NATO dialogā ar Krieviju vajag stingri pastāvēt uz savām pozīcijām un saglabāt principiālo pragmatismu, uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Kalniņš aģentūrai LETA sacīja, ka saglabāt dialogu ir būtiski - ja uzreiz nevar atrisināt noteiktus jautājumus, tas nenozīmē, ka tas nebūs iespējams nākotnē. Pēc politiķa domām, labāk saglabāt dialoga iespējas, nekā nerunāt vispār.
Viņš atgādināja, ka NATO un Krievijai nav izdevies pārvarēt dziļās domstarpības Ukrainas jautājumā, tomēr ir iespējams runāt par sadarbību saistībā ar konfliktiem Sīrijā, Tuvajos Austrumos.
Kalniņš uzskata, ka Varšavas samits stiprina NATO pozīcijas dialogam, jāturpina stingri pastāvēt uz savām pozīcijām, tomēr jābūt arī pragmatiskiem.
Kā ziņots, NATO un Krievijai nav izdevies pārvarēt dziļās domstarpības Ukrainas jautājumā, trešdien pēc Krievijas un NATO padomes sēdes paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Sabiedrotajiem un Krievijai ir dziļas un paliekošas domstarpības Ukrainas jautājumā. Šodien netika panākta vienprātība," pēc 13.jūlija tikšanās preses konferencē Briselē atzina Stoltenbergs.
Latvijas vēstnieks aliansē Indulis Bērziņš pauda, ka dialogs jautājumā par bruņoto spēku klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā starp NATO un Krieviju nākotnē ir iespējams.
Bērziņš atgādināja, ka šī bija otrā tikšanās reize - pirmā bija aprīlī, un tā ir notika pēc divu gadu pārtraukuma sakarā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
13.jūlija dienaskārtības pirmais jautājums bija Ukraina, jo Ukrainas notikumi zināmā mērā bijuši par sākumpunktu attiecību maiņai starp Krieviju un NATO. Otrais punkts bija savstarpējā uzticība un iespējamo konfliktu novēršana, proti, lai "sīkas nesaskaņas" nenovestu pie militārā konflikta.