Kamerons steigā atvadās no Dauningstrītas rezidences
Sešus gadus Lielbritānijas premjera amatā pavadījušais Deivids Kamerons vakar novadījis savu pēdējo valdības sēdi, bet šodien pēc tradicionālās tikšanās ar parlamentāriešiem dosies pie karalienes Elizabetes II, lai iesniegtu demisijas pieprasījumu.
Īsi pēc tam karaliene jaunās valdības sastādīšanu uzticēs līdzšinējai iekšlietu ministrei Terēzai Mejai, kura kļuvusi par Konservatīvo partijas jauno līderi.
Ap premjera rezidenci Dauningstrītā 10 vakar valdīja liela rosība. Fotogrāfi pulcējās pie ēkas galvenās ieejas, gaidot brīdi, kad uz valdības sēdi ieradīsies bez piecām minūtēm premjere T. Meja. Viņiem par lielu sajūsmu tieši tobrīd netālu no ieejas durvīm dežurēja arī rezidencē mītošais runcis Lerijs, kurš, kā paziņojis valdības oficiālais pārstāvis, nepārvāksies no Dauningstrītas līdz ar Kameronu ģimeni, jo neesot viņu personiskais kaķis, bet gan «oficiāls civildienesta darbinieks». Citi žurnālisti tikmēr pievērsa uzmanību kravas furgoniem, kas iebrauca ēkas pagalmā, un premjera kritiķi indīgi norādīja - D. Kamerona izvākšanās no rezidences notiek tādā steigā, ka atgādina žurku bēgšanu no grimstoša kuģa. Bet dzeltenās preses izdevumi vēstīja, ka līdzšinējā premjera ģimenei pat īsti neesot uz kurieni pārvākties, jo viņu privātajā mājoklī pašlaik vēl tiekot veikts remonts.
Kā norāda AFP, ir pavisam skaidrs, ka ne tādu D. Kamerons bija iedomājies savu aiziešanu no amata un premjera rezidences pamešanu. Vēl pirmdienas priekšpusdienā šķita, ka premjera amatu viņš saglabās līdz septembra pirmajai pusei, taču notikumi risinājās krietni straujāk, un pievakarē, kad kļuva skaidrs, ka Konservatīvo partijai ir jauns līderis, D. Kamerons, stāvot pie Dauningstrītas 10. ēkas durvīm žurnālistiem paziņoja: «Mazāk nekā pēc 48 stundām šai ēkai būs jauns saimnieks.»
Žurnāls The Economist norāda, ka D. Kamerons jau nodrošinājis sev ieiešanu vēsturē, jo viņa bezrūpīgais 2013. gada dotais solījums par referenduma rīkošanu un liekā pašpārliecinātība kampaņas laikā noveduši pie katastrofālām sekām - Lielbritānijas gaidāmās izstāšanās no ES. Arī AFP uzsver, ka D. Kamerona vadībā Lielbritānija ir ierauta politiskā, ekonomiskā un konstitucionālā krīzē. Taču pašreizējā nenoteiktība ir pārejoša lieta, un tie vēsturnieki, kuri zinātniskos darbus un mācību grāmatas rakstīs pēc pāris gadu desmitiem, D. Kameronu vērtēs pēc pavisam citas mērauklas, un daudz kas šajā vērtējumā būs atkarīgs no T. Mejas un viņas izveidotās komandas. Ja jaunā premjere spēs saglabāt Apvienotās Karalistes teritoriālo nedalāmību, ja viņa sarunās ar Eiropas Komisiju panāks Londonai pietiekami labvēlīgus izstāšanās nosacījumus, ja valsts iedzīvotāju labklājība nākamajos gados un gadu desmitos pieaugs, nākamo paaudžu briti tikai sacīs paldies D. Kameronam par referenduma ierosināšanu un savas domas būs spiesti mainīt arī tie jaunās paaudzes pārstāvji, kuri 23. jūnijā nobalsoja par palikšanu ES. Taču tikpat labi var piepildīties arī apokalipses sludinātāju scenārijs, saskaņā ar kuru Apvienotajai Karalistei tagad priekšā grūti laiki...
Kad 2005. gadā tolaik 39 gadus vecais D. Kamerons kļuva par Konservatīvo partijas vadītāju, viņš par savu galveno uzdevumu uzskatīja mazināt iekšējās pretrunas partijā, kas diezgan uzskatāmi bija sašķelta eirooptimistiskajā un eiropesimistiskajā spārnā. Domstarpības izdevās pieklusināt, faktiski uzliekot veto iekšējām debatēm par ES jautājumiem, kas palīdzēja konservatīvajiem uzvarēt 2010. gada vēlēšanās, pēc kurām D. Kamerons kļuva par jaunāko premjeru beidzamajos 200 gados. Tā kā uzvara nebija pārliecinoša un valdīt nācās koalīcijā ar ES projekta piekritējiem liberāldemokrātiem, D. Kameronam vēl vairākus gadus izdevās apslāpēt domstarpības partijas rindās. Pa to laiku tika pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu - veikta izglītības reforma, palielinātas minimālās algas, arī legalizētas geju laulības. Taču, kā mēdz sacīt, īlenu maisā nenoslēpsi - 2013. gadā D. Kamerons pieļāva, šķiet, lielāko kļūdu savā politiskajā karjerā, paziņojot, ka gadījumā, ja 2015. gada maijā konservatīvie uzvarēs vēlēšanās, tiks sarīkots referendums par dalību ES.