Pasaules jaunākā valsts Dienvidsudāna, kas pagājušajā nedēļā atzīmēja piekto gadadienu kopš neatkarības iegūšanas, atkal atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa.
Galvaspilsētā Džūbā un citviet vakar turpinājās kaujas starp senajiem sāncenšiem - prezidentam Salvam Kīram un viceprezidentam Riekam Mačaram - lojālajiem spēkiem. Apšaudes krustugunīs nokļuvuši arī ANO misijas karavīri, ir upuri.
ANO Drošības padome, kas svētdienas vakarā pulcējās uz ārkārtas sēdi, mudinājusi prezidentu un viceprezidentu pildīt pagājušā gada augustā ar starptautisko vidutāju starpniecību panākto vienošanos, kas izbeidza gandrīz divus gadus ilgušo pilsoņu karu Dienvidsudānā. Reuters atgādina, ka tas prasīja vairāku desmitu tūkstošu cilvēku dzīvības, bet savus mājokļus bija spiesti pamest aptuveni 2,2 miljoni no 11 miljoniem Dienvidsudānas iedzīvotāju, - lielākā daļa no viņiem tā arī nav atgriezušies dzimtajās vietās. Drošības padome arī mudinājusi reģiona lielākās valstis izdarīt spiedienu uz Dienvidsudānas līderiem, lai nepieļautu valsts ieraušanu jaunā pilsoņu karā. Vakar vakarā Kenijas galvaspilsētā Nairobi bija sasaukta Dienvidsudānas kaimiņvalstu pārstāvju ārkārtas sanāksme.
Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka līdz vakardienas pusdienlaikam Džūbā joprojām bijis dzirdams šāvienu troksnis, konfliktējošās puses izmantojot arī tankus un helikopterus. Apšaudes krustugunīs nokļuvuši 13 000 cilvēku lielās ANO misijas (UNMISS) pārstāvji, turklāt miera uzturētāju bāzēs patvērumu mēģinot atrast tūkstošiem civiliedzīvotāju. Vēl vairāki simti Dienvidsudānas iedzīvotāju bailēs no pilsoņu kara atsākšanās ir šķērsojuši Ugandas robežu. Informācija par upuru skaitu ir pretrunīga, taču vairākums avotu vēsta par gandrīz 300 nogalinātajiem. Ķīnas valdība vakar apstiprinājusi, ka starp viņiem ir divi Ķīnas karavīri, kas dienējuši UNMISS sastāvā. ANO Drošības padome, nosodot konflikta atsākšanos, nav pieņēmusi lēmumu nedz par ANO kontingenta pastiprināšanu, nedz tā evakuēšanu. Tikmēr vairākas valstis (ASV, Kanāda, Japāna) jau steidz no Džūbas izvest daļu savu vēstniecību personāla, viņu ģimenes locekļus un citus pilsoņus, ziņo Deutsche Welle. Virkne lidsabiedrību paziņojušas, ka drošības apsvērumu dēļ tiek atcelti reisi uz Dienvidsudānu.
Reuters uzsver - pašlaik neesot skaidrs, kādēļ situācija Dienvidsudānā tik strauji saasinājusies. Vieni avoti vēsta, ka prezidents S. Kīrs nav vēlējies līdz galam pildīt vienošanās nosacījumus, piešķirot R. Mačaram tikai formālas pilnvaras, kas viceprezidentu un viņa piekritējus, protams, nav apmierinājis. Saskaņā ar šo versiju ieročus pirmie izmantojuši tieši prezidentam lojālie spēki, pēc viņa pavēles uzsākot represijas pret R. Mačara piekritējiem. Citādi domā amerikāņu politologs un eksperts Sudānas jautājumos Ēriks Rīvss, kurš sarunā ar BBC izteicis pārliecību - viceprezidents mēģinājis sarīkot apvērsumu, lai gāztu savu sāncensi, turklāt R. Mačaru atbalstot Sudānas prezidents Omārs el Bešīrs.
DIENVIDSUDĀNAS KONFLIKTA HRONOLOĢIJA
2011. gada 9. jūlijs - pēc gadu desmitiem ilgas cīņas Dienvidsudāna atdalās no Sudānas un iegūst neatkarīgas valsts statusu
2011. gada augusts - ANO vēsta par etniskām sadursmēm Džūnkalī štatā, kas prasījušas vismaz 600 cilvēku dzīvības
2012. gada janvāris - prezidenta Salvas Kīra valdība izsludina ārkārtas stāvokli Džūnkalī štatā, kur kaujas starp dažādu cilšu karavīriem likušas savas mājas pamest aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju
2013. gada jūnijs - prezidents S. Kīrs no amata atceļ divus ministrus, paziņojot, ka viņi iesaistīti vairāku miljonu dolāru izsaimniekošanā
2013. gada jūlijs - prezidents atlaiž visu ministru kabinetu, kuru vada viceprezidents Rieks Mačars. Kaimiņvalstu politologi uzskata, ka šis lēmums saistīts ar iekšējo cīņu valdošajā Tautas atbrīvošanas kustībā
2013. gada decembris - S. Kīrs paziņo, ka R. Mačars vadījis sazvērestību, kuras mērķis bijis gāzt prezidentu no amata. Uzliesmo Dienvidsudānas pilsoņu karš, kurā iesaistītas divas lielākās etniskās grupas. Dinkas tauta atbalsta prezidentu, bet nueru tauta - viceprezidentu. Sākotnēji R. Mačara vadītie nemiernieki gūst panākumus, ieņemot vairākas pilsētas, bet vēlāk valdības spēki ar Ugandas armijas palīdzību atgūst iniciatīvu
2014. gada pirmā puse - vairākas reizes tiek panākta vienošanās par pamieru, taču tas allaž tiek pārkāpts. R. Mačars ir spiests doties trimdā uz Sudānu
2014. gada maijs - ANO sūtnis Tobijs Lancers paziņo, ka pilsoņu karā gājuši bojā tūkstošiem iedzīvotāju, aptuveni miljons cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas, bet pieciem miljoniem (gandrīz pusei no Dienvidsudānas iedzīvotājiem) nepieciešama humānā palīdzība
2014. gada augusts - Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā sākas miera sarunas, taču to laikā karadarbība turpinās
2015. gada augusts - prezidents S. Kīrs un R. Mačars paraksta ar starptautisko vidutāju palīdzību panākto vienošanos par konflikta noregulēšanu
2016. gada aprīlis - R. Mačars atgriežas Dienvidsudānā, un saskaņā ar panāktā līguma nosacījumiem atkal tiek iecelts par viceprezidentu
Avots: Reuters, BBC