Uzbrukumā Stambulas lidostai vaino Islāma valsti

DROŠĪBAS PASĀKUMI. Drošības pasākumi lidostā tika pastiprināti vien pēc notikušā uzbrukuma © Scanpix

Turcijas varasiestādes ir pārliecinātas, ka otrdienas vakarā notikušo uzbrukumu Stambulas Ataturka lidostā, kas prasīja 41 cilvēka dzīvību (vēl gandrīz 240 cilvēku tika ievainoti), sarīkojis starptautiskais teroristu grupējums Islāma valsts. Nepilna gada laikā šis jau ir septītais traģiskais terora akts Turcijā, un vairāku valstu valdības jau brīdinājušas savus pilsoņus vai nu izvairīties doties uz Turciju, vai arī būt tur ļoti piesardzīgiem.

Uzbrukums Stambulas Ataturka lidostas starptautiskajā terminālī notika otrdien ap pulksten 21.50 pēc vietējā laikā. Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka trīs vīrieši, kuri lidostā bija ieradušies ar taksometru, ieejot terminālī, sākuši šaut uz pasažieriem no automātiskajiem ieročiem. Kad lidostas apsardze un policisti atklājuši atbildes uguni, teroristi aktivizējuši spridzekļus, vēsta Reuters, atsaucoties uz varasiestāžu sniegto oficiālo notikumu izklāstu. Tiesa, Turcijas interneta medijos pavīdējušas ziņas, ka patiesībā uzbrucēju bijis vairāk un vismaz četriem no viņiem pēc apšaudes izdevies pamest lidostu.

Līdz vakardienas pēcpusdienai par notikušo uzbrukumu neviens atbildību nebija uzņēmies. Separātiski noskaņotā Kurdistānas Strādnieku partija, kuras militārais spārns pēdējā gada laikā veicis vairākus uzbrukumus Turcijas teritorijā, paziņojusi, ka tā «neuzbrūk mierīgajiem iedzīvotājiem, turklāt nejaušiem cilvēkiem, daudzi no kuriem nemaz nav Turcijas pilsoņi un tādēļ viņiem nav nekāda sakara arī ar cīņu pret turku okupāciju». Turcijas tieslietu ministrs Bekirs Bozdags vakar paziņojis, ka lielākā daļa no upuriem ir Turcijas pilsoņi (gan civiliedzīvotāji, gan policisti un lidostas apsargi), bet starp bojāgājušajiem esot arī 13 ārzemnieku - pieci Saūdas Arābijas pilsoņi, divi Irākas pilsoņi un pa vienam Ķīnas, Ukrainas, Irānas, Jordānijas, Tunisijas un Uzbekistānas pilsonim.

«Veids, kādā tika pastrādāts šis uzbrukums, atgādina Islāma valsts izmantotās metodes,» intervijā televīzijas kanālam CNN Turk sacījis drošības eksperts Abdulla Agars, atgādinot par martā notikušo terora aktu Briseles lidostā. Līdzīgās domās ir arī Reuters aptaujātie amerikāņu pretterorisma eksperti un Turcijas amatpersonas, kas atgādinājušas - Islāma valsts parasti neuzņemas atbildību par Turcijā pastrādātajiem uzbrukumiem, jo izmanto šo valsti savu kaujinieku tranzītam uz Sīriju un no tās. Interesanti, ka vakar apritēja tieši divi gadi, kopš tika pasludināts tā dēvētais Islāma valsts kalifāts, un pastāv iespēja, ka uzbrukums saistīts ar šo gadadienu.

Uzreiz pēc uzbrukuma lidosta tika slēgta - pasažierus, kuri gaidīja savus reisus, evakuēja, un viņiem nācās doties uz tuvējām viesnīcām, bet lidmašīnas, kas bija ceļā uz Ataturka lidostu, tika novirzītas uz citām Turcijas lidostām. ASV pat atteicās pieņemt no Stambulas izlidojušos reisus, taču vēlāk mainīja savu lēmumu. BBC vēsta, ka vakar ap astoņiem no rīta lidosta atsākusi darboties, taču ierobežotā apjomā - virkne lidsabiedrību vakar bija nolēmušas drošības apsvērumu dēļ reisus uz Stambulu neveikt. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēc valdības ārkārtas sanāksmes un tikšanās ar policijas un armijas vadītājiem paziņojis, ka šim uzbrukumam jākļūst par pavērsiena punktu globālajā cīņā pret kaujinieku grupējumiem. «Bumbas, kas eksplodēja Stambulā, varēja uzsprāgt arī jebkurā citā pasaules lidostā,» viņa teikto citē BBC. Iespējams, ka Ataturka lidosta par uzbrukuma mērķi izvēlēta tādēļ, ka ir nozīmīgs tranzīta mezgls. Tā ir Eiropas trešā lielākā lidosta (aiz Hītrovas lidostas Londonā un Šarla de Golla lidostas Parīzē), kas gadā apkalpo aptuveni 61,3 miljonus pasažieru.

TERORA AKTI TURCIJĀ PĒDĒJĀ GADA LAIKĀ

2015. gada 20. jūlijs - Surudžas pilsētā, kas atrodas valsts dienvidos, netālu no robežas ar Sīriju, terorista - pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā gāja bojā 33 un tika ievainoti gandrīz 100 cilvēku - lielākoties kurdi. Turcijas varasiestāžu veiktā izmeklēšana liecināja, ka eksploziju sarīkojis kāds kurds, kurš pievienojies teroristu grupējumam Islāma valsts un darbojies tā uzdevumā.

2015. gada 10. oktobris - galvaspilsētā Ankarā pie centrālās dzelzceļa stacijas, kur tobrīd notika opozīcijas partijas mītiņš, uzspridzinājās divi teroristi pašnāvnieki. Sprādziens prasīja 102 cilvēku dzīvības. Atbildību par to neviens neuzņēmās, bet varasiestādes paziņoja, ka terora aktu sarīkojusi Islāma valsts.

2016. gada 12. janvāris - tūristu iecienītā Stambulas rajonā terorista - pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā gāja bojā 12 tūristu no Vācijas. Izmeklētāji paziņoja, ka terora aktu sarīkojis ar Islāma valsti saistīts Sīrijas pilsonis, kurš Turcijas teritorijā iekļuvis, izliekoties par kara bēgli.

2016. gada 17. februāris - Ankarā eksplodēja automašīnā ievietota bumba, nogalinot 29 cilvēkus - lielākoties militārpersonas. Šā uzbrukuma mērķis bija auto, kas pārvadāja Turcijas armijas karavīrus, un par to atbildību uzņēmās Kurdistānas Strādnieku partijas militārais atzars TAK jeb Kurdu Brīvības vanagi.

2016. gada 13. marts - vienā no Ankaras krustojumiem, kur valda dzīva satiksme, eksplodēja teroristes - pašnāvnieces vadīta automašīna. Sprādzienā gāja bojā 37 cilvēki. Arī par šo uzbrukumu, kuru bija veikusi kāda kurdu sieviete, atbildību uzņēmās TAK.

2016. gada 19. marts - sprādziens vienā no Stambulas galvenajām gājēju ielām prasīja četru garāmgājēju un spridzinātāja dzīvības. Izmeklēšanā noskaidrots, ka spridzinātājs bijis ar Islāma valsti saistīts Turcijas pilsonis.

Avots: AP, BBC



Svarīgākais