Šodien notiks NATO oficiālas sarunas ar Krieviju, kas būs pirmā tikšanās pēc pagājušajā nedēļā notikušā NATO samita Varšavā.
NATO līderi Varšavā 8. un 9.jūlijā vienojās par atturēšanas politiku un dialogu ar Krieviju, īstenojot alianses lielāko militāro pastiprinājumu kopš Aukstā kara.
Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka NATO līderi ir vienoti Krievijas jautājumā, lemjot par alianses austrumu flanga militāru pastiprinājumu pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un atbalsta prokrieviskos nemierniekus Ukrainas austrumos.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iebildis pret NATO lēmumu Baltijas valstīs un Polijā izvietot alianses sabiedroto bataljonus. Putins tādu rīcību dēvē par tiešu drošības apdraudējumu.
Krievija 10.jūlijā nosodīja NATO par koncentrēšanos uz "neesošiem" draudiem no Krievijas puses laikā, kad NATO līderi samitā Varšavā plaši diskutēja par bažām saistībā ar Kremļa ekspansijas plāniem. "Tikšanās sākotnējie rezultāti liecina, ka NATO turpina dzīvot kaut kādā militāri politiskā spoguļu pasaulē," bija teikts Krievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
"Alianse koncentrē savus pūliņus uz neesošu draudu no Austrumiem savaldīšanu", lai gan tai vajadzētu koncentrēties uz "miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropā," tajā piebilsts.
"Mēs kopā ar Krieviju esam nolēmuši rīkot NATO-Krievijas padomes tikšanos, (..) tikšanās notiks 13.jūlijā NATO galvenajā mītnē Briselē īsi pēc NATO samita Varšavā," iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs.
Pēc viņa teiktā, NATO-Krievijas padomei ir jābūt svarīgai lomai kā dialoga forumam, lai samazinātu saspīlējumu un palielinātu prognozējamību.
"Mūsu diskusijas koncentrēsies uz un ap Ukrainu un nepieciešamību pilnībā īstenot Minskas vienošanās," sacīja Stoltenbergs.
Aprīlī notika pirmā NATO-Krievijas padomes tikšanās pēc 2014.gada jūnija, kad attiecības tika iesaldētas, tomēr sarunas beidzās ar "nopietnām domstarpībām" Ukrainas un citos jautājumos.
Vēl pagājušajā mēnesī Stoltenbergs sacīja, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu. Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti.