Naidžels Farāžs par britu izstāšanos no ES cīnījies 17 gadus. Tagad pēc referenduma viņš izlēmis nosvīst, tāpat kā citi Brexit varoņi, – veltīšot vairāk laika ģimenei.
Vakar Eiroparlamenta debatēs viņš tika daudz piesaukts un bārts par gļēvulību, jo baidoties citiem pat acīs rādīties. «Kur tad ir Farāžs?! Viņš bauda dzīvi atvaļinājumā!» sašutis no tribīnes sauca EPP grupas līderis Manfrēds Vēbers. «Droši vien kaut kur atkorķējis savu sešlitrīgo uzvaras šampanieti,» sprieda mūsu eiroparlamentāriete Inese Vaidere. Tomēr - nekā. Neatkarīgajai Farāžu izdevās sastapt, turpat parlamentā, aiz tualetēm. Īsi parunājām par personisko atbildību un britu laimīgo nākotni.
«Kas attiecas uz manis spēlēto lomu - jā, esmu to uzņēmies. Mana valsts ir nobalsojusi kļūt normāla. Normāla valsts, kas taisa pati savus likumus, kurai ir pašai savas tiesas un kas aizsargā savas robežas. Tas ir tas, ko esam izdarījuši. Ir 183 valstis pasaulē, kurām ir savas neatkarības dienas, un mēs tagad būsim 184. Un es uzskatu, ka tas ir aizraujoši. Un esmu pilnīgi pārliecināts, mēs nebūsim pēdējā valsts, kas aiziet. Arī citas valstis atstās šo veidojumu. Šis veidojums nestrādā.»
Farāžs jau pats ir gandrīz aizgājis no politikas un gara acīm redz, ka aizgājusi ir arī Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības. Zaudējušie gan gribētu otru referendumu, bet tāds nenotikšot.
Vārds parlamentam
Visticamāk, Farāžam taisnība un tāds patiešām nenotiks. Taču britu izstāšanās nebūt nav akmenī iecirsta, un to atgādina cits angļu parlamentārietis - Timotijs Kērkhoups, kurš piedalījās palikšanas kampaņā. Par zaudētu to īsti nevarot saukt, balsis sadalījušās ļoti līdzīgi. Un deputāts īpaši uzsver, ka palicēji ir gados jaunie vēlētāji un balsotāji. Lai kas arī tagad tiktu izlemts, tas ietekmēs paaudzes, kuras vēlas palikt ES. Kērkhoups atgādina, ka tehniski referendumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Galīgais lēmums jāpieņem britu parlamentam, un tajā vairākums pieder proeiropeiskajiem deputātiem. Taču gluži ignorēt referenduma rezultātus arī nevar.
Pagaidām plāna, kā rīkoties tālāk, nav ne vienā, ne otrā nometnē. Britu premjers Kemerons atkāpjas, izstāšanās kampaņas vadītājs Džonsons vietā nākt atsakās. Farāžs aiziet no partijas vadītāja amata... Kērkhoups pēdējo gan velk uz zoba, jo tas jau daudzreiz gājis projām, tomēr šoreiz šķiet, ka pavisam: «Acīmredzot dosies izbaudīt 17 gados sapelnīto algu un citus deputāta labumus.»
ALDE grupas līderis Gajs Verhovstads debatēs izteicās krietni skarbāk - brexiteri esot žurkas no grimstoša kuģa, kas turklāt Lielbritānijas glābšanu grib atstāt sievietei! Cik nevīrišķīgi!
Guļošā apzagšana
Taču arī Eirobritānijas nometnē viss nemaz nav tik skaisti un cēli. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle stāsta, ka lielie demokrātijas aizstāvji, kas tagad steidzina britu aiziešanu, patiesībā vēlas pārdalīt Londonas Sitiju - britu finanšu centru. «Pakritušam cilvēkam nevis roku pasniedz, bet kabatas iztīra.» Neatkarīgās aptaujātie Latvijas deputāti cer, ka galu galā tiks atrasts veids, kā Lielbritānijai palikt ES. Jo izstāšanās nes līdzi milzīgas problēmas abās pusēs. Inese Vaidere stāsta, ka angļi masveidā tagad pieprasot Īrijas pilsonību. Skoti un ziemeļīri draud ar izstāšanos no Lielbritānijas. Kas notiks ar savienības ilgtermiņa budžetu, grūti pat spriest. Skaidrs, ka bez britiem naudas būs mazāk, nāksies sajozt jostas. Ko darīt Latvijai? Vienā angļu mierā jāturpina apgūt ES fondus, jo vēlāk tie var izsīkt. Savukārt līksmībai, ka pēc Brexit no Anglijas mājās atgriezīsies visi tur strādājušie latvieši, gan īsti neesot pamata. Atgriezīsies tie, kas veģetējuši uz viņu lielajiem pabalstiem, bet tie, kas pa īstam strādā, to arī turpinās darīt, lai nezaudētu savas nākotnes pensijas britu zemē.
Rīt nekas nenotiks
Kā Brexit ietekmētu Baltijas valstis, Neatkarīgā vaicāja arī igauņu deputātam Urmasam Paetam, kurš, citastarp, ir viens no iespējamajiem Igaunijas prezidenta amata kandidātiem. Viņš uzreiz uzsver, ka nebūt nav 100% drošs, ka Brexit notiks. Bet, ja nu tomēr, tas noteikti vājinātu ES. Pirmkārt, jau no budžeta aspekta, un pirmie zaudētāji būtu mēs - Baltijas valstis. Nav skaidrs arī, kā risināt daudzas praktiskas lietas: kas notiks ar studiju iespējām, darbaspēka kustību, eksportu, importu. «Skaidrs, ka ietekme būs, bet pagaidām neviens nezina, konkrēti kāda. Taču, kā jau teicu, esmu arvien skeptiskāks, ka viņi vispār izstāsies.»
Arī Paets akcentē, ka nemierā ar Eiropas Savienību ir tieši vecāka gadagājuma ļaudis. Viņi runā, ka Eiropai jāmaina politika, taču nespēj nosaukt, kas konkrēti.
«Skepticisms pret Eiropas Savienību veidojas īstermiņa ikdienas problēmu dēļ, kam nav nekāda sakara ar savienības uzbūvi, bet gan tās dienas avīžu virsrakstiem.» Tomēr skaidrs, ka britu referendums ir iemesls, lai savienība mainītos. «Pirms pāris gadiem manā valstī notika diskusijas par to, ka ES lēmumiem jātop pieņemtiem uz konsensa pamata, lai mazās valstis netiktu apspiestas. Šodien mēs sakām - konsenss vairs nav svarīgs, svarīga ir efektivitāte un lēmumu pieņemšanas ātrums. Un starp šīm lietām ir pretruna. ES nav dizainēta tā, lai efektīvi reaģētu krīzēs, kas prasa ātru atbildi.» Taču pēc britu referenduma skaidrs, ka dalībvalstis vairāk koncentrēsies uz aktuālo problēmu risināšanu.
Kas attiecas uz brexiteru atbildību par ievārīto jucekli, Urmass Paets spriež - ja līderis kampaņā uzvar, viņam jāuzņemas tālākā līderība. Taču tas nav noticis. «Cilvēki, kas balsoja par aiziešanu, tagad sapratuši, ka tas nav tik vienkārši. Nevar tā vienkārši izslēgt gaismu un aiziet.» Un šobrīd viņu dēļ uz kārts likta pašas Lielbritānijas pastāvēšana. «Referenduma kampaņas laikā jautājums par Ziemeļīriju un Skotiju netika pienācīgi novērtēts. Jā, viņi var iziet no ES, bet tajā pašā laikā pazaudēt savu valsti.» Šābrīža neziņā vienīgais mierinājums, ka tas nenotiks ne rīt, ne nākamajā nedēļā. Ir vajadzīgs laiks.