Latviešu jaunieši Lielbritānijā noraizējušies par nākotni

Viņa skaidroja, ka pēc notikušā referenduma vēl nav tikusies ar domubiedriem, taču šāda tikšanās ir jau plānota šajā svētdienā. "Es pati neko neesmu jutusi citādi kā pirms referenduma," atzina Pacēviča.

Viņa gan pastāstīja, ka Jāņu festivālā, kas Lielbritānijā norisinājās "Straumēnos", tikusies ar daudziem jauniešiem. "Jaunieši ir noraizējušies par nākotni un drošību. Biežāk uzdotie jautājumi bija - "Ko mums tagad darīt?", "Vai mūs sūtīs mājās?"," stāstīja Pacēviča.

Tikmēr Latvijas vēstniecība ir izplatījusi paziņojumu, kā rīkoties, ja ir kādi nepatīkami incidenti. "Notikušā referenduma par turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) rezultāti ir radījuši plaša spektra emocijas britu sabiedrībā. Diemžēl ir parādījusies informācija par atsevišķu britu naidīgas attieksmes pieaugumu pret iebraucējiem no ES dalībvalstīm," paudusi vēstniecība.

Tā aicina ziņot par notikušiem naida runas un fiziska aizskāruma gadījumiem, kas vērsti pret latviešu kopienas pārstāvjiem Lielbritānijā, sūtot e-pasta vēstules uz vēstniecības oficiālo elektronisko adresi.

"Arī Līdsas pilsētas padome nākusi klajā ar paziņojumu. Abus paziņojumus ievietoju Līdsas Latviešu centra un skolas "Pūcīte" "Facebook" grupā," skaidroja Pacēviča, piebilstot, ka arī Eiropas Latviešu apvienība (ELA) izplatījusi paziņojumu, ka aizstāvēs latviešu tiesības Lielbritānijā.

Kā iepriekš žurnālistiem pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), nepieciešamības gadījumā Latvija ir gatava divpusējām sarunām ar Lielbritāniju saistībā ar tautiešu aizsardzības jautājumiem.

Ministrs skaidroja - Latvija sagaida, ka Lielbritānijas varasiestādes skaidri un efektīvi reaģēs uz visiem naida runas gadījumiem. Viņš arī norādīja, ka aptuveni 15 no ES valstīm savu tautiešu interešu aizstāvību minējušas starp savām prioritātēm turpmākajās sarunās ar Lielbritāniju.

Rinkēvičs uzsvēra, ka sarunu laikā varētu tikt izveidots mandāts, kurā iekļauta arī tautiešu aizstāvība. Tomēr, ja gadījumā divu gadu laikā sarunās netiks panākts būtisks progress, Latvija gatava šos jautājumus risināt arī divpusējā līmenī, attiecīgi veidojot sociālā līguma bāzi, kas atbilstu valsts interesēm.

Ministrs arī apliecināja, ka viņa rīcībā nav konkrētu ziņojumu no Latvijas vēstniecības par jaunām naida runas lietām. "Mēs zinām, ka pastāv vispārēja spriedze, bet nepieciešamības gadījumā vēstniecība reaģēs," piebilda politiķis.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons aģentūrai LETA jau iepriekš apliecināja, ka Lielbritānijā notikušais referendums par turpmāko dalību ES nav ietekmējis Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē konsulārās nodaļas noslodzi.

"Skatoties uz datiem un informāciju, pēc gadījumiem un noslodzes nevaram sacīt, ka novērojamas kardinālas izmaiņas," viņš izteicās.