Eiroskeptiķis Farāžs darbu paveicis un atkāpjas
Par atkāpšanos no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līdera posteņa vakar paziņojis viens no slavenākajiem britu eiroskeptiķiem Naidžels Farāžs.
Politiķis, kura moto gadiem ilgi bija Atgūsim savu valsti, pēc 23. jūnija referenduma, kurā vairākums Apvienotās Karalistes iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, uzskata savu misiju par paveiktu.
«Esmu ļoti apmierināts ar to, ka pagājušajā gadā mainīju savas domas un saglabāju partijas vadītāja amatu, lai uzvarētu referendumā. Taču šoreiz es nepārdomāšu,» vakar Londonā sarīkotā preses konferencē sacījis N. Farāžs. BBC atgādina, ka pirms referenduma viņš aktīvi aģitēja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, taču UKIP bija spiesta organizēt pati savu kampaņu, jo oficiālajā Leave kampaņā to nepieņēma tradicionālo partiju pārstāvji.
Reuters norāda, ka pēc referenduma britu politiskajā elitē valda īsts sajukums - par gaidāmo demisiju jau paziņojis valdošās Konservatīvo partijas līderis un premjers Deivids Kamerons, leiboristu partijā sācis dumpis pret tās vadītāju Džeremiju Korbinu, bet tagad bez līdera palicis vēl viens politiskais spēks. Lai gan UKIP Apvienotās Karalistes parlamentā ir pārstāvēta tikai ar vienu deputātu, patiesībā tā ir krietni ietekmīgāks politiskais spēks. Atšķirībā no Latvijas, briti parlamentāriešus ievēlē nevis saskaņā ar proporcionālo sistēmu, bet gan mažoritārajos vēlēšanu apgabalos, kur relatīvi maz zināmās UKIP ne īpaši labi pazīstamajiem kandidātiem ir grūti konkurēt ar konservatīvo vai leiboristu smagsvariem, kuri attiecīgos apgabalus parlamentā pārstāv jau gadiem, ja ne desmitiem gadu ilgi. Precīzāks indikators ir 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas tika rīkotas saskaņā ar proporcionālās pārstāvniecības principu - šajā balsojumā UKIP uzvarēja ar 27,5% balsu, nodrošinot Briseles/Strasbūras parlamentā lielāko savas valsts pārstāvniecību - 22 mandātus.
Britu vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ UKIP nav nekādu cerību uz to, ka partijai būs kāda teikšana Brexit sarunu laikā, lai gan daļa politologu atzinuši, ka tas ir absolūti neloģiski. Atsevišķām ES amatpersonām vēl neloģiskāka šķiet N. Farāža apņēmība saglabāt Eiroparlamenta deputāta statusu vismaz divus gadus - kamēr beigsies sarunas par Brexit un Apvienotā Karaliste oficiāli būs ES dalībvalsts. Par interneta hitu jau kļuvusi vārdu apmaiņa, kas izcēlās pagājušajā nedēļā notikušajā Eiroparlamenta ārkārtas sēdē. Eiropas Komisijas līderis Žans Klods Junkers pauda tēlotu izbrīnu par to, kāpēc N. Farāžs vēl atrodas sēžu zālē, ja reiz briti, sekojot viņa aicinājumam, nobalsojuši par izstāšanos no ES. Savukārt bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofstads nikni aizrādījis, ka ES vairs nenāksies, kā beidzamos 17 gadus, maksāt algu N. Farāžam, un tas, neapšaubāmi, esot galvenais britu balsojuma rezultāta pluss.