Uzņēmumiem, kas sniedz būtiskus pakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, kā meklētājprogrammas vai mākoņdatošana, būs jāīsteno pasākumi, lai uzlabotu spēju pretoties kiberuzbrukumiem, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
To paredz pirmie ES mēroga kiberdrošības noteikumi, par ko EP balsos šodien. Ikvienai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij būs jāizveido pārvaldes iestādes un jāizstrādā stratēģija cīņai pret kiberdraudiem, uzskata deputāti.
ES tīklu un informācijas drošības (TID) direktīvas mērķis būs paaugstināt dalībvalstu sadarbību kiberdrošības jomā, novēršot pašreizējās atšķirības starp dalībvalstu atšķirīgajiem režīmiem.
Direktīvā uzskaitītas būtisko pakalpojumu nozares, kuru uzņēmumiem būs jānodrošina pietiekama spēja pretoties kiberuzbrukumiem. Minēto uzņēmumu saraksts būs jānosaka ikvienā dalībvalstī atsevišķi. Uzņēmumiem būs arī pienākums informēt dalībvalstu iestādes par nopietniem drošības pārkāpumiem.
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra lēš, ka uzbrukumi, tehniskas kļūmes un cilvēku kļūdas būtiskās informācijas sistēmās un tīklos, piemēram, internetbankās, elektrotīklos vai lidostu kontroles sistēmās, ik gadu rada 260-340 miljardu eiro lielus zaudējumus.
ES pagaidām nav vienotas kiberdrošības sistēmas.