Pavisam neliela daļa Vācijas iedzīvotāju atbalsta karavīru izvietošanu Baltijas valstīs

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©SCANPIX

Vien 9% Vācijas iedzīvotāju atbalsta vadības plānus par vairāku simtu Bundesvēra karavīru izvietošanu Baltijas valstīs, lai šādi īstenotu Krievijas stratēģisko savaldīšanu, liecina ceturtdien izplatītie socioloģiskā institūta "YouGov" pēc ziņu aģentūras DPA pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Vienlaikus 49% respondentu pieļauj, ka Maskavas militārā iejaukšanās Baltijas valstu situācijā, līdzīgi kā tas pirms diviem gadiem notika Ukrainas Krimā, ir iespējama.

Šādam scenārijam netic 30% aptaujāto.

64% respondentu atbalsta Vācijas ārlietu ministra sociāldemokrāta Franka Valtera Šteinmeiera izteikumus par NATO un Krievijas attiecībām, kas izsaukuši asu kristīgo demokrātu politiķu, kā arī NATO Austrumeiropas partneru nopēlumu.

"Ko mums šobrīd nevajadzētu darīt, tad tas ir turpināt saasināt situāciju ar ieroču žvadzināšanu un kaujas saukļiem," šomēnes izteicās Šteinmeiers. "Maldās tas, kas domā, ka simboliska tanku pārvietošana dos lielāku drošību pie NATO austrumu robežām."

Sagaidāms, ka 8. un 9.jūlijā Varšavā notiekošajā NATO samitā tiks pieņemts lēmums par četru alianses bataljonu nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm.

Vācija, domājams, uzņemsies Lietuvā dislocētā bataljona komandēšanu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes atzina, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu.

Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti, viņš skaidroja.

"Neviens nerunāja par tādu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā, pirms Krievija nebija anektējusi Krimu un ar militārā spēka palīdzību destabilizējusi situāciju Ukrainā," intervijā laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.