Nīderlandes Leidenes universitātes terorisma un pretterorisma centra profesoram Edvinam Bakkeram sarunā ar Reuters paust šaubas par Islāma valsts izplatītās ziņas, ka uzbrucējs bijis «viens no mūsu kareivjiem», patiesumu. Tajā pašā laikā ir liecības, ka uzbrucējs nav darbojies impulsīvi. Televīzijas kanāls Europe 1 vēsta, ka izmeklētāju rīcībā nonākuši videonovērošanas kameru ieraksti, kas liecina - otrdien un trešdien (tātad dienās pirms uzbrukuma) M. Lauežs Bulels savā kravas mašīnā ieradies Angļu promenādē un kārtīgi izpētījis gatavotā uzbrukuma vietu. Tāpat kļuvis zināms, ka pagājušonedēļ viņš visus savus ietaupījumus - aptuveni 110 000 eiro skaidrā naudā - nosūtījis uz dzimteni ģimenei.
Francijas augstākās amatpersonas - premjers Manuels Valls un iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs - jau paspējušas paust pārliecību, ka uzbrucējs «ļoti strauji radikalizējies» un nonācis Islāma valsts ideologu ietekmē, paklausot to aicinājumam veikt uzbrukumus civiliedzīvotājiem Eiropā. «Mēs esam saskārušies ar jaunu teroraktu tipu. Cilvēks, kurš to pastrādāja, nebija zināms īpašajiem dienestiem, nebija nekādu iepriekšēju ziņu par viņa radikalizēšanos. Šķiet, ka tā notikusi ļoti strauji. Terorists bija bruņots tikai ar pistoli, viņam nebija citu ieroču. Viņš nav piedalījies karadarbībā, nav izgājis speciālu sagatavošanos, un šādos gadījumos novērst teroraktu ir ļoti grūti,» AFP citē ministra sacīto pēc sestdien prezidenta Fransuā Olanda sasauktās drošības padomes sēdes.
Savukārt opozīcijas politiķi uzsvēruši, ka šāds skaidrojums varasiestādēm ir ļoti izdevīgs, lai attaisnotu to, ka izlūkdienests un citas drošības struktūras nav spējušas novērst jau trešo lielo teroraktu beidzamā pusotra gada laikā. «Jebkurā citā valstī [iekšlietu] ministrs ar tādu bēdīgu statistiku - 250 teroraktos noslepkavoto 18 mēnešu laikā - jau būtu atkāpies no amata,» AFP sacījusi labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna. Savukārt Rivjēras reģiona prezidents Kristiāns Estrozī intervijā televīzijas kanālam iTele norādījis, ka «iekšlietu ministrs melo, apgalvojot, ka drošības un kārtības garantēšanai Nicā bija mobilizēti pietiekami lieli policijas spēki». Virkne komentētāju norādījuši, ka atbildīgie par drošību, šķiet, atslābinājušies pēc tam, kad bez nopietniem incidentiem tika aizvadīts Eiropas čempionāts futbolā, jo pirms tam bija bažas, ka tieši šis pasākums varētu kļūt par teroristu uzbrukuma mērķi. Interesanti, ka tikai pāris dienas pirms Nicas terorakta prezidents F. Olands izteicās, ka būtu iespējams atcelt pēc pagājušā gada novembra uzbrukumiem Parīzē noteikto ārkārtas stāvokli.
Pašlaik par to, protams, nav ne runas, un ārkārtas stāvoklis pagarināts vēl uz trim mēnešiem - līdz oktobra nogalei. Papildus vairāk nekā 120 000 policistu un karavīru, kuri jau iesaistīti drošības pasākumos, B. Kaznēvs solījis mobilizēt vēl 12 000 rezervistu, bet patriotiski noskaņotie gados jaunie vīrieši mudināti brīvprātīgi pieteikties policijas rezervē. Visticamāk, ka ar jaunu sparu atsāksies runas par īpašo dienestu reformēšanu, uz kuras nepieciešamību šomēnes norādījusi īpaša parlamenta komisija.