Iebildumi pret "Nord Stream 2" balstīti uz dažādām politiskām nesaskaņām un vairākiem maldīgiem pieņēmumiem, turklāt patiesībā gāzesvadi Krieviju padarīs daudz atkarīgāku no Eiropas tirgus nekā jebkad agrāk, aģentūrai LETA norādīja "Nord-Stream 2 AG" reģionālais padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Viņš skaidroja, ka nedaudz vairāk par pusi no pašreiz Eiropas Savienībai (ES) piegādātās dabasgāzes tiek iegūta 28 ES dalībvalstīs un Norvēģijā. Taču šie ražošanas apjomi strauji sarūk. Ja nekas netiks darīts, līdz 2035.gadam Eiropai var nākties saskarties ar vairāk nekā 140 miljardu kubikmetru importa deficītu. Tas veidos gandrīz vienu trešo daļu no prognozētā dabasgāzes pieprasījuma, klāstīja Baumanis.
Viņš gan norādīja, ka daļu no šī importa deficīta, bet ne visu, iespējams, varēs segt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) ieguve un jauni piegādātāji, izmantojot Dienvidu koridoru. Tomēr cenu dinamika par labu Āzijas valstīm apgrūtinās ES iespējas iegūt pietiekamu daudzumu SDG. Dienvidu koridors saglabāsies kā salīdzinoši sarežģīts piedāvājums, apgrūtinot atbilstošu investīciju piesaisti un tik ļoti nepieciešamā apjoma pieaugumu.
"Sākot "Nord Stream 1" - pirmo gāzes vadu līniju, kas dabasgāzi no Krievijas piegādā tieši Vācijai, izmantojot Baltijas jūras gultni, - neiztika bez strīdiem. Taču debašu karstumā izskanējušās bažas izrādījušās nepamatotas. "Nord Stream 1" ir bijis un turpina būt komerciāli izdevīgs, videi draudzīgs un uzticams gāzes piegādes veids ES no plašajiem Krievijas ziemeļrietumu laukiem," uzskata Baumanis.
Viņš arī norādīja, ka tas nāk par labu "Nord Stream 2" attīstībai - otrajam gāzesvadam, kura maršruts ir plānots blakus esošajam gāzesvadam. Sākot savu darbību 2019.gadā, "Nord Stream 2" ik gadu Eiropai spēšot nodrošināt papildus 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes.
"Tas palīdzēs ES sasniegt savus trīs izvirzītos enerģijas mērķus: drošu piegādi, ilgtspējību, pieejamas un konkurētspējīgas enerģijas cenas," piebilda "Nord-Stream 2 AG" reģionālais padomnieks Baltijas valstīs.
Viņa ieskatā, tāpat kā gadījumā ar "Nord Stream 1", iebildumi pret "Nord Stream 2" ir balstīti uz dažādām politiskām nesaskaņām un vairākiem maldīgiem pieņēmumiem.
"Lielisks piemērs ir bailes, ka Eiropa enerģētikas jomā varētu kļūt pārāk atkarīga no Krievijas, bet patiesībā "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" paveiks tieši pretējo. Šie gāzes vadi Krieviju padarīs daudz atkarīgāku no Eiropas tirgus nekā jebkad agrāk," pauda Baumanis, piebilstot, ka ES jau tagad iepērk 60% no "Gazprom" dabasgāzes eksporta.
"Jebkādi pārtraukumi šajā procesā piegādātājam nodarītu ievērojamus zaudējumus. Turklāt Krievijas gāze veido tikai 6% no ES kopējās enerģijas bilances. Šāda tirgus daļa stabili saglabājusies pēdējos 25 gadus. Tā kā pieprasījums turpina apsteigt piegādi, maz ticams, ka šī procentuālā attiecība mainīsies pat pēc "Nord Stream 2" gāzesvada darbības sākšanas," viņš turpināja.
Tāpat Baumanis skaidroja, ka arī "Nord Stream 2" jāatbilst visiem attiecīgajiem valsts, Eiropas un starptautiskajiem likumiem un noteikumiem. Viņš arī norādīja, ka apstiprinājuma process tiks turpināts tikai tajās valstīs, kuru jurisdikcijā atradīsies gāzesvads.
"Taču, ņemot vērā "Nord Stream 1" panākumus, maz ticams, ka "Nord Stream 2" tiks bloķēts juridisku iemeslu dēļ," piebilda "Nord-Stream 2 AG" reģionālais padomnieks Baltijas valstīs.
Kā ziņots, "Gazprom" un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par "Nord Stream 2" gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no "Gazprom", tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
"Gazprom", Vācijas E.ON un "BASF/Wintershall", Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas "Royal Dutch Shell" izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, iepriekš norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada "Gazprom", lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro vai, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.