Lielu skandālu Francijā izraisījis ātrās apkalpošanas restorānu ķēdes Quick lēmums astoņās no 350 ēstuvēm, kas atrodas šajā valstī, piedāvāt tikai pēc musulmaņu reliģiskajiem kanoniem gatavotu pārtiku jeb halal.
Rubē pilsētas mērs Renē Vandīrendonks piedraudējis iesūdzēt kompāniju tiesā, labējie politiķi apgalvojuši, ka šādā veidā no Francijas pilsoņiem tiek iekasēts savdabīgs islāmiskais nodoklis, bet interneta komentētāji pārmetuši politiķiem divkosību.
Jau kopš pagājušā gada decembra astoņās Quick ieskrietuvēs vairs nav pieejami cūkgaļas izstrādājumi, bet burgeri tiek gatavoti no tādu dzīvnieku gaļas, kas nokauti saskaņā ar Korāna priekšrakstiem. Iebildes tas izraisījis tikai Rubē pilsētā (Francijas ziemeļos, netālu no Lilles), kuras mērs samērā ultimatīvā tonī pieprasījis atgriezties pie ierastās ēdienkartes. "Man nav iebildumu pret halal pārtiku, taču fakts, ka tiek piedāvāta tikai viena ēdienkarte, vedina uz domām par diskrimināciju," BBC citē R. Vandīrendonku. Viņš atgādinājis, ka pilsētā dzīvo ne tikai musulmaņi, un uzsvēris, ka iestājas par to francūžu tiesībām, kuri vēlas uzturā lietot ierastu pārtiku. Kamēr lieta vēl nav nonākusi tiesā, R. Vandīrendonks aicinājis iedzīvotājus boikotēt šo restorānu, lai šādā veidā cīnītos par izvēles brīvības tiesībām. Iespēju paust viedokli nav palaidusi garām arī labēji noskaņotās Nacionālās frontes līdere Marina Le Pena, kura paziņojusi, ka šādi klientiem tiek uzspiests maksāt nodokli islāmiskajām organizācijām, kuras sertificē gaļas sagatavošanu pēc musulmaņu tradīcijām. Pat Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Le Mērs sarunā ar Le Monde paudis bažas: "Fakts, ka no visai sabiedrībai atvērta restorāna tiek aizvākta cūkgaļa, liek domāt par norobežošanos, kas ir pret Franču republikas principiem un garu."
Beļģijas un Francijas kopuzņēmums Quick gan kategoriski noliedzis, ka tam būtu bijis prātā kaut kādā veidā apdraudēt republikas pastāvēšanas pamatprincipus. Tā menedžments norādījis, ka Rubē pilsētā dzīvo diezgan daudz musulmaņu, statistika rāda, ka kopš decembra restorāna apgrozījums ir palielinājies un nekādas sūdzības no klientiem neesot saņemtas. Parīzes mārketinga kompānijas Solis direktors Abāss Bendali sarunā ar AP izteicies, ka Quick lēmums izskaidrojams ar to, ka Francijā novērojama asa konkurence starp uzņēmumiem, kas piedāvā halal pārtiku – kā nekā valstī dzīvo vismaz pieci miljoni musulmaņu, tātad 8% no kopējā iedzīvotāju daudzuma uzturā lieto šādu pārtiku. Pēc Solis datiem, ik gadus viņi iztērē 4,5 miljardus eiro par halal pārtiku lielveikalos un tirgos un vēl miljardu eiro – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
Žurnāls Time vēsta, ka diskusijas par Rubē Quick nākotni jau pārcēlušās uz interneta forumiem, kur liela daļa musulmaņu komentētāju uzskata, ka skandāls ir vēršanās pret viņu ticību. "Interesanti, vai tikpat liela jezga būtu sacelta, ja Quick būtu nolēmis pozicionēties, piemēram, bioloģiski tīrās pārtikas nišā? Vai tikpat liels troksnis izceltos, ja piedāvātu, piemēram, tikai meksikāņu vai ķīniešu virtuves gardumus?" jautā musulmaņu patērētāju bloga Al Kanz apmeklētāji. Daļa komentētāju uzsver, ka vidusmēra apmeklētājs nemanīs atšķirību starp halal, košera vai, piemēram, vudū priesteru svētītu pārtiku. Piemēram, tikai tagad noskaidrojies, ka Kentucky Fried Chickens Francijā bieži iepērk pēc halal tradīcijām kautus putnus, jo nereti tas esot izdevīgāk – līdz šim to neviens nebija pamanījis un skandālu cēlis. Bet tas, ka ārpus likuma pasludināta cūkgaļa un tās vietā tiek piedāvāta liellopa vai tītaru gaļa, esot tikai nieks.