Pēc NATO samita lēmumiem gaidāma Krievijas retorikas saasināšanās

Pēc aizvadītajā nedēļā Varšavā notikušās NATO dalībvalstu līderu tikšanās ir gaidāma Krievijas retorikas saasināšanās, taču līdz ar samitā pieņemtajiem lēmumiem spriedzes eskalācijas draudi drīzāk ir samazinājušies, nekā palielinājušies, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Protams, retorikas saasināšanās [no Krievijas puses] visdrīzāk notiks, bet, manuprāt, rīcība, izvietojot [Baltijas valstīs un Polijā] šos četrus bataljonus, drīzāk samazina spriedzes eskalācijas iespējamību nekā palielina to," minēja Sārts.

Pēc viņa teiktā, ja NATO nekā nereaģētu uz Krievijas darbībām pie Baltijas valstu un Polijas robežām, plašā kaimiņzeme varētu izdarīt aplamus secinājumus, ka aliansei tās rīcība nerūp, un līdz ar to Krievija varētu tālāk netraucēti īstenot citus scenārijus. Tomēr NATO samitā pieņemtie lēmumi kalpos kā skaidrs signāls tam, ka NATO līguma 5.pants darbojas, proti, sabiedrotie nepieciešamības gadījumā būs gatavi iestāties, lai aizsargātu citas dalībvalstis, sacīja Sārts.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors norādīja, ka Krievijai ir pietiekami labi militārie analītiķi, lai Varšavas samitā pieņemtos lēmumu iztulkotu pareizi un saprastu, ka tie nerada nopietnus draudus Krievijai, taču veicina tās "atturēšanos no avantūrām".

Kā ziņots, nolūkā atturēt Krieviju no iespējamās agresijas, NATO dalībvalstu līderi pagājušās nedēļas izskaņā Varšavā notikušajā samitā apstiprināja četru daudznacionālu bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. To izvietošana sāksies nākamgad un notiks uz rotācijas pamata.

Polijā izvietotā bataljona vadību uzņēmušās ASV, kamēr par Baltijas valstīs izvietoto bataljonu komandēšanu attiecīgi atbildīga būs Kanāda - Latvijā, Vācija - Lietuvā, bet Lielbritānija - Igaunijā.