Šoruden austriešiem vēlreiz nāksies doties balsot, jo Konstitucionālā tiesa anulējusi 22. maijā notikušo prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus. Saskaņā ar tiem neatkarīgais kandidāts Aleksanders van der Bellens, kuru atbalstīja plaša centrisko un kreiso spēku koalīcija, par nieka tiesu bija apsteidzis labējās Brīvības partijas (FPO) izvirzīto Norbertu Hoferu. Politologi ir vienisprātis, ka uz atkārtoto balsojumu savu iespaidu atstās Brexit process, turklāt N. Hofers pieļāvis iespēju, ka arī Austrijā varētu rīkot referendumu par līdzdalību Eiropas Savienībā, ja ES uzņemtu ciešākas integrācijas kursu.
AFP atgādina, ka 8. jūlijā jau bija izsludināta A. van der Bellena inaugurācijas ceremonija, taču tagad tā izpaliks, un Hofburgas pils uz laiku paliks bez saimnieka. Beidzoties līdzšinējā prezidenta Hainca Fišera pilnvaru termiņam, viņa pienākumus pildīs trīs parlamenta apakšpalātas vadītāji, kuri pārstāv dažādas partijas. Līdz ar Dorisu Burē no sociāldemokrātiem un Karlhaincu Kopfu no Austrijas Tautas partijas šajā triumvirātā ir pārstāvēts arī N. Hofers, kurš jau apsolījies, ka stingri nošķirs darbu pagaidu prezidentūrā no savas priekšvēlēšanu kampaņas. Deutsche Welle vēsta, ka šonedēļ Austrijas valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu par atkārtoto vēlēšanu datumu. Likums konkrētu termiņu nenosaka, taču vēlēšanu sagatavošana prasīs aptuveni 11 nedēļu, tādēļ balsojums varētu notikt septembra beigās vai oktobra sākumā.
Austrijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā N. Hofers pārliecinoši apsteidza četrus kandidātus, iegūstot 35% vēlētāju balsu - otro vietu ieņēmušo A. van der Bellenu atbalstīja 21% vēlētāju. Naktī uz 23. maiju, kad tika apkopoti balsošanas rezultāti, mediji, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju, vēstīja, ka N. Hofers atrodas nelielā, bet diezgan stabilā vadībā, taču viss mainījās nākamajā dienā, kad uzsāka skaitīt iepriekš pa pastu atsūtītos aptuveni 700 000 vēlēšanu biļetenu. A. van der Bellens savu pretinieku apsteidza par 30 836 balsīm, bet Brīvības partijas līderis Haincs Kristiāns Štrāhe jau tajā pašā nedēļā iesniedza prasību Konstitucionālajā tiesā, uzskatot, ka šāds rezultāts ir aizdomīgs un apšaubāms. Lai gan Konstitucionālā tiesa nekonstatēja, ka vēlēšanu rezultāti būtu viltoti, tā atzina, ka 14 no 20 iecirkņiem aploksnes ar biļeteniem, kas bija atsūtīti pa pastu, atvērtas ātrāk, nekā to nosaka likums, turklāt šo biļetenu skaitīšanā ne vienmēr ir bijuši klāt visi novērotāji - līdz ar to dažādas nelikumības bijušas iespējamas.
Austrijas mediji, atsaucoties uz novērotājiem, raksta, ka vietējās vēlēšanu komisijas steidzinājusi Iekšlietu ministrija, kas ir atbildīga par vēlēšanu norisi un vēlējusies pēc iespējas ātrāk apkopot rezultātus. Ministrijai tiek pārmesta arī provizorisko rezultātu noplūdināšana medijiem, kas notikusi laikā, kad vēlēšanu iecirkņi vēl bijuši atvērti. Gan kreisie, gan labējie politiskie spēki spriedumu uztvēruši mierīgi, pret to neprotestējot, bet mediju attieksme pret situāciju ir krietni asāka. Piemēram, tabloīds Osterreich nodēvējis Austriju par «banānu republiku», norādot, ka tā, «iespējams, ir vienīgā valsts, ja atskaita Āfriku un Kazahstānu, kas nespēj pareizi saskaitīt balsis». Arī AFP aptaujātie Vīnes iedzīvotāji pauduši neizpratni par to, kā šādi starpgadījumi iespējami valstī ar salīdzinoši ilgām demokrātiskām tradīcijām. Politoloģe Katrina ŠtainereHemmerle AP izteikusies, ka vēlēšanu rezultātu atcelšana varētu mazināt austriešu uzticību varasiestādēm un daļa vēlētāju varētu atturēties no balsojuma rudenī. Tas spēlētu par labu N. Hoferam, jo viņa elektorāts ir diezgan stabils, kamēr A. van der Bellenam nepieciešams vēlreiz mobilizēt ļoti atšķirīgu politisko spēku piekritējus, kurus šajā gadījumā apvieno vien nevēlēšanās, lai amatu, kas lielākoties ir ceremoniāls, ieņemtu galēji labējo spēku pārstāvis.
Socioloģisko pētījumu kompānijas Market analītiķis Dāvids Farhofers AFP norādījis, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielus līdzekļus kandidāti spēs ieguldīt priekšvēlēšanu kampaņā un vai būs mainījušies tās vēstījumi. Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kurā balsotāju vairākums atbalstīja izstāšanos no Eiropas Savienības, ir skaidrs, ka Brexit process ietekmēs gan ES, gan visas Eiropas valstis. No Briseles dzirdami mājieni par iespēju veidot «vēl ciešāku savienību» (tiesa, valstīm, kas tādai ir gatavas), un pret to kategoriski iebilst N. Hofers. Intervijā, kas sestdien publicēta Itālijas laikrakstā Corriere della Sera, viņš norādījis, ka šādā gadījumā arī Austrijā būtu jārīko referendums par palikšanu ES sastāvā. Austrijas prezidenta pilnvaras gan neparedz tautas nobalsošanas iniciēšanu, un tā ir valdības prerogatīva, taču N. Hofera uzvara vēlēšanās būtu labs impulss Brīvības partijai, kas cer uz labiem panākumiem 2018. gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.