Rio cenšas pārvarēt pirmsolimpiskos šķēršļus
Mazāk nekā mēnesi pirms XXXI vasaras olimpisko spēļu atklāšanas 5. augustā Riodežaneiro pasaules mediji ceļ trauksmi, ka Brazīlija un pilsēta šiem sporta svētkiem nav gatava.
Valsti pārņēmusi ekonomiskā un politiskā krīze, notiek izmeklēšana par korupciju, kuras dēļ izsaimniekota atsevišķu objektu celtniecībai paredzētā nauda, Rio štats atrodas uz bankrota sliekšņa, pilsētā plaukst noziedzība, bet policistiem nemaksā algas, savukārt ārzemju atlēti ir nobijušies ne tikai no bandītiem, bet arī eksotiskā Zikas vīrusa un piesārņotajiem Rio piekrastes ūdeņiem. Iepriekšējā pieredze gan vedina uz domām, ka Brazīlija ar olimpiādes rīkošanu tiks galā.
Rio domnīcas Igarape Institute direktors, attīstības un drošības eksperts Robs Muga sarunā ar AAP atgādinājis, ka tiesības rīkot vasaras olimpiskās spēles Brazīlijas pilsētai tika piešķirtas 2009. gadā. Tolaik valstī bija novērojama politiskā stabilitāte un dinamiska ekonomiskā izaugsme, bet ietekmīgā žurnāla The Economist analītiķi prognozēja, ka drīzumā pasaulē varētu iestāties «Brazīlijas gadsimts». Diemžēl tās izrādījušās tikai ilūzijas, jo milzīgā, ar izejvielām bagātā valsts pašlaik pārdzīvo smagāko ekonomisko recesiju kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. «Pašreizējos apstākļos mums neviens spēļu rīkošanu neuzticētu,» atzīst R. Muga.
Tajā pašā laikā viņš norāda, ka bažām par lielu izgāšanos nav pamata. Jau 2014. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs futbolā apliecināja, ka brazīliešiem ir problēmas ar noteikto termiņu ievērošanu, taču, tuvojoties kādam lielam pasākumam, viņi spēj mobilizēt visus spēkus un steigā paveikt darbus, kurus, iespējams, prātīgāk būtu bijis izdarīt laikus un apdomīgi. Ja šādu mobilizācijas spēju nebūtu, diez vai brazīlieši ik gadu varētu sarīkot grandiozo Rio karnevālu un līdzīgus svētkus citās pilsētās.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas amatpersonas informējušas ziņu aģentūru AFP, ka faktiski visas arēnas jau ir gatavas uzņemt sportistus. Daudzās no tām gan nācies ieekonomēt uz spēļu dalībnieku un skatītāju ērtību rēķina, vietām būtiski samazināts skatītāju vietu skaits, - tas saistīts ar faktu, ka biļešu pārdošanas rezultāti nav tik labi, kā cerēts. Taču atsevišķi skaļi izreklamētie infrastruktūras projekti (piemēram, metro līnija no Ipanemas pludmales uz Barras Olimpisko parku) tā arī palikuši pusratā. Starptautiskās ziņu aģentūras šonedēļ vēstīja, ka varasiestādes uzsākušas kārtējo izmeklēšanu par līdzekļu izsaimniekošanu un korupciju, kas bijusi saistīta ar olimpisko objektu un infrastruktūras būvniecību. Ne mazums brazīliešu gan šo izmeklēšanu saista ar iekšpolitiskajām batālijām, kas vairākus mēnešus virmo Brazīlijā. Kreisā prezidente Dilma Rusefa ir atstādināta no amata, un pret viņu uzsākts impīčmenta process, turklāt Brazīlijas parlamentārieši sākotnēji bija saplānojuši, ka tā izšķirošais balsojums notiks tieši olimpiādes laikā. Beidzamā informācija, kas ir AFP rīcībā, gan liecina, ka par D. Rusefas atcelšanu parlaments balsos jau pēc spēlēm - augusta beigās.
Bet šīs nedēļas sākumā pasaules medijus aplidoja attēli no policistu sarīkotās protesta akcijas Rio starptautiskajā lidostā. «Laipni lūdzam ellē,» bija rakstīts uz plakāta, ko turēja policijas darbinieki, sūrojoties, ka viņi nespēs garantēt viesu drošību spēļu laikā. Šādā veidā policisti centušies pievērst uzmanību faktam, ka viņiem ilgstoši tiek aizkavētas algas un netiek piešķirts pietiekams tehniskais nodrošinājums, lai cīnītos pret narkotiku tirgoņu bandām un citiem noziedzniekiem, kuri joprojām diezgan komfortabli jūtas Rio graustu rajonos jeb favelās. «Ir absurdi stāties pretim narkotiku kontrabandistam, kurš ir lieliski bruņots un ar lielām munīcijas rezervēm, kad tev ir tikai 20 patronas,» sarunā ar CNN sacījis kāds policists, piebilstot, ka šogad vien pilsētā dzīvības zaudējuši aptuveni 50 viņa kolēģi. Taču, no otras puses, policijai tiek pārmesta nemotivēta vardarbība, ieradums nekavējoties atklāt uguni uz aizdomīgiem cilvēkiem pat, ja tas apdraud civiliedzīvotājus. Amnesty International izplatītajos datos minēts, ka pagājušajā gadā Rio policija nošāvusi 307 cilvēkus un ne visi no viņiem bijuši noziedznieki, bet šā gada maijā vien par bruņotu policistu upuriem kļuvuši 40 cilvēki.
Policistu iespējamie streiki bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ štata gubernators Francisko Dorneljess šī mēneša sākumā lūdza no valsts budžeta ārkārtas finanšu palīdzību 2,9 miljardu reālu (aptuveni 850 miljonu dolāru) apmērā. Šonedēļ viņš solījies sākt izmaksāt aizkavētās algas policistiem, ārstiem, skolotājiem un citiem budžeta iestāžu darbiniekiem. Vietējie mediji norāda, ka tas uz laiku varētu mazināt sociālo spriedzi. Starp citu, pavisam par drošību rūpēsies aptuveni 85 000 policistu un karavīru - divas reizes vairāk nekā Londonas 2012. gada olimpiādē.
CNN atgādina, ka atsevišķi sportisti, nerunājot nemaz par līdzjutējiem, nolēmuši nedoties uz Brazīliju, jo tai nav izdevies līdz galam apkarot Zikas vīrusa izplatību. Pasaules veselības organizācija (WHO) gan norādījusi, ka atcelt vai pārcelt spēles nav iemesla, jo risks inficēties ar šo vīrusu neesot īpaši liels, - jo vairāk tāpēc, ka augustā, kad dienvidu puslodē ir ziema, Rio ir salīdzinoši maz odu, kas pārnēsā šo kaiti. Tiesa, grūtniecēm Brazīlijas apmeklēšana netiek rekomendēta. Tajā pašā laikā saglabājas lielas bažas par ūdens kvalitāti ūdenskrātuvēs, kur sacentīsies burātāji, airētāji un peldētāji atklātā ūdenī. Aptuveni 70% no Rio kanalizācijas joprojām neattīrīta nonāk piekrastes līčos, ik dienas ūdenī tiek izgāzts arī aptuveni 100 tonnu atkritumu, raksta AAP. Guanabaras līcī, kur sacentīsies burātāji, uzietas gan pret antibiotikām noturīgas baktērijas, gan citi bīstami patogēni, bet šīs nedēļas sākumā somu burātāja Kamilla Kaderkreica, kura trenējās līcī, paziņoja, ka viņas jahta pēc treniņa izskatījusies kā no tualetes izvilkta, - burātāja bija iekļuvusi milzīgā naftas pleķī, ko līcī bija atstājis kāds kuģis.