Latvija Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūrai deleģēs 30 robežsargus
Topošajā Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūrā Latvija deleģēs 30 robežsargus, kas 24 stundu laikā varēs ierasties krīzes skartā ES dalībvalstī, aģentūrai LETA pa tālruni no Slovākijas pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kurš šodien piedalījās ES neformālajā tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē.
Sanāksmē nekādi lēmumi netika pieņemti, taču notika diskusijas par migrācijas risinājumiem un Šengenas zonas robežu drošību. Ministri diskutējuši par Eiropas robežas un krasta apsardzes aģentūru, kuras viena no funkcijām būs piedalīties patvēruma meklētāju atgriešanas mehānismos.
Sanāksmē dalībvalstis bija vienisprātis, ka dalībai aģentūrā jāizveido rezerves, un Latvija apņēmusies izveidot tās 30 robežsargu sastāvā. "Tas nenozīmē, ka 1500 robežsargi atradīsies vienā bāzē, bet 24 stundu laikā tie būs gatavi ierasties, ja kādā ES valstī veidojas krīzes situācija," uzsvēra ministrs.
Ministri arī diskutējuši par elektronisko ceļotāju uzskaites sistēmu, kas paredz izveidot to personu uzskaiti, kuriem nav nepieciešamas īstermiņa vīzas, ierodoties ES dalībvalstī. Sistēmas izveide gan vēl ir tikai idejas līmenī, jo tas skar jautājumus par datubāzu savietojamību un datu aizsardzību, skaidroja ministrs.
Kopumā, runājot par nelegālās migrācijas spiedienu, Kozlovskis norādīja, ka ES vienošanās ar Turciju par bēgļu atgriešanu darbojas, taču bēgļi no Āfrikas valstīm turpina iekļūt Itālijā. "Acīmredzami jāstrādā un jāvienojas par atpakaļuzņemšanu ar bēgļu izcelsmes valstīm. Skaidrs, ka tas nav vienkāršs jautājums. Ja ar Turciju vienojāmies, ka mēs atbalstām arī šo valsti finansiāli, tad bažas ir, vai nedemokrātiskās valstīs nauda nokļūs attiecīgajam mērķim," uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 6.jūlijā atbalstīja plānu par Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras "Frontex" un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
Saskaņā ar šo plānu dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām.
Ja dalībvalsts saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējo robežu, piemēram, neproporcionālu migrāciju vai pārrobežu noziedzību, pēc tās lūguma vai ar Padomes lēmumu varēs īslaicīgi iesaistīt ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības.