NATO līderi apstiprina pārmaiņu programmu
Varšavas NATO samitā pieņemtie lēmumi nav aprobežojušies vien ar Ziemeļatlantijas alianses austrumu flanga stiprināšanu, kuras mērķis ir novērst Krievijas radīto apdraudējumu.
Saskaņā ar šo plānu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tiks izvietoti četri NATO spēku bataljoni (kopā - līdz 4000 karavīru), kuru vadību uzņemsies ASV, Lielbritānija, Vācija un Kanāda. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, apliecinājis, ka sniegs visu nepieciešamo atbalstu.
28 dalībvalstu līderi vienojušies gan par ASV izstrādātā Eiropas pretraķešu vairoga pārņemšanu, gan militārās klātbūtnes pagarināšanu Afganistānā, gan aktīvāku iesaistīšanos cīņā pret Islāma valsti Sīrijā un Irākā, gan palīdzības sniegšanu Eiropas Savienībai cīņā pret cilvēku kontrabandistiem Lībijas piekrastē.
«Līderi deva savu svētību lēmumiem, kas NATO kuluāros tika gatavoti mēnešiem ilgi, un īstu pārsteigumu Varšavas samitā nebija,» raksta vācu raidkorporācijas Deutsche Welle interneta mājaslapa. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šie lēmumi signalizē par ļoti nopietnām pārmaiņām NATO, kuru nepieciešamību apliecināja Krievijas 2014. gadā veiktā Krimas aneksija un situācijas destabilizēšana Austrumukrainā. Krievija un tās politika atradās samita dalībnieku uzmanības epicentrā, un runātāji uzsvēra, ka nepieciešams ievērot trauslo robežu - lieki neprovocēt Maskavu un nesarežģīt attiecības ar to, taču vienlaikus likt skaidri saprast, ka Ziemeļatlantijas alianses valstis ir gatavas stingrai atbildei, ja par agresijas upuri kļūs kāda NATO dalībvalsts. Kremlis uz pieņemtajiem lēmumiem reaģējis ar jau ierasto sūkstīšanos par NATO tuvošanos tās robežām, bet līdz tam, ka NATO šādā veidā gatavo iebrukumu Krievijā, aizrunājies pat pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Politologi gan norāda, ka šie pārmetumi ir vien lielās spēles neatņemama sastāvdaļa, un prognozē, ka trešdien iecerētās NATO un Krievijas padomes sarunas noritēs pietiekami konstruktīvā gaisotnē.
Lai mazinātu Krievijas bažas, samitā pieņemts lēmums par ASV izstrādātā pretraķešu aizsardzības vairoga nodošanu NATO pārziņā. AFP atgādina, ka ASV šo aizsardzības sistēmu, kurai ir objekti Turcijā, Rumānijā, Spānijā un pēc pāris gadiem būs arī Polijā, pasludinājusi par nepieciešamu elementu Eiropas aizsardzībā no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, taču Krievija gadiem ilgi uzsvērusi, ka tā vienīgais mērķis ir Krievijas potenciālo uzbrukuma spēju mazināšana. «Vašingtona cer, ka šā vairoga nodošana daudznacionālajai NATO mazinās Krievijas bažas, jo NATO Eiropas valstīm nebūs nekāda ieguvuma no Krievijas, tās galvenā enerģijas piegādātāja, provocēšanas,» raksta AFP. Pirms samita pret pretraķešu vairoga pārņemšanu iebilda Francija, kas bažījās, ka galvenos lēmumus par tā ekspluatēšanu vienalga pieņems amerikāņu ģenerāļi, taču, kā izteicies franču ģenerālis Denī Mersjē, - līderi esot panākuši labu kompromisu.
Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka līdz šā gada nogalei NATO beigs savu militāro misiju Afganistānā, tagad, ņemot vērā nestabilo stāvokli šajā valstī, to nolemts pagarināt vismaz līdz 2017. gada nogalei. Misijas Resolute Support ietvaros Afganistānā paliks 13 000 NATO karavīru (plus vēl aptuveni 3000 amerikāņu), kuru galvenais uzdevums būs tas pats vecais - apmācīt un sagatavot afgāņu drošības spēkus. Šim mērķim tiks atvēlētas arī ievērojamas finanses. Samita laikā panākta vienošanās, ka no 2018. līdz 2020. gadam alianse ik gadu piešķirs aptuveni miljardu dolāru, turklāt lielāko daļu finansējuma uzņemsies ASV.
Lai palīdzētu starptautiskajai koalīcijai, kas cīnās pret teroristu grupējumu Islāma valsts, turpmāk tiks izmantotas NATO valstu bruņojumā esošās izlūkošanas lidmašīnas AWACS, tāpat pieņemts lēmums Irākā ierīkot vairākus vietējo karavīru sagatavošanas un apmācības centrus. NATO turpinās uzsākto sadarbību ar Eiropas Savienību, piedaloties operācijā Sophia, kuras mērķis ir ierobežot Vidusjūras cilvēku kontrabandistu aktivitātes Lībijas piekrastē. Alianse solījusies iesaistīt savus kuģus, izlūkošanas lidaparātus un radarus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ANO noteiktais ieroču piegādes embargo Lībijai, vēsta Reuters.