NATO, visticamāk, pieņems Ukrainā un Gruzijā esošo situāciju par faktisku ilgtermiņa stāvokli, vienlaikus gan formāli uzturot pārmetumus Krievijai, tā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) jaunākajā pētījumā "NATO un Krievijas attiecības: Latvijas intereses formālo ietvaru un attiecību transformācijas kontekstā" secinājuši eksperti.
Pētījumā skaidrots, ka NATO un Krievijas attiecības kopš Aukstā kara beigām ir izgājušas dažādus attīstības posmus un pēc kopumā veiksmīga dialoga un sadarbības tās ir nonākušas faktiskā pretstatā. Attiecību dinamika liecina par skaidru attiecību cikliskumu spektrā starp sadarbību un konfliktiem, tāpēc var prognozēt atkārtotu pakāpenisku attiecību uzlabošanos un paplašināšanos.
No vienas puses, attiecību uzlabošanās paredzama, Krievijai nemaz neveicot pasākumus ne Ukrainas, ne Gruzijas konfliktu risināšanā, ne citos būtiskos jautājumos.
NATO, visticamāk, pieņems abās valstīs esošo situāciju par faktisku ilgtermiņa stāvokli, vienlaikus gan formāli uzturot pārmetumus Krievijai, spriež pētnieki.
No otras puses, paredzami Krievijas mēģinājumi pakāpeniski normalizēt attiecības kā ar Rietumiem kopumā, tā arī ar NATO, nevis risinot būtiskākās domstarpības, bet gan attīstot citus attiecību aspektus, piemēram, turpinot uzlabot attiecības ar Turciju, piedāvājot plašāku sadarbību Sīrijas konfliktā risināšanā, mazinot incidentu riskus pie NATO dalībvalstu robežām.